“Postījumi ir neaptverami. No rītdienas lauksaimnieki var pieteikties atbalstam.” Saruna ar Lauku atbalsta dienesta direktoru Ģirtu Krūmiņu 26

Dabas stihijas skartajām teritorijām nodarītais posts tiek apzināts, sniegta pirmā palīdzība un meklēti risinājumi turpmākam atbalstam. Par to plašāka saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Lauku atbalsta dienesta direktoru Ģirtu Krūmiņu.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
Ukrainas jaunākajam ierocim vajadzētu nopietni sabiedēt krievu “stratēģus” Krimā – rezultāts Krieviju pamatīgi apkaunotu
Lasīt citas ziņas

Velta Puriņa: Kādi ir šī brīža secinājumi? Cik daudz esat apzinājuši? Jūs pats arī esat apmeklējis Dobeles novadu, ticies ar lauksaimniekiem.

Ģirts Krūmiņš: Bijām pie lauksaimniekiem Tērvetes pusē, Dobeles pusē, apsekojām laukus un šie postījumi ir neaptverami, ko dažās minūtēs izdarīja vējš un krusa, kas vietām sasniedza pat 7 centimetru diametru. Lauki ir nolīdzināti līdz ar zemi, kviešu lauki ir izkulti, braucot garām un skatoties, liekas, ka lauks ir kuļams, bet, pieejot klāt, vārpās graudu vairs nav. Zirņu lauki ir nolīdzināti, piespiesti pie zemes tā, ka pa gabalu ir pat grūti atšķirt. Lai apzinātu visus zaudējumus, mums būs jādodas pie saimniekiem uz vietas, jo pēc satelītinformācijas mēs nespējam atšķirt šos laukus, un lai šī informācija būtu precīza, mums jādodas uz vietas un jāapseko šie lauki, ko jau mēs lēnām darām.

CITI ŠOBRĪD LASA

No rītdienas lauksaimniekiem būs iespēja pieteikties Lauku atbalsta dienesta izveidotajā aplikācijā, iesniegt fotogrāfijas un aprakstīt, parādīt, kas ir cietis un cik lielos hektāros. Kā, piemēram, rakstot, ka saimniecībā cietuši 100 hektāri kviešu.

Šobrīd ekrānā redzam, kā iesūtīt informāciju mobilajā lietotnē.

Jā, šeit jau ir sagatavota infografika, kur un kādā veidā ir jāiet, kas ir jāizdara, lai zemnieks varētu to ātri izdarīt, un mēs paralēli jau sazināsimies un šos laukus apsekosim. Termiņš visam šim apsekojumam pēc ministra dotā ir 25. augusts, līdz kuram zemnieki var iesūtīt, tad mums ir vēl pāris dienas, lai mēs varētu to apkopot un nodot precīzu informāciju.

Tad lauksaimniekiem ir precīzi jāizvēlas, kādā sadaļā iesniegt.

Jā, ir izveidota speciāla sadaļa krusas postījumiem. Un tad, kad tas viss ir uzrakstīts, nospiežam “Nosūtīt”.

Vēlreiz apkopojot informāciju, kuros novados ir nodarīti lielākie postījumi?

Lielākais posts ir nodarīts Dobeles novadā, otrs ir Tukuma novads un kaut kas varbūt nedaudz ir skarts arī Talsu novadā, bet divi lielākie novadi ir Tukuma novads un Dobeles novads. Bet šeit ir jāsaka tā, ka šī krusa un negaiss ir gājis tādā kā šaha veida galdiņā, nav bijis tā, ka tāda sleja iezīmētos noteiktā teritorijā, šie lauki un postījumi ir ļoti izmētāti.

Vai ir noteikta lielākā teritorija, kas ir cietusi?

Pats, ko es esmu redzējis ar savām acīm, ir vairāku simtu hektāru lauks, kur no rapšu lauka ir palikuši tikai stublāji. Tas ir Jaunpils pusē. Un tāpat redzēju lauku vairākos simtos hektāru, kur kukurūza ir palikusi stublājos tikai kādus 30 centimetrus no zemes. Šai konkrētajai saimniecībai šis postījums ir apmēram 40% no platības, kur bija paredzēts gatavot lopbarību ziemai.

Pirmais akcents tiek likts uz to, cik daudz postījumu ir nodarīti laukiem, bet ir arī graudu kaltes, kūtīm norauti jumti, sagrautas siltumnīcas… Kā ir ar atbalstu šādiem gadījumiem?

Reklāma
Reklāma

Lauksaimniekiem, ar kuriem mēs tikāmies, graudu glabātuves, kaltes un fermas bija apdrošinātas. Bet mēs noteikti nedrīkstam aizmirst par lauku iedzīvotājiem, par viensētām, par mājām. Ja tas ir vienīgais mājoklis un tas ir izpostīts, tad šeit palīdzība ir vajadzīga visātrāk, un tur liels paldies ir pašvaldībām, pašvaldību vadītājiem, kas jau no pirmās dienas palīdz.

Par sējumu apdrošināšanu. Jūs jau minējāt, postījumi ir nodarīti, sējumu platības ir apdrošinātas pilnībā vai daļēji. Kā būs ar atlīdzības saņemšanu?

Ja skatāmies kopējo apdrošināto platību Latvijā, tad 2023. gadā tie ir gandrīz 350 000 hektāru, kas, ļoti rupji rēķinot, ir 25-30% no visiem graudaugu sējumiem. Šeit pēc līguma apdrošināšanas kompānijai ir jānovērtē un nauda jāizmaksā. Iepriekšējās reizēs, kad ir bijuši dažāda veida postījumi, apdrošināšanas kompānijas ir norēķinājušās ar zemniekiem.

Jūs teicāt, ka tikai 25% ir apdrošināti. Vai tas ir normāli?

Protams, varētu būt daudz vairāk, jo valsts ir izveidojusi programmu, kur 50% no šīs apdrošināšanas prēmijas sedz, tā kā lauksaimniekiem bija dota iespēja apdrošināt gan graudaugus, gan arī dzīvniekus.

Izmantojot gadījumu, kad Jūs esat pie mums, lai runātu par aktualitātēm, kāda vispār ir situācija ar ražu? Pavasaris bija skarbs, sausums bija ievērojams.

Par ražas zudumiem īpašu, atsevišķu atbalstu nav, varēja apdrošināt sējumus. Bija dažāda veida riski, kurus pats lauksaimnieks varēja izvēlēties un apdrošināt. Tas, ko es gribu teikt, neskatoties no tā, cik liela būs raža, visi saņems platībmaksājumus. Vakardien valdība lēma par to, ka ir jauns termiņš, un tiem lauksaimniekiem, kas nebija pieteikušies uz kādu no atbalsta veidiem, uz kādu no ekoshēmām, līdz 31. augustam to var izdarīt. No rītdienas Lauku atbalsta dienestam būs atvērta pieteikšanās sistēma, kurā jebkurš lauksaimnieks varēs to izdarīt.

Visu sarunu ar Lauku atbalsta dienesta direktoru Ģirtu Krūmiņu skaties video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.