ES atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, bet vēl nav gatava ātri uzņemt savienībā 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau piektajā dienā pēc Krievijas iebrukuma Ukraina Eiropas Savienībai (ES) steigšus iesniedza iestāšanās pieteikumu. Nākamajā dienā (1. martā) Eiropas Parlaments jau oficiāli rekomendēja Ukrainai piešķirt kandidātvalsts statusu.
8. aprīlī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Kijivā svinīgi pasniedza Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim anketu, kuras aizpildīšana ir pirmais solis uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Bet jau 18. aprīlī Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam Mati Māsikam iesniedza šo ES anketu aizpildītu. “Ārkārtas laiks pieprasa ārkārtas pasākumus un ārkārtas ātrumu,” saņēmis šo anketu, tvītoja ES pārstāvis. Kur novedīs ārkārtas ātrums?
Galvu reibinošā tempā
Ukraina cer kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2024. gadā, steidza paziņot Ukrainas pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko.
“Komisija ir sākusi izvērtēt atbildes uz anketas pirmo daļu, kuru mēs saņēmām 18. aprīlī. Mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainas iestādes šajā svarīgajā procesā,” “Latvijas Avīzei” vēstīja Ana Pisonero Hernandeza, EK pārstāve kaimiņattiecību un paplašināšanās jautājumos.
EK priekšsēdētāja noslīpētajai, rutinētajai un lēnajai iestāšanās procedūrai solīja paātrinātu pieteikuma izskatīšanu. Ko EK priekšsēdētāja ar to domāja? “Eiropas Komisija rūpīgi un ātri strādās pie tā, lai atzinumu pabeigtu nedēļu, nevis gadu laikā,” atbildēja Ana Pisonero.
Divu gadu laikā iestāties līdz šim nav izdevies nevienai dalībvalstij.
Ātrākais laiks ir Somijai, Zviedrijai un Austrijai, kuras iestāšanās sarunas pabeidza triju gadu laikā. Jāatgādina, ka šīs valstis bija teritoriāli nesadalītas, tur nekaroja un demokrātijas kritēriji jau bija izpildīti, un arī ES likumdošanai valsts bija jau pieskaņojusies, jo tās jau bija cieši integrējušās ES koptirgū.
Karojoša ES dalībvalsts?
Šis savukārt ir iesniegums no valsts, kuru daļēji okupējis un kurā karo citas valsts karaspēks. Vai ES var uzņemt karojošu dalībvalsti? Uz šo jautājumu EK izvairās atbildēt.
“Atbildes palīdzēs Komisijai sagatavot novērtējumu par Ukrainas pieteikumu, ņemot vērā dalības kritērijus. Anketas ir iekšējie dokumenti, kas palīdz Komisijai sagatavot atzinumus, tāpēc Komisija šos dokumentus nepublicē. Kad Komisija ir pieņēmusi atzinumus, tos publisko,” tā uz jautājumu atbild EK pārstāve Ana Pisonero.
“Ārkārtas gadījums nav paplašināšanās vai iestāšanās iesniegums, bet gan politiskais konteksts, jo pirmoreiz ES vēsturē pieteikumu kandidātvalsts statusa saņemšanai iesniedz valsts, kura atrodas kara situācijā,” “Latvijas Avīze” skaidroja Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.
“Ukraina jau sen gatavojas dziļākam integrācijas procesam Eiropas Savienībā, kopš 2014. gada – ļoti motivēti un intensīvi. Ukraina vienmēr sūdzējusies, ka no ES nav nācis signāls par to, vai Ukraina varētu kļūt par kandidātvalsti. ES dalībvalstu viedokļi par to ir dalījušies. Pēdējās nedēļas laikā šis signāls ir dots: jā, jūs varat būt kandidātvalsts! Iestāšanās gan nebūs ātra,” diplomātiskās atbildes tulko LU profesore.
Jāpiekrīt visiem
Kā zināms, lai “klubiņā” uzņemtu jaunu biedru, ir jāpiekrīt pilnīgi visām dalībvalstīm.
Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs sestdien Eiropas mediju samitā publiski paziņoja, ka Ukrainai nevajadzētu piedāvāt dalību Eiropas Savienībā. Pilntiesīgas dalības vietā Ukrainai piedāvātu pievienošanos ES ekonomiskajai zonai vai arī pašreizējā statusa saglabāšanu. Eiropadomes jūnija samitā, kurā ukraiņi cer uz jāvārdu, atbildes jāsniedz Rietumbalkānu valstīm, kas pašlaik ir iestāšanās sarunu procesā, norādījis ministrs.
Arī Eiropas Komisija vairās nosaukt jelkādus termiņus. “Virzība uz ES ir balstīta uz vispāratzītiem kritērijiem, kas kandidātvalstīm ir jāizpilda un kam būs vajadzīgs zināms laiks un būtiski centieni. Paplašināšanās ir uz pašu nopelniem balstīts process,” atbild Ana Pisonero. Bet arī tad, kad kandidātvalsts mājasdarbus būs izpildījusi, “lēmumi par nākamajiem soļiem ir ES Padomes rokās,” atbild EK pārstāve.
“Tikmēr, kā uzsvēra ES vadītāji, mēs esam apņēmušies turpināt stiprināt mūsu saites un padziļināt mūsu partnerattiecības, lai atbalstītu Ukrainu, Moldovu un Gruziju to Eiropas ceļā saskaņā ar mūsu asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu.”
Tad kāpēc Urzula fon Leiena retorikā tik optimistiska?
“To, vai valsts virzās eirointegrācijas virzienā, nosaka arī sabiedrības noskaņojums, apņemšanās un iesaiste. Ukrainā sabiedrība skaidri pateikusi, kuras vērtības ir svarīgas. Nevis filozofiskās pārdomās, bet kuras aizstāv ar asinīm un dzīvībām. Tas daudz vairāk spēj pārliecināt atturīgās ES dalībvalstis,” spriež Žaneta Ozoliņa.
“Skeptiskas balsis ir un būs. Bet skeptiskās balsis šodien nenozīmē, ka tādas tās būs arī tad, kad būs jābalso. Atcerēsimies mūsu ceļu uz ES – arī mūs ne visi vēlējās redzēt savienībā, piemēram, Francija, Austrija.”
Atgādināšu, ka Latvija savu pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā iesniedza 1995. gadā. Bet, pirms vēl sākt iestāšanās sarunas, pagāja četri gadi, kuru laikā Igaunijai durvis jau bija vaļā, bet par Latviju noteica gaidīt nākamo paplašināšanās kārtu.
“Arī Latvijai tobrīd bija tas īsais politiskais moments – vēl 1997. gadā Eiropadomes laikā daudzas valstis negribēja ne dzirdēt, bet jau 1999. gadā kļuvām par kandidātvalsti un tikām uzaicināti sākt iestāšanās sarunas. Kad durtiņas paveras, tad ne vien kāja jāieliek, bet jāiespraucas ar visu ķermeni,” tā to atceras Žaneta Ozoliņa, kura tajā laikā strādāja EK delegācijā Latvijā.
“Ukraina rīkojusies ļoti gudri. Jā, ir Kopenhāgenā 1993. gadā noteiktie iestāšanās kritēriji, bet šobrīd iestājies tas, ko sauc par politisko momentu. Ukraina veiksmīgi izmanto šo momentu, demonstrējot eiropeisko vērtību aizstāvēšanu ar ieročiem,” secina profesore
Viedokli
Urzula fon der Leiena, EK priekšsēdētāja, Kijivā, 8. aprīlī: “Ukraina pieder Eiropas saimei. Mēs esam sadzirdējuši jūsu lūgumu, skaļu un skaidru. Un šodien mēs esam šeit, lai sniegtu jums pirmo pozitīvo atbildi. /../ Mēs šo procesu paātrināsim, cik vien varēsim, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti visi nosacījumi.”
Jūlija Sviridenko, Ukrainas pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre: “Mēs ceram saņemt kandidātvalsts statusu uz iestāšanos ES jau šī gada vasarā. Mūsu pieteikuma pirmā daļa jau ir iesniegta. Tikpat straujiem tempiem mēs izpildīsim visas prasības Ukrainai kā nākamajai ES dalībvalstij. Tas ir mūsu īstenas demokrātijas un brīvības ceļš.”
