Kā pirms 100 gadiem! Adamovas muiža atkal uzņems kara bēgļus 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieši pirms simt gadiem – 1922. gada martā – Adamovas muiža tika atvēlēta kara bēgļiem. Tagad bijusī Adamovas skola ir sagatavota, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Jaunā Vienotība”), kura vadītajā pašvaldībā šajās dienās ierodas pirmie bēgļi.
Kad pagājušajā nedēļā pēc Latvijas Pašvaldību savienības aicinājuma visās Latvijas pašvaldībās notika Ukrainas atbalsta pasākumi, Rēzeknes pilsēta un novads, kuru attiecības līdz tam bija saspīlētas, rīkoja kopīgu mītiņu Rēzeknes pilsētas Festivāla parkā. “Tā mēs simboliski vēlējāmies parādīt, ka ir jāskatās pāri mūsu domstarpībām un politiskajām ambīcijām, un sabiedrība to novērtēja,” uzskata M. Švarcs.
Pret karu Ukrainā, nosodot Krievijas iebrukumu šajā valstī, notika atbalsta mītiņi arī Ludzas, Augšdaugavas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā. Šīs pašvaldības jau vairāk nekā pusgadu dzīvo ārkārtējās situācijas apstākļos, jo to teritorijas skārusi arī krīze, ko izraisīja nelegālo robežas šķērsotāju centieni iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.
Viens no šo pašvaldību vadītājiem atzina, ka situāciju Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, iespējams, cilvēkiem Kurzemē ir grūtāk saprast, jo te jāspēj saliedēt sabiedrību, kurā līdzās ir latvieši, ukraiņi, baltkrievi un krievi, no kuriem daļa daudzus gadus ir dzīvojusi un dzīvo joprojām arī citā informatīvajā telpā, bet vēl daļa, kas ir Krievijas pilsoņi, vēlēšanās ir balsojusi par Putina režīmu.
Daugavpils uzņem mazos hokejistus
Kad sākās karš Ukrainā, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) nesteidzās nākt klajā ar paziņojumiem. Taču viņš uzrunāja sabiedrību 2. martā Daugavpils domes un Daugavpils Universitātes, kā arī Dzelzceļa un satiksmes nozares arodbiedrības kopīgi rīkotajā mītiņā. Pēc tam domes priekšsēdis feisbukā vēlreiz aicināja visus būt vienotiem.
“Esmu pret cilvēku dalīšanu savējos un svešos, un darīšu visu, lai no tā izvairītos, būšu mērs visiem iedzīvotājiem, nevis kādai no pusēm. Šeit nav draugu vai ienaidnieku, šeit visi savējie!” teikts A. Elksniņa paziņojumā. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kā tas praktiski notiek, pirms dažām dienām A. Elksniņš atbildēja: “Mūsu pilsētā ir miers. Un es zinu, kas ir jādara, lai to nodrošinātu.”
Viņaprāt, pašvaldība savu atbalstu Ukrainai apliecina arī darbos – aizvadītajās brīvdienās tā ar savu transportu no Ukrainas pierobežas atveda uz Daugavpili 56 bērnus un viņu mātes no Kijevas un Luckas, kas ir Daugavpils sadraudzības pilsēta. Brauciens organizēts, atsaucoties uz Latvijas Hokeja federācijas lūgumu, jo liela daļa bērnu ir mazie hokejisti, kuriem būs nodrošinātas iespējas Daugavpilī trenēties un arī mācīties. Ukraiņu bēgļi izmitināti Medicīnas koledžas dienesta viesnīcā, bet vēl deviņi cilvēki, kas ieradušies pa citu ceļu, varēs uzturēties Daugavpils Universitātes viesnīcā.
“Daudzi dzīvoja miglā”
Augšdaugavas novads, kura administratīvā ēka arī atrodas Daugavpilī, Ukrainas atbalsta pasākumos pulcējās Špoģos un Ilūkstē. Novada priekšsēdis Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) atzina, ka latviešu pasākumos bijis vairāk, jo, iespējams, cittautieši negrib afišēties. Taču pierobežā daudzi dzīvo savrup un arī neizmanto latviskos medijus. Arī bijusī Kārsavas novada priekšsēde, Ludzas novada deputāte Ināra Silicka (LZS) atzina, ka cittautiešu iespējas iegūt objektīvu informāciju esot ierobežotas.
Rēzeknes novada priekšsēdis M. Švarcs uzskata – pat ja cilvēki sekoja līdzi informācijai gan Latvijas, gan citu valstu medijos, tad vienos viņi redzēja, cik viss ir slikti, ka valstī pastāv pārsvarā negācijas, savukārt citā informatīvajā telpā stāstīja par varenu un veiksmīgu valsti. “Tas bija informatīvais karš – ja cilvēki gadiem ir dzīvojuši Kremļa propagandas iespaidā, viņiem ir radīts iespaids, ka mūsu valsts nav izdevusies. Daudzi dzīvoja miglā, kuru vējš tagad sāk izklīdināt, bet tā cena – karš Ukrainā – ir pārāk augsta,” uzskata M. Švarcs.
Var izmitināt skolas ēkās
Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai ir gatavas visas Latgales pašvaldības. To vadītāji gan atzina, ka par apmešanos Latgalē nemaz nav tik liela interese, bet ikviens, kas gribēs doties uz šīm pašvaldībām, būšot gaidīts. Rēzeknes novadā ir par bēgļu uzņemšanu atbildīgais koordinators. Ukrainas valstspiederīgie vispirms dodas pie radiniekiem vai paziņām, bet tos, kuriem tādu nav, izmitinās tūristu mītnes.
Viesu nama “Zaļā sala” īpašniece Rita Tērauda “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka šajās dienās uzņems pirmo ģimeni, bet kopā viņa var izmitināt un paēdināt 20 cilvēkus. R. Tērauda ir arī Rēzeknes reģiona lauku sieviešu biedrības “Sidrabrasa” priekšsēde, kuras vadībā tiks sarūpētas nepieciešamās lietas, kas būs vajadzīgas uz novadu atbraukušajiem.
Kā trešā iespēja, kur var izvietot cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā, ir slēgtā Adamovas skolas ēka. Tā jau bija nodota lietošanai Sarkanajam Krustam, pastāstīja M. Švarcs. Novads esot padomājis arī par to, kā nodrošināt atbraukušajiem bērniem iespējas mācīties, kas varētu notikt arī attālināti pie saviem skolotājiem Ukrainā. Arī Augšdaugavas novads var piedāvāt mācību iestāžu telpas – Silenē varētu uzņemt 30 bēgļus, Višķu tehnikumā – līdz 60 cilvēkiem.
Cer arī uz darbarokām
Ludzas novada priekšsēdis Edgars Mekšs (ZZS) atzina, ka pašvaldībai pašai nav tādu vietu, kur varētu pielāgot skolu infrastruktūru bēgļu uzņemšanai un paēdināšanai, taču tādas iespējas piedāvā ģimenes, viesu nami un uzņēmēji. Tas varbūt pat esot labi, ka šie cilvēki varēs dzīvot ģimeniskā vidē.
Viens no Ludzas novada uzņēmējiem, kas gaida Ukrainas bēgļus, ir zemnieku saimniecības “Lūsēni” īpašnieks Andris Ļubka. Viņš vada uzņēmumu, kas pamatā nodarbojas ar kokapstrādi. Tajā vasarā pirms kara jau bija strādnieki no Ukrainas. Viens no viņiem bija plānojis ar visu ģimeni pārcelties uz Latviju, bet tagad atrodas Ukrainā. Pirms dažām dienām A. Ļubka ar viņu sazinājies, bet fonā bijis dzirdams, ka tuvumā šauj. Uzņēmējs “Latvijas Avīzei” teica, ka varētu uzņemt trīs ģimenes, kurām var piedāvāt gan dzīvesvietu, gan darbu kā sievietēm, tā vīriešiem ar konkurētspējīgu atalgojumu robežās no 1000 līdz 1500 eiro, jo Latgalē ļoti trūkst arī darbaroku.
Darbu, piemēram, šūšanas uzņēmumos varētu piedāvāt arī Krāslavas novads, apstiprināja Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (LZS). Krāslavā atrastos darbs arī ārstiem, bet nav skaidrs, vai var pieņemt darbā cilvēkus ar citā valstī iegūtu diplomu. G. Upenieks ir nemierā, ka ļoti daudzās vietās ir pieejama informācija par palīdzības sniegšanu Ukrainai un bēgļu uzņemšanu, bet nav vienota operatīvā vadības centra, kas šo procesu koordinētu.
“Busiņi piekrauti līdz griestiem”
Kādu atbalstu pašvaldības gatavas sniegt Ukrainai?
* Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Šobrīd, kad jūs man zvanāt (saruna notika nedēļas nogalē – Red.), esmu Polijā ceļā uz Ukrainu – mūsu atbalsts ir ugunsdzēsības un glābšanas mašīna, divi pavadošie busiņi ir līdz griestiem piekrauti ar dažādām mantām, ko ziedojuši gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Ir divi motorzāģi, teltis, guļammaisi, spilveni, vairāk nekā tonna dīzeļdegvielas, protams, arī pārtika.
Pa ceļam vairāki Valmieras novada iedzīvotāji lūdza mūs aizvest arī viņu sarūpēto atbalstu, tā ātrāk sūtījumi nonākšot galā. Katrai mūsu mašīnai ir divi autovadītāji, lai varētu braukt uz maiņām, rācija, lai braucot varētu sazināties. Pie mašīnām ir Latvijas un Ukrainas karodziņi, arī Valkas mākslas skolas bērnu zīmējumi, daudzi pretimbraucēji mums uzmundrinoši signalizē.”
* Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: “Kad ir karš un viss strauji mainās, malā stāvēt nav iespējams. Jēkabpils novada dome jau ziedojusi naudu savām sadraudzības pilsētām Ukrainā, pa 15 000 eiro trim pilsētām – Vižnicjai, Židačivai un Mirgorodai. Konsultējāmies ar Ārlietu ministriju, kā mūsu iedzīvotāji var labāk palīdzēt Ukrainai. Individuālu paciņu nosūtīšana rada pārslodzi uz robežas, labāk to darīt centralizēti. Vislabāk ir palīdzēt ar naudu. Jēkabpils novadā šobrīd varam uzņemt 360 cilvēkus.”
* Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novads ir lauzis sadarbības līgumus ar Krievijas un Baltkrievijas pašvaldībām, esam gatavi gan skolās, gan sporta zālēs, gan dzīvokļos uzņemt bēgļu ģimenes. Lēmām ne tikai par izmitināšanu, bet arī par ēdināšanu. Mūsu uzņēmēji piedāvā savu atbalstu, svarīgs ir ne tikai īslaicīgs atbalsts, bet arī ilglaicīgs, jo cilvēkiem ir jānodrošina iespēja strādāt.”
Sagatavojis Andris Grīnbergs
