Foto: Gorodenkoff/SHUTTERSTOCK

Pētījums: teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar draudiem savai veselībai vai dzīvībai; policijai tic vien retais 2

Saskaņā ar “Norstat” jaunākā socioloģiskā pētījuma datiem par draudu izplatību – 28% Latvijas iedzīvotāju sastapušies ar draudiem savai veselībai vai dzīvībai, t.sk., 16% respondentu pat vairakkārt.

Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Lasīt citas ziņas

Savukārt, uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, “pilnībā spēj” – atbildēja vien 9% Latvijas iedzīvotāju. Draudu izplatība pieaug jaunāko paaudžu vidū.

Visvairāk ar draudiem ir saskārušies tie Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Rīgā un Latgalē – 31%, kā arī Pierīgā (30%) dzīvojošie, bet vismazāk Zemgalē – 21%.
CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt, Rīga un Pierīga ir ne vien visblīvāk apdzīvotais, bet arī mūsu valsts ekonomiski aktīvākais reģions ar augstāko sabiedrības labklājības līmeni. Tieši šo reģionu visbiežāk par savu dzīvesvietu izvēlas jaunā profesionāļu paaudze ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.

Kā satraucošu tendenci, jāatzīmē arī fakts, ka ar draudiem visbiežāk sastapušies gados jaunāki respondenti, kas varētu liecināt par draudu izplatības pieaugumu mūsu sabiedrībā aizvadīto gadu laikā. Proti, visvairāk draudus saņēmuši iedzīvotāji vecuma grupā starp 18 un 29 – veseli 34% jeb pat biežāk nekā katrs trešais.

Tikai nedaudz mazāk – 30% vecuma grupā no 30 līdz 39 un 29% vecuma grupā no 40 – 59. Lielākoties tie ir cilvēki, kuri savus pilngadības svētkus svinējuši jau neatkarīgas Latvijas laikā. Tikai vecuma grupā no 60 – 74 draudus dzīves laikā saņēmis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% no aptaujātajiem respondentiem.

Jāatzīmē, ka šie dati korelē ar draudus saņēmušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru sabiedrībā un viņu pieredzi, sadarbojoties ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.

“Aizvadīto gadu laikā Latvijā publiski kļuvis zināms par draudiem vairākām sabiedrībā pazīstamām personām, kuras par šo faktu sūdzējušās tiesībsargājošās instancēs un medijos.

Kā spilgtākos gadījumus iespējams minēt publiskus draudus advokātiem Mārtiņam Bunkus un Pāvelam Rebenokam. Kā novērojams pēdējā laikā – ar draudiem saskaras ar vien plašāks cilvēku loks – tā, piemēram, pirms vairākām nedēļām žurnāliste Inga Spriņģe sociālajos tīklos publicēja ziņu par saņemtajiem draudiem, savukārt pirms dažām dienām ar līdzīgu ierakstu dalījās Veselības ministre Ilze Viņķele.

Šos gadījumus vieno vairāki faktori, kas korelē ar “Norstat” pētījuma iegūtajiem datiem. Proti, visi minētie ģeogrāfiski ietilpst Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju grupā, kuru vecums draudu saņemšanas brīdī svārstās ap 40 gadu vecumu.

Ņemot vērā, draudu upuru darbošanos uzņēmējdarbībā, viņi pieskaitāmi pie jauno profesionāļu paaudzes ar augstiem ienākumiem. Turklāt, pilngadības slieksni sasnieguši pagājušā gadsimta 90-tajos gados,” saka Diāna Uligaņeca, uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona.

“Diemžēl advokātu Mārtiņa Bunkus un Pāvela Rebenoka gadījumā policija draudu avotu tā arī neatklāja, bet, draudus saņēmušie, vēlāk tika nogalināti.

Savukārt mans dzīvesbiedrs Igors Ivanovs draudus dzīvībai ir saņēmis vairākkārt, tomēr tikai vienreiz izdevās atrast un notiesāt vainīgo. Proti, par Igora Ivanova slepkavības mēģinājumu tika notiesāta bijusī cietuma darbiniece Tatjana Smoļakova,” turpina D. Uligaņeca.

