Lelde Metla-Rozentāle.
Lelde Metla-Rozentāle.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Politoloģe: Ja “Attīstībai/Par” iekļūs Saeimā, “Progesīvo” rokās vairs nebūs “zelta kārts” valdības veidošanā 21

Ja partiju apvienība “Attīstībai/Par” (AP) iekļūs Saeimā, partijas “Progresīvie” rokās vairs nebūs “zelta kārts” valdības veidošanā, aģentūrai LETA šādu vērtējumu sniedza Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Viņa uzsvēra, ka patlaban “Jaunā vienotība” kopā ar “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību nevar izveidot valdību, tāpēc ir vajadzīgs papildus partneris. Šajā gadījumā jārunā ar AP vai ar “Progresīvajiem”, vai abiem spēkiem kopā.

“Ja AP iekļūs Saeimā, tad partija varētu būt viens no partneriem valdībā. Tajā brīdī “Progesīvie” vairs nebūs kā vienīgā opcija, bez kuras valdības veidošana nav iespējama. “Progresīvie” varētu būt kā izlīdzsvarojošais spēks,” sacīja Metla-Rozentāle, piebilstot, ka AP iekļūšana 14.Saeimā pavērtu vairākas iespējas valdības veidošanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāta, kāda varētu būt Zaļo un zemnieku savienības loma koalīcijas veidošanā, RSU lektore skaidroja – ja “Attīstībai/Par” neiekļūst Saeimā, paliek tikai “Progresīvie”, pret kuriem skeptiska ir Nacionālā apvienība. Tomēr, saliekot kopā ZZS un kādreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, loģiskākā izvēle būtu par labu “Progresīvajiem”.

Metla-Rozentāle vērsa uzmanību uz to, ka vairākas reizes no potenciālajiem koalīcijas partneriem ir izskanējis vēstījums ZZS, ka varētu sadarboties ar atsevišķiem cilvēkiem. Tas savukārt liek domāt, ka tiek raidīti neuzkrītoši signāli par iespēju kādam no ZZS ievēlētajiem deputātiem pārnākt, piemēram, uz “Apvienoto sarakstu”, vērtēja eksperte.

“Ja šie cilvēki pārnāktu uz “Apvienoto sarakstu”, tas mainītu spēku samēru koalīcijas partneru vidū, jo tad “Apvienotajam sarakstam” paliek vairāk deputātu mandātu, līdz ar to “Jaunā vienotība” var arī nebūt absolūti dominējošais spēlētājs,” sacīja politoloģe.

Saskaņā ar pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, “Jaunā vienotība” nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, ZZS – 16, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – pa 13, “Stabilitātei!” un “Progresīvie” – pa 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – deviņus mandātus.

Tikmēr “Attīstībai/Par” un “Saskaņas” rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: “Attīstībai/Par” pašlaik savākusi 5% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr “Saskaņa” ir tūlīt aiz strīpas.

Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai “Attīstībai/Par” varētu izkrist no Saeimas, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.