Izglītības un zinātnes ministrija valdībai prasīšot papildu valsts apmaksātās studiju vietas.
Izglītības un zinātnes ministrija valdībai prasīšot papildu valsts apmaksātās studiju vietas.
Foto: Zane Bitere/LETA

Prasa lielākas stipendijas: koronavīruss nes zaudējumus gan augstskolām, gan studentiem 0

Vairāk nekā desmitā daļa (12%) studentu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ varētu pārtraukt studijas. Tādus datus ieguvusi Latvijas Studentu apvienība, aprīļa vidū aptaujājot 8661 studentu no 42 augstākās izglītības iestādēm. Lielākā daļa aptaujāto studē pamatstudijās un klātienē. Nedaudz vairāk kā pusei respondentu studijas apmaksā valsts.

Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu 43
Lasīt citas ziņas

Jautāti, kā ārkārtas situācija ietekmēs viņu finansiālo situāciju, 15,2% aptaujāto prognozēja, ka paliks pavisam bez ienākumiem, teju ceturtdaļa pauda, ka zaudēs vairāk nekā pusi ienākumu, bet gandrīz 30% uzskata, ka zaudēs mazāk nekā pusi ienākumu.

Jautāti, kas ir viņu finanšu avots pēdējo sešu mēnešu laikā, 61% studentu atzina, ka naudu dod vecāki vai partneris, bet 57% strādā un saņem algu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Studentu ienākumi pēdējā pusgada laikā bijuši ļoti dažādi: astoņiem procentiem jauniešu mēnesī nācies iztikt ar summu, kas mazāka par 100 eiro, un tikpat daudziem bijis vairāk par 1000 eiro.

Aptaujā 12% studentu atzinuši, ka finansiālu iemeslu dēļ varētu neturpināt studijas. LSA lēš: ja tādas naudas grūtības izjūt proporcionāli tikpat liela daļa no visiem Latvijā studējošajiem, tad kopumā teju pat 10 tūkstoši studentu varētu mācības neturpināt. Aprēķināts arī, ka aptuveni 8000 studentu būtu nepieciešams atbalsts, lai viņi paliktu augstskolās.

Visbiežāk domu par studiju pamešanu pieļauj klātienē studējošie topošie bakalauri, kuriem nav darba pieredzes un stāža, līdz ar to viņi nevar pretendēt arī uz bezdarbnieku pabalstu.

Tāpat viņi bieži vien neatbilst kritērijiem, lai varētu saņemt citus pabalstus: nav no maznodrošinātām, trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm.

Šādiem studentiem būtu nepieciešams finansiāls atbalsts 200–500 eiro mēnesī: daļa naudas vajadzīga studiju maksas segšanai, bet daļa – iztikai.

Rosina īpašas stipendijas

Tāpēc LSA rosina veidot īpašu stipendiju fondu krīzes visvairāk skartajiem studentiem. Ja 8000 studentiem maksātu 100 eiro ik mēnesi 4–7 mēnešus, valsts budžetam tas izmaksātu 3,2–5,6 miljonus eiro. Tāpat būtu jāpalielina stipendijas, ko maksā labākajiem studentiem, no pašreizējiem 100 eiro mēnesī līdz 200 eiro bakalaura līmeņa studentiem un 300 eiro maģistra līmeņa studentiem.

Patlaban stipendijas par labām sekmēm saņem tikai katrs desmitais studējošais.

LSA ierosina šādas stipendijas maksāt katram septītajam. Tas no valsts budžeta arī prasītu teju sešus miljonus eiro.

