– Rainis, jau sākot ar trimdu Kastanjolā, atkārtoti uzsver cerību, ka “mēs, latvieši, maza tauta, ašāk dzīvojam, īpaši mums indivīdi var gadīties kulturālāki, jo netiek apspiesti ar tik daudz atmosfēru smagumu”. Bet desmit gadus vēlāk viņš savā pārliecībā ir vīlies. Kā jums šķiet, vai mazu un lielu tautu attīstība tiešām notiek atšķirīgi? 0
I. B.: – Tas jautājums svarīgs arī šodien, taču attīstība atkarīga ne tikai no subjektīviem dotumiem, bet arī no dažādiem objektīviem ārējiem faktoriem. Pēc komunistu režīma krišanas nekur Austrumeiropā mēs patiesībā tādu attīstības brīnumu īsti neredzam. Un tas tikai loģiski – 20. un 30. gadi bija pārāk īss laiks, savukārt padomju okupācijas laikā taču nekāda patstāvība un pārliecība nevarēja attīstīties. Nu lai mūs kaut nosit, nevar mums būt tāda pašapziņa un patstāvība kā Šveicei vai Zviedrijai, kur reāla kara nav bijis simtiem gadu!
R. D.: – Kas noteiks, maza ir šī tauta vai liela? Vācijā ir ap 80 miljoniem cilvēku, Ķīnā – 1,5 miljardi. Latvijas teritorijā ietilptu piecas Beļģijas, savukārt Krievijas Tālo Austrumu reģions 12 reižu lielāks par Latviju. Rainis un Aspazija sapņoja par Latviju, kura atkārtotu antīkās Grieķijas gara uzplaukumu un radošo spēku. Mani mīļie sapņotāji.
A. S.: – Raiņa doma par ašāk dzīvojošām mazajām tautām man liekas tipiska 18. – 19. gadsimta stilam. Tādu var radīt kabineta domātājs, kuru jautājums, kā patiešām darbojas reālā pasaule, īpaši neinteresē. Bet droši vien viņu kaitināja politisko diskusiju piezemētība un pieticība. Manuprāt, nav tādas vietas pasaulē, ko nevarētu uzskatīt par provinci salīdzinājumā ar kādu citu vietu. Jautājums ir, vai spējam apzināti un patstāvīgi nospraust savus mērķus un cīnīties par to, lai tie piepildītos.
V. M.: – Protams, ikvienas tautas attīstība notiek atšķirīgi, tāpat kā jebkuras valsts attīstība. Atšķirības ir arī iedzīvotāju pasaules uztverē – ASV vai Krievijas iedzīvotājam tā ir viena, Šveices vai Dānijas iedzīvotājam cita. Bet “provinces psiholoģija”, pirmkārt, ir vai nav katra cilvēka individuālajā galvā. Atsevišķi ASV vai Krievijas iedzīvotāji var būt vislielākie provinciāļi, turpretim Latvijas vai Nīderlandes mazpilsētas iedzīvotājs var būt ar pasaules vērienu. Jautājums ir par šo cilvēku īpatsvaru katrā konkrētajā valstī.
