Grib apturēt jaunu lielfermu būvniecību 21
Zemnieks savā vēstulē amatpersonām lūdz arī atbildēt uz jautājumu, kāpēc daudzas piensaimniecības Latvijā ir jālikvidē, bet vienlaicīgi ar ES atbalstu ceļ jaunas fermas. “Uzceļot novietni 500 govīm, no aprites tiek izspiestas apmēram 10 līdz 15 mazākas novietnes. Darbu var zaudēt līdz 50 cilvēkiem, kuriem būs jādodas darba meklējumos, un Latvijā parādīsies par 15 graustiem vairāk. Tam ir graujoša ietekme uz Latvijas valsti!”
Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja dati, finansiāli apjomīgākie iepirkumi šī gada sākumā ir daudz cietušajai piena nozarei – tā J. Gierkena zemnieka saimniecība Limbažu nov. Lēdurgas pag. plāno būvēt jaunu slaucamo govju novietni par 2,8 milj. eiro. Konkursā tiesības būvēt ieguva Alsungas kompānija “Goldingen Invest”. Arī SIA “Pampāļi” atvēzējušies būvniecībai – Pampāļu pag. jaunu slaucamo govju kompleksu 500 vietām un divas mēslu lagūnas par 2 milj. eiro būvēs vietējais Saldus uzņēmējs SIA “RRP”. SIA “Pērles A.A.J.” par 1,8 milj. eiro būvēs liellopu fermas kompleksu Naukšēnu novada Ķoņu pagastā. Z/s “Druvas” par 2,1 milj. eiro – slaucamo govju fermu Auces novada Vītiņu pagastā. Savukārt z/s “Ceriņi” par 950 tūkst. eiro – jaunu liellopu kūti Rūjienas novada Jeru pagastā, arī “Sprūževa M” – Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Slīcēju glābšana pašu rokās?
Lai izkļūtu “no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres”, lauksaimnieki piedāvā dažādus risinājumus, taču pagaidām tie dzirdīgas ausis nav raduši. Zemkopības ministrija apkopo priekšlikumus par iespējamajiem risinājumiem sarežģītās situācijas mazināšanai nozarē un izvērstāku skaidrojumu nav gatava sniegt.
Skaļākais priekšlikums pagaidām izskanējis no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), kura atgādina valdības deklarācijā ierakstīto: meklēt “iespējas sniegt sabalansētu finansējumu lauksaimniekiem, lai, pieaugot ES fondu vienotajam platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta finansējumu”. LOSP aicina paredzēt Latvijas budžetā papildu finansējumu lauksaimniekiem. 2016. gadā papildus vismaz 21 miljons eiro un turpmākos gados līdz 2020. gadam papildus vidēji 32 miljoni eiro gadā.
Konstruktīvākais priekšlikums varētu būt Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīviem, kuri plāno apvienot spēkus svaigpiena tirdzniecībai, tādējādi nodrošinot apjomīgākas piegādes piena pārstrādātājiem. Varētu tikt veidots arī kopīgs piensaimnieku kooperatīvos ražoto produktu portfelis dažādiem tirgiem.