Tāpat LSA ieskatā būtu nepieciešams piešķirt kredīta brīvdienas studiju kredīta atmaksai un palielināt valsts galvoto studiju kredītu skaitu no 2000 līdz vismaz 2500 gadā, kā arī palielināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu un sniegt finansiālu atbalstu augstskolām krīzes seku novēršanai. Šie pasākumi valsts budžetam izmaksātu vismaz desmit miljonus eiro.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu pašpārvaldes sociālā virziena vadītāja Laura Grima “Latvijas Avīzei” stāsta, ka arī uz savas ādas izjūt krīzes sekas: gribējusi atrast pusslodzes darbu apkalpojošā sfērā, bet tas neizdodas. Studijas gan tāpēc nedomā pamest: nāksies meklēt darbu medicīnas jomā, ko studē, taču šajā nozarē strādāt grūtāk.

“Zinu, ka citi studenti, kuri studē ārstniecību, nav zaudējuši motivāciju studēt, bet tie, kuri studē sociālās zinātnes un maksā studiju maksu, gan varētu studijas pamest.”

Noguruši no “runājošām galvām”

Studiju pamešana ir zaudējums gan pašam jaunietim, gan augstskolai, kam samazinās studentu skaits.

To, ka Covid-19 krīze nes zaudējumus augstskolām, apliecina arī Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela: augstskolas prognozē studentu skaita kritumu: varētu samazināties gan pašmāju studentu, gan no ārvalstīm iebraukušo studētgribētāju skaits. Esošie studenti atzīst, ka varētu mācības pārtraukt un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka studijas attālinātā režīmā prasa vairāk laika un tās ir grūtāk savienot ar darbu un ģimenes dzīvi.

“Sākumā studenti priecājās, ka var studēt attālināti, bet nu jau noguruši no runājošajām galvām,” tā R. Muktupāvela.

Prasa atvieglot ārvalstnieku uzņemšanu

Augstskolu pārstāvji uzskata: lai ārvalstu studentu skaita kritums nebūtu pārlieku liels, ir jāatvieglo ārvalstnieku uzņemšana. Piemēram, augstskolām pašām jāļauj novērtēt studētgribētāju iepriekš iegūtās izglītības atbilstību studijām. Patlaban to dara Akadēmiskās informācijas centrs un tas ir maksas pakalpojums. R. Muktupāvela uzskata: centrs varētu turpināt pārbaudes attiecībā uz studentiem, kas “iebrauc no riskantām valstīm”, bet studētgribētājus no Eiropas varētu pārbaudīt augstskolas pašas.

RSU rektors Aigars Pētersons piekrīt šim ierosinājumam un stāsta, ka ārkārtas situācijas dēļ ap 1200 RSU studentu devušies uz savām mītnes valstīm. Par iespēju nākamajā gadā uzsākt studijas RSU interesējušies ap 200 ārvalstnieku, bet nav skaidrības, vai viņus varēs uzņemt.

Akadēmiskās informācijas centra valdes priekšsēdētāja Baiba Ramiņa “Latvijas Avīzei” atzīst, ka ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jau pārrunāta iespēja ļaut augstskolām pašām pārbaudīt studētgribētāju atbilstību. Kopumā centrs atbalsta šo priekšlikumu, tomēr katrai augstskolai jādomā, vai tai ir kompetents personāls, lai to darītu.

“Šobrīd mana pieredze liecina, ka visām augstskolām nav tādas kapacitātes, bet dažas noteikti ir tam gatavas,” teic B. Ramiņa.

Prasīs valdībai naudu

Attiecībā uz atbalstu pašmāju studentiem IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš stāsta, ka IZM valdībai prasīs gan papildu valsts apmaksātās studiju vietas un vairāk valsts galvotos studiju kredītus, gan sešus miljonus eiro, ko piešķirtu Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas savukārt apmaksātu studentu iesaisti valsts pētījumu programmās.

