Eiropas Komisijas pārstāvji brīdina par eskalācijas riskiem – Eiropas Savienība asi reaģējusi uz Maskavas draudiem mums un Somijai 8
Eiropas Savienība asi reaģējusi uz Krievijas izteikumiem par iespējamām darbībām pret Baltijas valstīm un Somiju. Briselē uzsvērts, ka šādas apsūdzības ir nepamatotas un nav balstītas nekādā pierādījumos, vēsta ārvalstu prese.
Eiropas Komisijas pārstāvji arī brīdināja par eskalācijas riskiem, ko rada šāda Maskavas retorika. Par to preses konferencē paziņoja Eiropas Komisijas preses sekretāre Anita Hipere.
Kas zināms par Šoigu draudiem?
Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijai it kā ir tiesības izmantot pašaizsardzības mehānismus, reaģējot uz dronu uzbrukumiem. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis un Somija varētu tikt uzskatītas par konflikta pusēm, ja tās ļautu izmantot savu gaisa telpu dronu lidojumiem.
Pēc Krievijas amatpersonas teiktā, Maskava varētu atsaukties uz ANO Statūtu 51. pantu, ja šādas darbības tiktu apstiprinātas. Tomēr nekādi pierādījumi šo apgalvojumu pamatošanai netika sniegti.
Šie izteikumi izskanējuši uz vairāku uzbrukumu fona Krievijas naftas infrastruktūrai, īpaši Baltijas jūras tuvumā.
Situāciju sarežģī arī vispārējais spriedzes pieaugums enerģētikas tirgos saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos un izmaiņām sankciju politikā pret Krievijas naftu.
Kāda bija Eiropas Savienības reakcija?
Eiropas Savienība reaģēja uz Krievijas Drošības padomes sekretāra Sergeja Šoigu izteikumiem par iespējamu tā saukto “pašaizsardzības tiesību” izmantošanu pret Baltijas valstīm un Somiju.
Anita Hipere norādīja, ka Maskavas apsūdzības ir daļa no dezinformācijas kampaņas. Pēc viņas teiktā, Krievija nav sniegusi nekādus pierādījumus savu apgalvojumu atbalstam.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka šādi paziņojumi ir daļa no Krievijas dezinformācijas arsenāla, kā arī rada pamatu eskalācijai un grauj reģionālo drošību. Nekas jauns,”
sacīja Hipere.
Briselē arī uzsvērts, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija jau oficiāli noraidījušas jebkādu iesaisti uzbrukumos Krievijas teritorijā. Eiropas amatpersonas uzskata, ka šādi Kremļa paziņojumi ir vērsti uz spriedzes palielināšanu reģionā.
Kā vēl Krievija draud Eiropai?
Iepriekš Krievija paziņoja par iespējamiem triecieniem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem, kas it kā palīdz Ukrainai ražot dronus. Runa ir par Krievijas Aizsardzības ministrijas publicētu uzņēmumu sarakstu, kurā minēti uzņēmumi no vairākām Eiropas valstīm un partnervalstīm.
Brīfingā Briselē Anita Hipere uzsvēra, ka ES nemainīs savu kursu un turpinās atbalstīt Ukrainu. Pēc viņas teiktā, šādas Krievijas darbības tikai apstiprina tās agresīvo politiku. Eiropas Savienība norādīja, ka draudu vietā Maskavai būtu jākoncentrējas uz kara izbeigšanu un pāreju uz miera sarunām.
ES pievērsa uzmanību arī Krievijas ekonomiskajām problēmām, īpaši budžeta deficīta pieaugumam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2026. gada pirmajā ceturksnī tas gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Amatpersonas uzsvēra, ka šādi rādītāji liecina par agresorvalsts ekonomikas vājināšanos.
