Latvijā
Izglītība

Prasa lielākas stipendijas: koronavīruss nes zaudējumus gan augstskolām, gan studentiem0


Izglītības un zinātnes ministrija valdībai prasīšot papildu valsts apmaksātās studiju vietas.
Izglītības un zinātnes ministrija valdībai prasīšot papildu valsts apmaksātās studiju vietas.
Foto: Zane Bitere/LETA

Vairāk nekā desmitā daļa (12%) studentu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ varētu pārtraukt studijas. Tādus datus ieguvusi Latvijas Studentu apvienība, aprīļa vidū aptaujājot 8661 studentu no 42 augstākās izglītības iestādēm. Lielākā daļa aptaujāto studē pamatstudijās un klātienē. Nedaudz vairāk kā pusei respondentu studijas apmaksā valsts.

Jautāti, kā ārkārtas situācija ietekmēs viņu finansiālo situāciju, 15,2% aptaujāto prognozēja, ka paliks pavisam bez ienākumiem, teju ceturtdaļa pauda, ka zaudēs vairāk nekā pusi ienākumu, bet gandrīz 30% uzskata, ka zaudēs mazāk nekā pusi ienākumu.

Jautāti, kas ir viņu finanšu avots pēdējo sešu mēnešu laikā, 61% studentu atzina, ka naudu dod vecāki vai partneris, bet 57% strādā un saņem algu.

Studentu ienākumi pēdējā pusgada laikā bijuši ļoti dažādi: astoņiem procentiem jauniešu mēnesī nācies iztikt ar summu, kas mazāka par 100 eiro, un tikpat daudziem bijis vairāk par 1000 eiro.

Aptaujā 12% studentu atzinuši, ka finansiālu iemeslu dēļ varētu neturpināt studijas. LSA lēš: ja tādas naudas grūtības izjūt proporcionāli tikpat liela daļa no visiem Latvijā studējošajiem, tad kopumā teju pat 10 tūkstoši studentu varētu mācības neturpināt. Aprēķināts arī, ka aptuveni 8000 studentu būtu nepieciešams atbalsts, lai viņi paliktu augstskolās.

Visbiežāk domu par studiju pamešanu pieļauj klātienē studējošie topošie bakalauri, kuriem nav darba pieredzes un stāža, līdz ar to viņi nevar pretendēt arī uz bezdarbnieku pabalstu.

Tāpat viņi bieži vien neatbilst kritērijiem, lai varētu saņemt citus pabalstus: nav no maznodrošinātām, trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm.

Šādiem studentiem būtu nepieciešams finansiāls atbalsts 200–500 eiro mēnesī: daļa naudas vajadzīga studiju maksas segšanai, bet daļa – iztikai.

 

Rosina īpašas stipendijas

Tāpēc LSA rosina veidot īpašu stipendiju fondu krīzes visvairāk skartajiem studentiem. Ja 8000 studentiem maksātu 100 eiro ik mēnesi 4–7 mēnešus, valsts budžetam tas izmaksātu 3,2–5,6 miljonus eiro. Tāpat būtu jāpalielina stipendijas, ko maksā labākajiem studentiem, no pašreizējiem 100 eiro mēnesī līdz 200 eiro bakalaura līmeņa studentiem un 300 eiro maģistra līmeņa studentiem.

Patlaban stipendijas par labām sekmēm saņem tikai katrs desmitais studējošais.

LSA ierosina šādas stipendijas maksāt katram septītajam. Tas no valsts budžeta arī prasītu teju sešus miljonus eiro.

Tāpat LSA ieskatā būtu nepieciešams piešķirt kredīta brīvdienas studiju kredīta atmaksai un palielināt valsts galvoto studiju kredītu skaitu no 2000 līdz vismaz 2500 gadā, kā arī palielināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu un sniegt finansiālu atbalstu augstskolām krīzes seku novēršanai. Šie pasākumi valsts budžetam izmaksātu vismaz desmit miljonus eiro.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu pašpārvaldes sociālā virziena vadītāja Laura Grima “Latvijas Avīzei” stāsta, ka arī uz savas ādas izjūt krīzes sekas: gribējusi atrast pusslodzes darbu apkalpojošā sfērā, bet tas neizdodas. Studijas gan tāpēc nedomā pamest: nāksies meklēt darbu medicīnas jomā, ko studē, taču šajā nozarē strādāt grūtāk.