Ņemot vērā esošo situāciju, kopā ar domubiedriem tuvākajā laikā dibināsim sabiedrisko organizāciju, lai apvienotu Latvijas ļaudis, kuri ir sastapušies ar draudiem un nepietiekamu tiesībsargājošo institūciju atbalstu. Dibināmās no draudiem cietušu personu asociācijas mērķis ir novērst fizisku un psiholoģisku vardarbību Latvijas sabiedrībā, sekmēt cilvēktiesību ievērošanu un tiesībsargājošo institūciju profesionalitātes un atbildības pieaugumu.

Starp asociācijas gaidāmajiem uzdevumiem noteikta vardarbīgu draudu gadījumu aktualizēšana sabiedrībā, ierosinājumi normatīvo aktu pilnveidošanai, politiķu un tiesībsargājošo institūciju vadītāju uzmanības pievēršana situācijai cilvēktiesību un sabiedrības drošības jomā.

“Šāda asociācija ir nepieciešama, jo daudzi cilvēki, kuri saņem draudus, baidās publiski runāt, dažkārt pat informēt policiju, jo netic tiesībsargājošo iestāžu vēlmei un spējai meklēt un atrast vainīgos, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo aizsardzību draudu saņēmējiem. Arī es pašlaik atrodos līdzīgā situācijā, regulāri saņemot draudus gan video, gan īsziņu veidā. Nelabvēļi ir centušies iekļūt arī manā īpašumā, ar spēku un bojāšanu, pagriežot videonovērošanas kameras uz citu pusi, par ko esmu rakstījusi iesniegumu arī policijā.

Diemžēl policija – pamatojoties uz to, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums – atteicās uzsākt kriminālprocesu,” pastāstīja U. Uligaņeca.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumsakarīgas ir respondentu atbildes uz aptaujas jautājumu, vai Jūs uzticētu savu un savas ģimenes drošību Valsts policijai? Atbildi “noteikti jā”, sniedza vien 22% respondentu. Turklāt Rīgā un Vidzemē šādu respondentu bija vien 20%.

Savukārt visaugstāko uzticību policijai pauda Zemgales un Latgales iedzīvotāji jeb 25% katrā reģionā. Arī uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, Jūsuprāt, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, visskeptiskākie bija Pierīgas iedzīvotāji.

Proti, “pilnībā spēj” – atbildēja vien 6% Pierīgas iedzīvotāju, kamēr valstī kopumā tā uzskata 9% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, par pretējo – policijas mazspēju – pārliecināti 28% Latvijas iedzīvotāju un Pierīgā tādu ir pat 30%.

“Acīmredzami, ka jauno profesionāļu paaudze, ka mitinās Rīgā un Pierīgā, caurmērā mazāk uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam, nekā vidēji Latvijā. Tas arī saprotams ar saņemot draudu augsto īpatsvaru, kā arī iedzīvotāju liecībām ārpus socioloģiskā pētījuma par policijas darba mazefektivitāti minētajos gadījumos.

Šāds augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu iedzīvotāju noskaņojums ir aplūkojams kontekstā ar valsts ekonomisko drošību nākotnē. Proti, nesaņemot atbilstošas sabiedrības drošības garantijas, t.sk., pret izplatības ziņā pieaugošajiem draudiem, var pastiprināties šīs sabiedrības grupas migrācijas tendences.

SAISTĪTIE RAKSTI

Savukārt, augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts var radīt negatīvas ekonomiskās attīstības turbulenci turpmāk,” secina D. Uligaņeca.

Socioloģisko pētījumu centrs “Norstat” aptauju veica šī gada oktobrī, kopumā aptaujājot 1010 respondentus visā Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu 8
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
Pirms 30 gadiem sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference
23:03
Šaha saime paliek uz Krievijas nots
22:07
Latvijas basketbola izlases atvērtajos treniņos piedalās teju visi līderi, arī Kristaps Porziņģis
21:32
Suns ir priecīgs, ka atradis cilvēku. Saruna ar cilvēku meklētāju biedrības “Helper Latvia” dibinātājiem
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 34
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Sarkandaugavā aizdegušies divi mikroautobusi, atkritumi un piebūve
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs