Foto: Shutterstock

Pērn 35 pacientēm noteikti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā 22

Pagājušajā gadā 35 pacientēm Latvijā ārsti noteikuši psihiskus un uzvedības traucējumus pēcdzemdību periodā, liecina Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Reklāma
Reklāma
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 16
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Pēc “SSK 10” klasifikācijas “F53” ir citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā. Zem šī koda apkopoti tikai tie psihiskie traucējumi, kas saistīti ar pēcdzemdību periodu un neatbilst citur šajā sadaļā klasificēto traucējumu kritērijiem.

Pēdējo trīs gadu laikā psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā noteikti līdzīgam sieviešu skaitam. Piemēram, 2020.gadā tādi tika uzstādīti 30 gadījumos, 2021.gadā – 36 gadījumos, bet pērn – 35 gadījumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visbiežākie tie bijuši viegli psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā, piemēram, postnatāla depresija vai pēcdzemdību depresija. Tādi pērn noteikti 16 pacientēm, 2021.gadā – 10, bet 2020.gadā – 11 pacientiem. Nedaudz retāk tiek noteikti arī smagi psihiski traucējumi, piemēram, puerperāla psihoze, un tādi 2022.gadā un 2021.gadā bijuši deviņos gadījumos, bet 2020.gadā – divos gadījumos.

Savukārt stacionāros ārstēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem pēcdzemdību periodā pēdējo trīs gadu laikā svārstās no četriem līdz desmit gadījumiem. 2020.gadā stacionārā ārstējušās četras sievietes, 2021.gadā – desmit, bet pērn – trīs. No tām, kas ārstējušās slimnīcās, trīs gadu laikā kopumā trīs sievietēm noteikti viegli, citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā, bet kopumā 11 – smagi, citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi.

SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja aicina ņemt vēra, ka daļa sieviešu nemaz neaiziet pie ārsta, kā arī ne vienmēr visām sievietēm, kuras vēršas pēc palīdzības, ārsts uzstāda diagnozi pēcdzemdību depresija.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas.

1989.gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1.novembra rītā ap plkst.9 izgāja no savas dzīves vietas Rīgā, Pētersalas ielā.

Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1.novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu.

2.novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu “Toyota Corolla”, kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Pašlaik turpinās sievietes meklēšana.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.