Gļebu Panteļejevu pieminekļa tēlam iedvesmojusi fotogrāfija, kur Gunārs Astra redzams ieslodzītā apģērbā.  “Konstrukcija ir kā divas dimensijas – garīgā un materiālā. Portrets uz vertikāles simbolizē neiznīcināmo daļu – cilvēka garu, uz horizontāles ir laicīgā daļa – rokas, kas kaut ko dara, vienā vārdā – varoņdarbs,” intervijā žurnālam “Mājas Viesis” šoruden stāstīja mākslinieks.
Gļebu Panteļejevu pieminekļa tēlam iedvesmojusi fotogrāfija, kur Gunārs Astra redzams ieslodzītā apģērbā. “Konstrukcija ir kā divas dimensijas – garīgā un materiālā. Portrets uz vertikāles simbolizē neiznīcināmo daļu – cilvēka garu, uz horizontāles ir laicīgā daļa – rokas, kas kaut ko dara, vienā vārdā – varoņdarbs,” intervijā žurnālam “Mājas Viesis” šoruden stāstīja mākslinieks.
Foto: Ilze Pētersone

Pats piemineklis jau labu laiku kā pabeigts… Kas aizkavējis pieminekļa Gunāram Astram atklāšanu? 18

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šodien, 15. decembrī, ieplānotā pieminekļa nacionālās pretošanās kustības cīnītājam Gunāram Astram (1931–1988) atklāšana tomēr nenotiks, jo aizkavējusies pieminekļa uzstādīšana. Tieslietu ministra padomnieks un reizē pieminekļa projekta vadītājs Imants Krastiņš atklāja, ka pieminekļa laukuma rekonstrukcija skvērā iepretim Rīgas Apgabaltiesas ēkai Brīvības ielā 34 aizkavējusies un sākta tikai šonedēļ, jo nācies atkārtot iepirkumu darbu veikšanai, turklāt darbu uzsākšanai esot traucējis sals.

“Tas viss prasīja diezgan daudz papildu laika. Tomēr izdevās ietaupīt budžeta līdzekļus divas reizes,” tā tieslietu ministra pārstāvis. I. Krastiņš pauda, ka pieminekļa atklāšanu cerēts pieskaņot kādam no 1991. gada barikāžu laika atceres pasākumiem nākamā gada janvārī.

CITI ŠOBRĪD LASA
Gunāra Astras pieminekļa vizualizācija iepretim Rīgas Apgabaltiesas ēkai.
Gļeba Panteļejeva vizualizācija/foto no lsm.lv

Sākotnējais atklāšanas datums bija izvēlēts ar aprēķinu, ka tā ir gadadiena, jo 1983. gada 15. decembrī par “pretpadomju aģitāciju” tiesātais G. Astra sacīja savu slaveno pēdējo vārdu, kura nobeigumā skanēja pravietiskā frāze: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.” Runa tika sacīta Latvijas PSR Augstākās tiesas namā, kas mūsdienās ir Apgabaltiesas ēka.

Pats piemineklis jau labu laiku kā pabeigts. Autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, un darba devīze ir “Nebaidies!”. Piemiņas zīme simbolizēs G. Astras bezkompromisa cīņu ar pārspēku un viņu kā tautas cīņas gara iemiesotāju. Iedvesmas avots tēlniekam bija labi zināmā G. Astras fotogrāfija, ko uzņēmusi viņa dzīvesbiedre Līvija. Tajā viņš redzams 1988. gada janvārī, ieslodzītā tērpā, sēžot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas izolatorā pie galda, izteiksmīgu, uzlūkojošu skatienu, priekšā saliktām rokām. Finansējumu 100 000 eiro apmērā pieminekļa uzstādīšanai pagājušā gada decembrī piešķīra ar Saeimas balsojumu.

Šodien, atzīmējot Latvijas brīvības cīnītāja G. Astras 90. dzimšanas dienu (viņš dzimis 1931. gada 22. oktobrī) un “Pēdējā vārda” izskanēšanas datumu – 15. decembri –, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiek konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”, ko rīko Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar LNB. Starp pasākuma goda viesiem ir Valsts prezidents Egils Levits un Bruno Javoišs, kurš, pretojoties padomju okupācijas režīmam, 22 gadu vecumā 1963. gada 5. decembrī Rīgā radiotornī uzvilka paša šūtu Latvijas valsts karogu. Konferencei iespējams sekot līdzi tiešraidē LNB sociālo mediju “Facebook” un “YouTube” kontos.