Patērētāju zināšanas “iekapsulējušās” 0
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunākā aptauja demonstrē lēnas pārmaiņas Latvijas iedzīvotāju zināšanās par patērētāju tiesībām.
Jaunākā PTAC aptauja par patērētāju tiesībām it kā liecina par pozitīvām pārmaiņām – 42% iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par savām patērētāja tiesībām. Tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā domāja tikai 40%.
Joprojām tikpat informēti
Nedaudz uzlabojies arī vērtējums par iespējām panākt patērētājam pieņemamu risinājumu gadījumos, ja ir iegādāta nekvalitatīva prece vai pakalpojums, tostarp 62% aptaujāto pagājušajā gadā uzskatīja, ka tas ir grūti, bet 22% domāja, ka panākt patērētājam pieņemamu risinājumu ir viegli. Arī tas ir uzlabojums par dažiem procentiem, jo 2017. gadā pesimistiski noskaņoti par savām iespējām šajā situācijā bija divas trešdaļas aptaujāto (66%) un tikai 17% aptaujāto uzskatīja, ka tas ir viegli.
Tomēr dati nav tik viennozīmīgi – ja ieskatās vēl vecākā aptaujā, proti, tajā, kas veikta 2016. gadā, tad izrādīsies, ka gan jaunākie dati, gan tie, kas iegūti 2017. gadā, ir sliktāki nekā pēc 2016. gada aptaujas saņemtie. Proti, 2016. gadā par labi informētiem patērētāja tiesību jautājumos sevi uzskatīja 45% iedzīvotāju – par trijiem procentiem vairāk nekā pērn, bet savas iespējas panākt pozitīvu risinājumu pesimistiski vērtēja tikai 59% iedzīvotāju – par septiņiem procentiem mazāk nekā 2017. gadā un par trijiem procentiem mazāk nekā pērn. Citiem vārdiem sakot, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par savām tiesībām pēdējos trijos gados faktiski nav progresējušas un situācija būtu jāapzīmē ar vārdu “stagnācija”.
Izeja no šīs situācijas meklējama būtiskos uzlabojumos iedzīvotāju informēšanas ziņā un viņu intereses veicināšanā par savām tiesībām.
Kur uzzina iespējas
Ticat tam vai ne, bet, pēc aptaujas datiem, informāciju par to, kā rīkoties situācijā, kad ir iegādāta nekvalitatīva vai nedroša prece, patērētāji lielākoties uzzina televīzijā (38%), tirdzniecības vietās (34%), kā arī no draugiem vai paziņām (27%). Tā vien šķiet, ka interneta un sociālo tīklu revolūcija patērētāju tiesību jomu vispār nav skārusi un pēdējos trijos gados situācija faktiski nav mainījusies, neliela lejupslīde notikusi tikai draugu ietekmē uz turpmāko rīcību.
Jāpiezīmē, ka paši iedzīvotāji vēlētos informāciju saņemt, pirmkārt, pašā veikalā, tikai tad televīzijā un internetā, draugi vēlamo informācijas avotu sarakstā ir atrodami tikai tā beigās. Tas liecina, ka vispirms ir jāuzlabo informēšana par patērētāju tiesībām veikalos.
Šeit pakāpenisks progress vērojams ir – 2014. gadā vajadzīgo informāciju veikalos spēja saņemt vien nedaudz vairāk par ceturtdaļu pircēju (26%), bet 2018. gadā tā jau bija trešdaļa klientu (34%).
Tomēr vēlamais informēšanas līmenis veikalos joprojām sasniegts nav. Savukārt ar informēšanu internetā iet grūti – pirms pieciem gadiem vēlamo informāciju internetā spēja saņemt vien katrs sestais (17%), pērn – katrs piektais (20%). Tas atpaliek gan no interneta attīstības tempa un tā iespiešanās visās dzīves jomās, gan arī no iedzīvotāju vēlmēm. Tomēr gods kam gods – iespējas saņemt patērētājiem svarīgu informāciju sociālajos tīklos praktiski atbilst pieprasījumam pēc tās.
Kā rīkojas
Apmēram vienāds skaits Latvijas iedzīvotāju zina un nezina, ko darīt, ja nopirkta neatbilstošas kvalitātes prece vai pakalpojums. Proti, aptaujā 46% iedzīvotāju savas zināšanas par to, kā rīkoties situācijās, kad bijusi iegādāta līgumam neatbilstoša prece vai pakalpojums, vērtē kā labas, bet 47% iedzīvotāju tās atzīst par sliktām.
Augstāk savas zināšanas vērtē sievietes, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī rīdzinieki. PTAC secinājis, ka, paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, palielinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas zināšanas, kā rīkoties, ja tiek iegādāta līgumam neatbilstoša prece, vērtē kā labas. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aptauju datiem redzams, ka arī šajā jomā progress mīņājas uz vietas un izmaiņas gadu gaitā ir minimālas.
Aptaujas dati arī atklāj, ka 64% iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir iegādājušies vismaz vienu nekvalitatīvu vai nedrošu preci, ir iesnieguši preces ražotājam vai tirgotājam sūdzību, savukārt 35% atzinuši, ka to nav darījuši. Sūdzības biežāk iesnieguši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kā arī pilsētnieki. Paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri ir iesnieguši šāda veida sūdzību.
Tāpat PTAC dati liecina, ka 50% gadījumu pēc tam, kad iesniegta sūdzība, prece apmainīta pret tādu pašu vai līdzvērtīgu, 15% gadījumu precei veikts remonts, bet 13% gadījumu patērētājiem atdota par preci samaksātā naudas summa. Citi risinājuma veidi izvēlēti būtiski retāk. Pēc PTAC pārstāvju minētā, salīdzinājumā ar 2017. gada aptaujas rezultātiem ir samazinājies to gadījumu īpatsvars, kad precei veikts remonts, bet palielinājies to gadījumu īpatsvars, kad prece apmainīta pret tādu pašu vai līdzvērtīgu.
Problemātiskās preču grupas un pakalpojumi
Pēdējo triju gadu laikā 27% PTAC aptaujāto ir gadījies iegādāties nekvalitatīvu preci; nedrošu preci ir iegādājušies 6%. Vienlaikus ar nekvalitatīviem pakalpojumiem ir nācies saskarties 10%, bet ar nedrošiem – 3% iedzīvotāju.
Nekvalitatīvās vai nedrošās preces iedzīvotāju vērtējumā:
* apavi (39%)
* elektropreces (35%)
* apģērbs, tekstilizstrādājumi (19%)
* mobilie telefoni (12%)
Šo preču grupu saraksts ir nemainīgs pēdējo triju gadu aptaujā.
Nekvalitatīvie vai nedrošie pakalpojumi iedzīvotāju vērtējumā:
* automašīnu remonta pakalpojumi (30%)
* elektronisko sakaru pakalpojumi (25%)
* īres un komunālie pakalpojumi (9%)
Šo pakalpojumu grupu saraksts ir gandrīz nemainīgs pēdējo triju gadu laikā – par trešo un pēdējo pozīciju savā starpā “konkurē” celtniecība un īres un komunālie pakalpojumi – vienu gadu “uzvar” viens, citu gadu cits.
Dati: PTAC
