Bakingemas pils 23. septembrī izplatītajā Karaļa Čārza III oficiālajā foto monarhs redzams, aizņemts darbā. Attēls uzņemts 11. septembrī Bakingemas pilī 18. gadsimta stilā iekārtotajā istabā.
Bakingemas pils 23. septembrī izplatītajā Karaļa Čārza III oficiālajā foto monarhs redzams, aizņemts darbā. Attēls uzņemts 11. septembrī Bakingemas pilī 18. gadsimta stilā iekārtotajā istabā.
Foto: Victoria Jones/BUCKINGHAM PALACE/AFP/SCANPIX

Tā arī ir palicis noslēpums, vai tā bija nejaušība vai slēpta ziņa… Vai karalis Čārlzs mainīs britu un eiropiešu attiecības? 5

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Līdz ar 70 gadus valdījušās, visu mīlētās un cienītās karalienes Elizabetes II došanos viņsaulē nu tronī nācis viņas vecākais dēls, no Velsas prinča kļūstot par karali Čārlzu III, tādēļ viens no britu visapspriestākajiem tematiem ir tas, kādas pārmaiņas gaidāmas jaunā karaļa valdīšanas laikā.

Apvienotā Karaliste (AK) ir parlamentārā demokrātija, un valsts galva ir monarhs, kura vārdā – vismaz teorētiski – darbojas valdība un parlaments.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Karaliskais protokols aizliedz monarham atklāt jebkādus politiskus uzskatus, jo tādējādi nav iespējams pārstāvēt visus savus pavalstniekus.

Līdz ar to īsā atbilde par to, kas, balstoties tieši uz karaļnama iniciatīvu, varētu mainīties 73 gadus vecā karaļa Čārlza III valdīšanas laikā, būtu – gandrīz nekas.

Politiskie uzskati jāpatur pie sevis

Savā pirmajā karaļa runā Čārlzs III, pilnā vārdā Čārlzs Filips Artūrs Džordžs, jau ir paspējis dot nepārpotamu mājienu, ka nāksies mest pie malas vairākas lietas, kam veltījis daudzus gadus.

“Mana dzīve, uzņemoties jauno atbildības nastu, protams, mainīsies. Es vairs nevarēšu tik daudz sava laika un enerģijas veltīt labdarības organizācijām un citām aktivitātēm, kas ir tuvas sirdij.”

Būtībā nepārprotami pasakot, ka klimata aktīvists princis Čārlzs, pārtopot par karali Čārlzu, turpinās mātes iesākto neitrālo valdīšanas stilu, atturoties publiski izteikt savus uzskatus dažādos sabiedrībai sāpīgos jautājumos.

Karaliene Elizabete II vienmēr bijusi slavena ar savu spēju neizpaust uzskatus, atturoties pat tik vitāli svarīgā jautājumā kā breksits, liekot britu presei gadiem ilgi minēt, vai izstāšanās no Eiropas Savienības tiek atbalstīta vai ne.

2016. gada martā, trīs mēnešus pirms breksita referenduma, britu tabloīds “The Sun” sacēla pamatīgu traci, publicējot virsrakstu “Karaliene atbalsta breksitu”, atsaucoties uz “augsti uzticamu avotu”, kas ziņoja, ka Bakingemas pils pieņemšanā karaliene privātās sarunās nepārprotami kritizējusi ES.

Karaļnama pārstāvji iesniedza sūdzību IPSO (Neatkarīgā preses standartu organizācija), un tika secināts, ka virsraksts ir “maldinošs”.

Reklāma
Reklāma

Cepure ar ES karogu

Daudz tika apspriesta parlamenta atklāšana 2017. gadā, karalienei ierodoties uz ceremoniju ES karoga krāsas kleitā un cepurē, dekorētā ar ES zvaignes atgādinošiem dzeltenas krāsas ziediem.

Tā arī ir palicis noslēpums, vai tā bija nejaušība vai slēpta ziņa, karalienes bijušajai komunikāciju direktorei Sallijai Osmanai nupat intervijā CNN apgalvojot, ka Elizabete breksitu noteikti nav atbalstījusi.

Pirms dažiem mēnešiem nosodījumu izpelnījās Čārlza izteikums par britu valdības plānu nosūtīt patvēruma prasītājus uz Ruandu, nosaucot to par apkaunojumu.

Čārlzam tika atgādināts, ka topošā karaļa pienākums ir būt neitrālam un lieka pļāpāšana var beigties ar drīzu troņa zaudēšanu.

Taču visā visumā par karaļa Čārlza politiskajiem uzskatiem skaidrības nav, tiek citētas iepriekšējās runas, cenšoties atrast zemtekstu.

“Independent” raksta, ka kādā privātā sarunā Čārlzs savulaik izteicies, ka, kļūstot par karali, negrasās iesaistīties politiskās diskusijās, jo “es taču neesmu tik glups”.

Pāris jomās Čārlzs, vēl esot princis, ir drīkstējis paust savu viedokli, piemēram, par lapsu medību aizliegumu, nepatiku pret mūsdienu “neglīto” arhitektūru, kā arī atbalstījis organisko lauksaimniecību un brīdinājis par klimata pārmaiņām.

Vai monarhija britiem ir vajadzīga?

Karalienes 70 gadu jubilejas svinību un bēru dēļ runas par atteikšanos no monarhijas ir pieklusušas, taču tikai uz brīdi, jo jau labu laiku tiek diskutēts par to, ka karaļnams pieder pagātnei.

Britu valdošais monarhs ir arī valsts galva Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē un citur, kopā 15 valstīs. Austrālijā ap 2025. gadu varētu notikt referendums, lai kļūtu par republiku, iespējams, ka Jaunzēlande varētu sekot, tāpat vairākas bijušās kolonijas grib pieprasīt kompensācijas, prasot atdot salaupīto, kas gan būtu visai sarežģīti, jo precīzu sarakstu, protams, nav.

Savukārt britu nodokļu maksātāji ir neapmierināti ar to, ka liela daļa karaliskās ģimenes izdevumu tiek kompensēti no valsts budžeta.

Nav nekāds noslēpums, ka daļa skotu vēlas neatkarību gan no AK, gan no monarhijas.

Jaunais karalis jau sen ir pateicis, ka viņa plānos ietilpst samazināt strādājošo karaliskās ģimenes locekļu skaitu, tādējādi arī samazinot slogu uz nodokļu maksātāju pleciem, turklāt karaļnamam pašam pieder savi pelnoši biznesi.

Karaļnams ir tā sauktā “maigā vara”, veiksmīgi popularizējot Apvienoto Karalisti visā pasaulē, un nevar noliegt arī karaļnama lielo nozīmi tūrismā un izklaides industrijā.

Čārlzs savos 73 gados ir vecākais tronī nonākušais karalis, un diemžēl ilgu valdīšanu britu mediji viņam neprognozē.

Nākamais rindā uz troni ir viņa vecākais dēls, nule par Velsas princi pārtapušais Viljamss un jaunā Velsas princese Keita, kuri abi ir ļoti populāri, tādēļ atbalsts monarhijai pēc kāda laika varētu atkal pieaugt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.