Putins negaidīti atzīst Krievijas armijas neveiksmi karā, taču eksperti uzskata, ka tam ir kāds apslēpts iemesls 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēdējās publiskajās uzstāšanās reizēs šķietami sācis atzīt atsevišķas problēmas, ar kurām Ukrainā saskaras Krievijas armija. Tomēr, pēc ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu domām, Kremlis joprojām izvairās runāt par patieso situācijas nopietnību.
Par to eksperti raksta savā jaunākajā analīzē, vērtējot Putina izteikumus Krievijas dienai veltīto pasākumu laikā 12. jūnijā.
Putins atzīst daļu problēmu, bet ne visu
Tikšanās laikā ar Krievijas karavīriem Putins atzina, ka Ukraina turpina veikt triecienus Krievijas aizmugurē.
Pēc viņa teiktā, Kijiva tāldarbības uzbrukumus izmantojot, lai radītu šķelšanos Krievijas sabiedrībā un nodarītu ekonomisku kaitējumu valstij.
Vienlaikus Krievijas līderis centās mazināt šo uzbrukumu nozīmi, apgalvojot, ka Krievija stiprina pretgaisa aizsardzību, valsts ekonomika turpina atgūties un Maskava gatavo atbildes triecienus.
Putinam nācās atzīt arī to, ka Krievijas karaspēks virzās uz priekšu lēnāk, nekā sākotnēji cerēts.
Viņš paziņoja, ka Krievijas armija virzās uz priekšu “ne tik ātri, kā gribētos”, taču vienlaikus uzsvēra, ka okupācijas spēki joprojām katru dienu pakāpeniski iegūst jaunas pozīcijas.
Tikmēr par Ukrainas pretuzbrukumiem un atsevišķām taktiskajām sekmēm, ko Ukrainas Aizsardzības spēki pēdējā laikā guvuši kaujas laukā, Putins publiski nav izteicies.
Putins cenšas izskatīties informēts
ASV Kara izpētes institūta eksperti uzskata, ka šāda retorika nav nejauša.
“Putins, visticamāk, nolēma atzīt dažas neveiksmes, ar kurām saskaras Krievijas spēki, lai Krievijas karavīru acīs, kuri šīs neveiksmes piedzīvojuši tieši kaujas laukā, izskatītos labāk informēts par reālo situāciju frontē,” secina analītiķi.
Pēc viņu domām, Kremlis cenšas radīt iespaidu, ka valsts vadība pilnībā apzinās notiekošo, vienlaikus izvairoties runāt par nopietnākajām problēmām, ar kurām Krievijas armija saskaras karā pret Ukrainu.
Tikmēr sabiedriskais darbinieks Leonīds Ņevzļins uzskata, ka pašreizējais kara posms Ukrainai var izrādīties īpaši nozīmīgs.
Viņaprāt, Ukrainai izdevies iegūt būtiskas priekšrocības, lielā mērā pateicoties pašas izstrādātajām tehnoloģijām un inženiertehniskajiem risinājumiem.
Ņevzļins uzskata, ka Rietumvalstu uzdevums ir palīdzēt Ukrainai šīs priekšrocības saglabāt un attīstīt arī turpmāk.
Pēc viņa domām, ja sabiedrotie nav gatavi nodot vairāk savu ieroču vai tehnoloģiju, tad vismaz būtu jāatbalsta tas, ko Ukraina jau ir spējusi sasniegt saviem spēkiem.
Eksperti norāda, ka tehnoloģiju attīstība, īpaši bezpilota lidaparātu jomā, arvien biežāk kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem karā, un tieši šajā jomā Ukraina pēdējos gados spējusi demonstrēt ievērojamus rezultātus.