SAISTĪTIE RAKSTI

LSA prezidente Justīne Širina gan norāda, ka tas nevar risināt tūkstošiem studentu problēmas: pirmkārt, tos visus pētījumos neiesaistīs, otrkārt, tas varētu būt risinājums maģistrantūrā un doktorantūrā studējošajiem, nevis tiem, kas vēl mācās bakalaura līmenī.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kura vadītajā komisijā šonedēļ sprieda par situāciju augstskolās ārkārtējās situācijas laikā, piekrīt, ka pareizāk būtu papildfinansējumu, ja tāds būtu, tērēt stipendijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
Skatītājs jautā: Valstī nav naudas medicīnai, bet kāpēc atrod miljonus, lai varētu padancot?
Lasīt citas ziņas
“Aizvestie. Neaizmirstie.” Levits par izsūtīšanām: Mums ir pienākums atklāt pasaulei Krievijas patieso seju
Aizvadīta Zemes stunda! Miljoniem cilvēku pasaulē izslēdza apgaismojumu, veltot šo stundu Zemei
VIDEO. Amata trako – VUGD bijis spiests doties palīgā upē iekritušam laivotājam
Neaizmirsti – naktī uz svētdienu ir pāreja uz vasaras laiku. Pulksteņa rādītāji jāgriež stundu uz priekšu
“Būvniecība ir segments, kas digitalizējas lēni.” Ēku automatizācijas projektu īstenotāju “Echoo Group” pieredzes stāsts
21:10
Anda Līce: Ukraina šajā ziņā ir kļuvusi par lakmusa papīru visai pasaulei
20:22
Ostapenko iekļūst Maiami “WTA 1000” turnīra astotdaļfinālā
20:17
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
FOTO. Saulkrastos ūdenī nolaists pirmais šogad uzbūvētais kuģis – tas tapis pusgada laikā
Juris Lorencs: Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā – ne tikai “de facto”, bet arī “de iure”
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
Vai patiešām 123 valstis ir pavisam aizvērtas Krievijas prezidentam? Jurists: “Tas ir diezgan īpatnēji”
Vēstnieks paziņo, ka Polija iesaistīsies karā, ja Ukraina zaudēs. Ko nozīmē šāds paziņojums?
“Latvijā pašlaik absolūti ignorē primāro veselības aprūpi.” Ārsts Apinis uzsver, ka ģimenes ārsts nav tikai tas, kurš izraksta recepti un uzkar kaklā fonendoskopu
Zelenskis: Munīcijas trūkuma dēļ Ukraina pagaidām pretuzbrukumu nevar sākt
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Britu izlūki: Pēc nepārliecinoša uzbrukuma Krievija Ukrainā atgriežas pie aizsardzības
Vieni vienlīdzīgāki par otriem jeb kāpēc Saeimas ēkā joprojām ir oficiāla smēķētava?
VIDEO. Ārsts apgalvo, ka viņa ķermenis bioloģiski ir 20 gadus jaunāks par viņa vecumu. Pieci ēdieni, ko viņš ēd, lai būtu “mūžam jauns”
Mediķi ceļ trauksmi – pieaug narkotiku lietotāju skaits un nāves gadījumu skaits no pārdozēšanas
Pirms “Nord Stream” eksplozijām gāzesvadu tuvumā bijuši vairāki Krievijas karakuģi
Kas ar ko izcili labi sader ēdienos? Pieredzējušo saimnieču virtuves gudrības
VIDEO. Neparasta kafejnīca – apmeklētāji “iegremdējas” baseinos, kas pilni ar košām koi karpām
Latvijai Amerikā neviens lēto gāzi “pakaļ nemeta”
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
“Ķīnai ir vajadzīga nesabrukusi, bet vāja Krievija – paklausīga”, Ķīna tam jau laikus gatavojās, tā pētniece
Reizē ar pavasari klāt arī mājas ģenerāltīrīšana. Plašs padomu klāsts veiksmīgākam darbam
Rīgas Zoodārzs brīvdienās īpašā Pavasara maršrutā aicina aplūkot nesen dzimušos zvēru mazuļus
Bites sāk sezonu – jāiet steigšus skatīties, kas notiek dravā. Kā pavasari sagaida bites?
Svētdien palaikam gaidāms lietus, laiks būs dūmakains
Daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos…