“Jūs tur tajā valdībā esat nojūgušies?” Valdība par tautas naudu reklamē sevi komercmedijos
19
Tie, kuri ikdienā klausās “RADIO SKONTO” un “Radio SWH”, varbūt ir pamanījuši, ka šajās frekvencēs ir dzirdama reklāma par nākamā gada budžetu. Kā tas var būt, ka valdība par iedzīvotāju nodokļu naudu reklamē paši savu darbu?
Reklāmā dzirdams teksts: “Labklājība sākas ar pārliecību, ka darbs sniedz iespēju dzīvot labāk. 2026. gada valsts budžets veidots, lai dotu stabilu pamatu nākotnei. Neapliekamais minimums strādājošajiem tiks paaugstināts līdz 550 eiro. Minimālā alga pieaugs līdz 780 eiro, bet būtiskākajām pārtikas grupām PVN tiks samazināts līdz 12%. Kad pieaugušie tic rītdienai, tai ticu arī es. Kur ieguldām, tur dzīvojam. Budžets 2026 – budžets drošākai nākotnei.”
Šo reklāmu pamanījuši arī soctīklotāji. Elita Veidemane soctīklā “X” raksta: “Kaut ko idiotiskāku grūti iedomāties. Reklamēt valsts budžetu! Par 110 000 eiro! Jūs tur visi, tajā valdībā, esat nojūgušies?” Arī komentāros cilvēki sašutuši… Kāds norāda, ka liekā nauda gada beigās kaut kā taču esot jāiztērē. Cits savukārt norāda, ka labai mantai reklāmu nevajag.
Lai noskaidrotu, kāpēc valdība reklamē pati sevi, sazinājos ar Finanšu ministriju (FM).
Tā nav reklāma, bet informēšanas instruments
FM pārstāvji informē:
“FM uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama skaidra, pārbaudīta un savlaicīga informācija par valsts budžetu, jo tas ir galvenais valsts politikas un finanšu plānošanas instruments.
Budžets nosaka gan valsts drošības spēju papildu finansējumu, gan ekonomiskās attīstības virzienus, gan sociālo un publisko pakalpojumu uzturēšanu. Šādu lēmumu izpratne ir sabiedrības tiesības un valsts pienākums. Lai pilnvērtīgi informētu un veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par valsts finanšu pārvaldību, FM nodrošina plašu stratēģisko komunikāciju par jautājumiem, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām.
Nav šaubu, ka Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta pastāvīgiem apdraudējumiem, tostarp nedraudzīgu valstu mērķtiecīgai dezinformācijai. Šie aktori īpaši bieži izvēlas ekonomiku, budžetu, nodokļus un valsts finanšu spēju kā manipulācijas laukus, jo tie skar ikvienu iedzīvotāju un ir jutīgi sabiedriskās uztveres ziņā. Digitālajā telpā dezinformācijas apjoms arvien turpina pieaugt, savukārt lielākās sociālo tīklu platformas, tostarp “META”, ir samazinājušas faktu pārbaudes apjomu. Dezinformācijas mērķis parasti nav sniegt kritiku, bet gan graut uzticību valsts institūcijām, radīt neskaidrību, emocionālu spriedzi un mazinot valsts spēju īstenot sabiedrībai nozīmīgas politikas.
Tāpēc FM pienākums ir nodrošināt plašu un visaptverošu komunikāciju Latvijas iedzīvotājiem par 2026.gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām.
Demokrātiskas valsts pienākums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama precīza, pārskatāma un profesionāli izstrādāta informācija par politikas lēmumiem, kas ietekmē ikvienu iedzīvotāju.
Nevienlīdzīga sasniedzamība medijos un digitālajos kanālos nozīmē, ka bez mērķtiecīgas komunikācijas būtiska informācija nesasniedz pietiekami plašu auditoriju, īpaši reģionos un sociālajās grupās ar zemāku mediju un digitālo pratību.
FM nodrošina sabiedrības informēšanas nepārtrauktību, izmantojot ikdienas komunikācijas paņēmienus, piemēram, preses relīzes, mediju brīfēšanas, skaidrojošus materiālus, infografikas, dalību raidījumos, sociālo tīklu saturu, tīmekļvietnes aktualitātes un ekspertu komentārus, lai nodrošinātu, ka būtiskākā informācija par valsts budžeta procesu un tā pieņemšanu ir pieejama plašai auditorijai.
Tomēr, ņemot vērā budžeta lēmumu nozīmīgumu un sarežģītību, kā arī informatīvās telpas apdraudējumus, tai skaitā dezinformācijas un ārējo manipulāciju riskus, ar ikdienas komunikāciju vien nepietiek, lai sasniegtu visus sabiedrības segmentus. Tieši tādēļ ministrija papildus izvieto sociāli informatīvos paziņojumus, kas ļauj mērķtiecīgi, saprotami un plašā mērogā skaidrot 2026.gada budžeta saturu un prioritātes, nodrošinot, ka iedzīvotāji saņem uzticamu un kontekstuāli precīzu informāciju tiem pieejamos komunikācijas kanālos.
Sociāli informatīvie paziņojumi medijos nav valsts budžeta reklāma, bet tas ir sabiedrības informēšanas instruments, kas nodrošina, ka ar valsts budžetu saistītie lēmumi un plānotas izmaiņas tiek skaidrotas profesionāli, konsekventi un valsts valodā neatkarīgi no tehnoloģiskām izmaiņām platformu politikā vai komerciāliem algoritmu faktoriem.
Sabiedrības informēšanai par 2026.gada valsts budžetu radio paredzētais budžets ir aptuveni 41 tūkstos euro (bez PVN). Ja šo budžetu attiecina uz 2025. gada sākuma iedzīvotāju skaitu, kas ir 1,857 miljoni (Centrālās statistikas pārvaldes dati), tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanai radio paredzētie līdzekļi veido divus centus uz vienu Latvijas iedzīvotāju.
Ņemot vērā, ka FM piešķirtie līdzekļi sabiedrības informēšanai ir ierobežoti, sociāli informatīvo paziņojumu izvietošana radio tiek rūpīgi plānota un izvērtēta, lai ar katru iztērēto euro maksimāli efektīvi sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Tāpēc paziņojumi tiek izvietoti radio vidē, izmantojot SKONTO mediju grupas un SWH grupas radio staciju tīklu.”
Kaut ko idiotiskāku grūti iedomāties. Reklamēt valsts budžetu! Par 110 000 eiro! Jūs tur visi, tajā valdībā, esat nojūgušies?
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) December 13, 2025