“Zinu, ka citi studenti, kuri studē ārstniecību, nav zaudējuši motivāciju studēt, bet tie, kuri studē sociālās zinātnes un maksā studiju maksu, gan varētu studijas pamest.”

 

Noguruši no “runājošām galvām”

Studiju pamešana ir zaudējums gan pašam jaunietim, gan augstskolai, kam samazinās studentu skaits.

To, ka Covid-19 krīze nes zaudējumus augstskolām, apliecina arī Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela: augstskolas prognozē studentu skaita kritumu: varētu samazināties gan pašmāju studentu, gan no ārvalstīm iebraukušo studētgribētāju skaits. Esošie studenti atzīst, ka varētu mācības pārtraukt un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka studijas attālinātā režīmā prasa vairāk laika un tās ir grūtāk savienot ar darbu un ģimenes dzīvi.

“Sākumā studenti priecājās, ka var studēt attālināti, bet nu jau noguruši no runājošajām galvām,” tā R. Muktupāvela.

 

Prasa atvieglot ārvalstnieku uzņemšanu

Augstskolu pārstāvji uzskata: lai ārvalstu studentu skaita kritums nebūtu pārlieku liels, ir jāatvieglo ārvalstnieku uzņemšana. Piemēram, augstskolām pašām jāļauj novērtēt studētgribētāju iepriekš iegūtās izglītības atbilstību studijām. Patlaban to dara Akadēmiskās informācijas centrs un tas ir maksas pakalpojums. R. Muktupāvela uzskata: centrs varētu turpināt pārbaudes attiecībā uz studentiem, kas “iebrauc no riskantām valstīm”, bet studētgribētājus no Eiropas varētu pārbaudīt augstskolas pašas.

RSU rektors Aigars Pētersons piekrīt šim ierosinājumam un stāsta, ka ārkārtas situācijas dēļ ap 1200 RSU studentu devušies uz savām mītnes valstīm. Par iespēju nākamajā gadā uzsākt studijas RSU interesējušies ap 200 ārvalstnieku, bet nav skaidrības, vai viņus varēs uzņemt.

Akadēmiskās informācijas centra valdes priekšsēdētāja Baiba Ramiņa “Latvijas Avīzei” atzīst, ka ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jau pārrunāta iespēja ļaut augstskolām pašām pārbaudīt studētgribētāju atbilstību. Kopumā centrs atbalsta šo priekšlikumu, tomēr katrai augstskolai jādomā, vai tai ir kompetents personāls, lai to darītu.

“Šobrīd mana pieredze liecina, ka visām augstskolām nav tādas kapacitātes, bet dažas noteikti ir tam gatavas,” teic B. Ramiņa.

 

Prasīs valdībai naudu

Attiecībā uz atbalstu pašmāju studentiem IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš stāsta, ka IZM valdībai prasīs gan papildu valsts apmaksātās studiju vietas un vairāk valsts galvotos studiju kredītus, gan sešus miljonus eiro, ko piešķirtu Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas savukārt apmaksātu studentu iesaisti valsts pētījumu programmās.

Saistītie raksti

LSA prezidente Justīne Širina gan norāda, ka tas nevar risināt tūkstošiem studentu problēmas: pirmkārt, tos visus pētījumos neiesaistīs, otrkārt, tas varētu būt risinājums maģistrantūrā un doktorantūrā studējošajiem, nevis tiem, kas vēl mācās bakalaura līmenī.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kura vadītajā komisijā šonedēļ sprieda par situāciju augstskolās ārkārtējās situācijas laikā, piekrīt, ka pareizāk būtu papildfinansējumu, ja tāds būtu, tērēt stipendijām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Medus raža Latvijā šogad būs zemāka nekā iepriekšējos gados. Vai būtiski celsies medus cena?
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
VIDEO. “Svetlanai nebija izvēles, Baltkrievijas varasiestādes viņu izveda no valsts.” Atklāj, kas noticis ar Tihanovsku 1
4 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Kas slēpjams jaunajai Tukuma vadībai? Īsi pirms apvienošanās veiktas vairākas pārmaiņas
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Īvāns piketā pie Baltkrievijas vēstniecības: Uz cilvēkiem šauj, tāpēc mums šeit ir jābūt
32 minūtes
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Sporta karaliene šobrīd pārdzīvo ne tos vieglākos laikus. Mūze pastāsta, cik par uzvaru varēja nopelnīt pirms pandēmijas
4 stundas