Ieva Rutkovska, Beverīnas novada Kauguru pagasta saimniecības “Vītoliņi” saimniece, ir Latvijas otrā produktīvākā ganāmpulka īpašniece.
Ieva Rutkovska, Beverīnas novada Kauguru pagasta saimniecības “Vītoliņi” saimniece, ir Latvijas otrā produktīvākā ganāmpulka īpašniece.
Foto – Dainis Bušmanis

Pats izveidoju, pats pārdodu 31

Ogres novada Suntažu pagasta saimniecības “Kastaņas” īpašnieks Andris Kivlenieks par savu biznesu prasa 1,1 milj. eiro, liecina pārdošanas sludinājums interneta portālos. Pircējs par šo naudu saņems ne tikai izkoptu 110 slaucamo govju ganāmpulku, bet arī 160 ha aramzemes, kā arī 2011. gadā uzbūvētu jauno govju fermu un mēslu krātuvi, kā arī jaunlopu novietni. Ir vieta, lai uzbūvētu vēl vienu lielu fermu. Lauksaimniecības tehnika neietilpst pārdošanas cenā. Par to papildus būtu jāmaksā 121 tūkst. eiro.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Lasīt citas ziņas

Andris Kivlenieks atklāj, ka pircēju saimniecībai meklējot jau četrus piecus gadus. Un esot absolūti mierīgs – interese no potenciālajiem šā īpašuma tīkotājiem ir gan no ārzemēm, gan tepat no Latvijas. “Tas ir mans personisks lēmums. Piena ražošana ir tāds pats bizness kā visi citi, kāpēc neviens neuztraucas, ja no vecas sieviņas nopērk zemes gabalu par 200 eiro un pārdod par 2000? Par to vajadzētu rakstīt, nevis par mani. Kā es pirms piecpa­dsmit gadiem pārdevu savu tikko uzcelto privātmāju un izveidoju saimniecību, tāpat tagad to pārdodu. Es neesmu arestēts un piespiests ražot pienu. Man jau tomēr ir 51 gads, laiks būtu pievērsties dzīvei – paceļot, pasportot – es nevēlos nokrist ar infarktu govju dēļ. Es jau nepalikšu nabags pēc saimniecības pārdošanas.”

“Kastaņu” saimniekam esot apnicis no saviem nodokļos samaksātajiem tūkstošiem uzturēt daudzos saulesbrāļus un ierēdņu armiju. Pēc reģionālās reformas dažādu pašvaldību “darbinieciņu” kļuvis vairāk, kamēr pagastos cilvēku skaits samazinājies dubultā. “Pagasta centrā autobusa pieturā ir vismaz desmit dīkdieņu, kas tur jau gadiem sauļojas, uzlabo veselību ar apinīti un jūtas labi, kamēr Kivlenieks skrien apkārt dienu un nakti, domādams, kā nopelnīt.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, ja pircējs nemaksās prasīto cenu, A. Kivlenieks neesot spiests pārdot saimniecību. Izslaukumi kāpj (no govs gadā izslaukts tuvu 8000 kg), šī krīze arī tuvojas beigām un līdz nākamajai jau varētu arī vēl pacīnīties. “Tā nu tas ir, piena ražošanā jārēķinās ar krīzi ik pēc sešiem gadiem. Tam ir jābūt gatavam,” secina suntažnieks, piebilstot, ka biznesā izdzīvo stiprākie, tāpēc nav ko vaimanāt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.