Pēteris Apinis: Aicinājums Saeimas deputātiem, Budžeta likumu skatot – straujāk celt azartspēļu nodokļa likmes, naudu novirzot atkarību ārstēšanai
0
Šobrīd visi raud par budžetu – ieņēmumi pārlieku mazi – izdevumi lieli – ārējie parādi pieaug. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija gan pret alkohola un tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšānu, gan pretī azartspēļu nodokļa celšanu izturas kā maiga lauma – formāli šos nodokļus ceļ, bet patiesībā – gandrīz nemaz.
Šoreiz aicinu deputātus un Latvijas iedzīvotājus pievērsties patiesajam ļaunumam – azartspēlēm un valdības knapajiem pīkstieniem šo ļaunumu mazināt. Tātad – valdība pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma lēmusi 2026. gada janvārī azartspēļu nodokļa likmi celt no 15% līdz 18% totalizatoriem un derībām un no 12% līdz 15% interaktīvajām azartspēlēm. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, šīs jaunās nodokļu likmes ir mazas, bet totalizatoru nodokļi – praktiski nekādi. Zeļ un plaukst Latvijā azartspēļu bizness, kas naudu atņem jauniešiem, bet valstij no tā ienākumu praktiski nav. Piebildīšu, ka Finanšu ministrija sakalkulējusi, ka azartspēļu nodokļu palielinājums ienesīšot 9.2 miljonus, labi zinot, ka paši azartspēļu organizatori peldas simtos miljonos.
Mans aicinājums Saeimas deputātiem – palielināt visām azartspēlēm nodokļa likmi līdz 20%, kas vēl arvien atpaliktu no Eiropas nodokļiem, tādēļ ierakstīt likumā, ka nākamajā gadā nodokļi tiks celti vēl par 5%. Šis risinājums valstij nestu papildus ienākumus šogad vēl par aptuveni 10 miljoniem. Šo naudu novirzīt atkarību ārstēšanai.
Tālākais teksts nav nekas jauns – par azartspēļu kaitējumu esmu rakstījis daudzkārt, vēlos atkārtot nelielu pamatojumu – kāpēc valsts uzdevums ir nekavējoši ierobežot kompulsīvo azartspēļu spēlēšanu, īpaši – likmju likšanu uz sporta rezultātiem, kas nozīmē nekontrolējamu vēlmi turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.
Likmju likšana stimulē smadzeņu atalgojuma sistēmu līdzīgi kā narkotikas vai alkohols, izraisot atkarību. Cilvēks, kam ir problēmas ar kompulsīvām azartspēlēm, agri vai vēlu ķeras pie likmēm, kas noved pie zaudējumiem, iztērē ietaupījumus un rada parādus. Kompulsīvi atkarīgais sporta likmju licējs parasti slēpt savu uzvedību, līdz keras pie zādzībām vai krāpšanas, lai balstītu savu atkarību. Nav nevainīgu sporta totalizatoru – tie visi noved pie traģiskām sekām vismaz piektajai daļai spēlētāju.
Kompulsīvas azartspēles ir nopietna slimība, kas sagrauj dzīvi. Pērn Lielbritānijā pašnāvības likmju biznesa atkarības dēļ izdarīja 400 jaunu vīriešu. Nav grūti izrēķināt (Lielbritānijas iedzīvotāju skaits 40 reižu pārsniedz Latvija iedzīvotāju skaitu), ka Latvijā gada laikā līdzīgu galu ņem vismaz 10 jaunu vīriešu. Jauni vīrieši 18–24 gadu vecumā ir visneaizsargātākie pret azartspēļu problēmām un ar tām bieži saistītiem garīgās veselības traucējumiem.
Lieta tāda, ka smadzenes cilvēkam aug un attītās līdz 25 gadu vecumam, tādēļ jaunāki cilvēki ir vairāk predisponēti uz atkarību, jo īpaši – uz atkarību no azartspēlēm un no tabakas smēķēšanas. Jaunieši ir tendēti piedalīties riskantā uzvedībā, jo īpaši izklaides un finanšu kontekstā, kas attiecas uz azartspēlēm. Šī nosliece uz riska uzņemšanos pastiprinās citu sava vecuma vīriešu klātbūtnē, un šis fenomens ir pazīstams kā “jauno vīriešu sindroms”. Puiši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir paaudze, kas ir izaugusi interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā. Viņi ir ļoti iesaistīti digitālo tehnoloģiju izmantošanā un pavada vairāk laika internetā un sociālajos medijos nekā citas paaudzes.
Meijo klīnikas dati liecina – 17 % no cilvēkiem, kas liek sporta likmes un kļūst atkarīgi no šīm azartspēlēm, azarspēļu ietekmē veidojas pašnāvības domas. Patiesībā tas nozīmē, ka azartspēļu organizatori netieši provocē pašnāvības mēģinājumus katram piektajam likmju licējam.
Legālas un nelegāla sporta totalizatora lietotnes jauniešiem rada problēmas no aizraušanās sākuma līdz atkarībai, un tas notiek daudz ātrāk nekā citos azartspēļu veidos, sasniedz maksimumu 5 gadu laikā.
Azartspēļu nozare nekad nav raizējusies par spēlētāju veselību, nāvi vai bankrotiem. Jebkurā pasaules valstī šī nozare gūst milzu peļņu, algo labus sabierības informēšanas speciālistus un žurnālistus, labākos advokātus lai nepieļautu biznesa apstāšanos vai cilvēku izpratni par šī biznesa melno – ļauno pusi. Ne velti dažādos Latvijas portālos uzsvars tiek likts uz šo azartspēļu reklāmām, gan pseidožurnalistiskiem rakstiem. Mēs varam vērot ar kādu azartu par azartspēļu advokātu uzmetas, piemēram, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, un dažbrīd šķiet, ka tā ir viņa vienīgā saistība ar sportu. Pateicoties “vērdiņam” uz Latvijas izlašu tērpiem uzraksts “Oplibet” ir tik pat liels kā “Latvija”, bet Latvijas valsts šo sportistu izaugsmē ieguldījusi miljonus, bet spēļu bizness – salīdzinošu sīknaudu federāciju lēmējpersonām un pašām federācijām.
Latvijā nav valstiskas iestādes, kas varētu izsekot azartspēļu atkarību problēmu cēloņsakarībām ar sabiedrības veselību. Līdz šim visi mēģinājumi izveidot vismaz vienas atbildīgas amatpersonas amatu pie Antidopinga centra ir beigušās ar atteikumiem no politiskās valdības puses.
Kompulsīvas likmju likšanas (betistu) azartspēļu spēlēšanas pazīmes un simptomi
nenonāk līdz lasītājam. Toties internetā plaši pieejami pseidozinātniski pētījumi par to, ka likmju azartspēles ir mazāk kaitīgas par citām azartspēlēm. Šķiet, likmju bizness ir tik ienesīgs, ka naudas pietiek publiskajām aktivitātēm un ietekmīgu viedokļu līderu apmaksai. Tai pašā laikā modernās tehnoloģijas – magnētiskā rezonanse, pozitronu emisija ar magnētisko rezonansi, modernās elektroencefalogrāfijas tehnoloģijas ļāvuši izsekot atkarību veidošanās ceļiem cilvēka smadzenēs. Pasaulē vairums pētnieku meklē dopamīna ceļus smadzenēs, pētot atkarības veidošanās mehānismus, bet vēlos piebist – modernā pētniecība rāda arī citus atkarības mehānismus.
Par kompulsīvām likmju likšanas pazīmēm mēs uzskatām nepieciešamību spēlēt ar aizvien lielākām naudas summām, lai gūtu tādu pašu azartspēļu baudījumu; azarspēļu plānošanu un nodarbošanos ar azartspēlēm ikdienā – darba un brīvajā laikā; nesekmīgus mēģinājumus kontrolēt, samazināt vai pārtraukt likmju likšanu, bet katru mēģinājumu samazināt azartspēļu spēlēšanu kombinēšanos ar aizkaitinošu nemiera sajūtu.
Smagākās atkarības formās pacients mēģina atgūt zaudēto naudu, spēlējot vairāk; iegūst bezpalīdzības, vainas apziņu, trauksmes vai depresijas sajūtu, ko atkal cenšas nomākt, liekot likmes; sāk krāšņi melot tuviniekiem un ģimenes locekļiem un darba kolēģiem, lai slēptu savu azartspēļu apmēru. Agri vai vēlu pacients sāk riskēt un zaudēt svarīgas attiecības, darbu, mācību vai darba iespējas; agri vai vēlu parādās aizņēmumi, lūgumi tuvākiem un tālākiem cilvēkiem – izglābt no finansiālām grūtībām, jo ir nospēlēta nauda. Gandrīz vienmēr, tiklīdz kāds jaunāka gadagājuma vīrietis meklē iespeju aizņemties naudu, jādomā par to, ka viņš iepriekšējo naudu pazaudējis, liekot likmes uz sporta spēļu rezultātiem.
Lielākā daļa neregulāro spēlmaņu apstājas, kad zaudē, vairums nosaka robežu, cik daudz viņi ir gatavi zaudēt. Taču cilvēki ar kompulsīvām azartspēļu problēmām turpina spēlēt, lai atgūtu savu naudu, un šis modelis laika gaitā kļūst arvien postošāks.
Viedokļi dalās –, kas tieši izraisa atkarību no azartspēlēm. Tāpat kā daudzas citas problēmas, arī kompulsīvo azartspēļu atkarību izraisa bioloģisko, ģenētisko un vides faktoru kombinācija. Atkarības gandrīz nekad nav izolētas. Azartspēļu atkarība ļoti bieži kombinējas ar alkohola pārmēra lietošanu, toksikomāniju un narkomāniju.
Lai gan lielākajai daļai cilvēku, kuri spēlē kārtis vai derības, nekad nerodas azartspēļu problēmas, daži faktori biežāk piesaista kompulsīvām azartspēlēm. Visnopietnākais faktors, kas noved pie azartspēlēm ir psihiskās veselības problēmas – personības traucējumi, depresija vai trauksme. Kompulsīvas azartspēles var būt saistītas arī ar bipolāriem traucējumiem, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem vai uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem.
Patiesībā tas nozīmē, ka azartspēļu bizness cenšas atņemt naudu slimiem cilvēkiem.
Kompulsīvas azartspēles biežāk sastopamas jaunākiem un vidēja vecuma cilvēkiem. Likmju likšana un sporta derības pusaudžu gados palielina risku saslimt ar kompulsīvu azartspēļu atkarību vēlākos gados.
Kompulsīva azartspēlēšana biežāk ir raksturīga vīriešiem nekā sievietēm. Sievietes, kas spēlē azartspēles, parasti sāk tās spēlēt vēlāk un ātrāk kļūst atkarīgas.
Tieksmi kļūt atkarīgam no likmju biznesa nosaka arī atsevišķas personības īpatnības, ar šādu atkarību saslimst cilvēki ar augstu konkurētspēju, darbaholiķi, kā arī impulsīvi, nemierīgi vai arī viegli garlaikojami cilvēki.
Kompulsīvai azartspēļu ārstēšanai agri vai vēlu nāk līdzi dziļas un ilgstošas sekas – attiecību problēmas; finansu problēmas, tostarp, bankrots; juridiskas problēmas vai ieslodzījums; slikts sniegums darbā vai darba zaudēšana; vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās; pašnāvības mēģinājumi, domas par pašnāvību vai pat veikta pašnāvība. Ir pierādīta saistība starp apzināti nevērīgu vai neuzmanīgu autovadīšanu un azartspēļu atkarību. Vairāki autori meklējuši un atraduši cēloņsakarības starp neizskaidrojamām autoavārijām ar letālām sekām un azartspēļu spēlēšanu.
Valsts uzdevums ir rūpes par sabiedrības veselību, tādēļ arī Latvijas Saeimas un valdības uzdevums ir iespējami ierobežot azartspēļu, tai skaitā likmju biznesu. Gan azartspēļu atkarīgam likmju spēlētājam, gan sabiedrībai kopumā ir ļoti svarīgi atzīt azartspēļu problēmu kā tādu, kāda tā ir, bet tas prasa godīgu attieksmi un zināšanas.
Es ļoti labprāt katram Saeimas deputātam nosūtītu izsmeļošus, zinātnē balstītus pierādījumus – kāpēc atkarības no azartspēlēm ir tikpat nopietnas kā atkarības no alkohola vai narkotiskām vielām. Es pieļauju, ka deputātiem nav laika izlasīt vēl garāku aprakstu, tādēļ nobeigumā atkārtošu to, ko rakstīju sākumā – labākais veids kā samazināt azartspēļu atkarību ir palielināt azartspēļu nodokļus un novērst to pieejamību jauniem cilvēkiem (līdz 25 gadiem). Deputātu rokās ir iespēja – gan palielināt budžeta ieņēmumus, gan samazināt azartspēļu radīto postu, paceļot no 2026. gada 1. janvāra azartspēļu nodokļa likmi uz 20% gan totalizatoriem un derībām, gan interaktīvajām azartspēlēm
