“Valdības piedāvātās izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos nav ne tuvu tam, ko maksā normālā nodokļu režīmā strādājošie,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Valdības piedāvātās izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos nav ne tuvu tam, ko maksā normālā nodokļu režīmā strādājošie,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Reirs: Pesimistiskā scenārija gadījumā būs iespējams papildus palielināt budžeta deficītu 3

Ja situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju pasliktināsies, Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nākamā gada valsts budžeta deficītu varētu papildus palielināt līdz 2%, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Pēc Reira teiktā, pašreiz valdībā skatītais budžeta projekts veidots, ņemot vērā vidēju scenāriju. “Ir arī pesimistiskais scenārijs izrēķināts, kas varētu līdz 2% papildus palielināt budžeta deficītu,” sacīja Reirs.

Viņš norādīja, ka šī scenārija īstenošanai kritērijs būs saslimstība ar Covid-19. Proti, budžeta deficītu varētu palielināt, lai slimnīcas varētu strādāt normālā režīmā un apkalpot ne tikai Covid-19 pacientus, bet arī visus, kam ir nepieciešams.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ceram, ka šis ceļš nebūs jāiet, jo citu valstu pieredze ar vakcināciju un ierobežojumu noņemšanu ir pozitīva. Ceram, ka kaut kādā laika posmā sasniegsim 70-80% vakcināciju,” norādīja finanšu ministrs.

Kā ziņots, budžeta deficīts nākamgad ir plānots 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Reirs iepriekš uzsvēra, ka budžeta veidošanas laikā ir ievērotas visas Eiropas Komisijas rekomendācijas gan par pieļaujamo budžeta pamatizdevumu pieaugumu, gan pieļaujamo investīciju apmēru Covid-19 seku mazināšanai. Finanšu ministrs piebilda, ka budžeta pamatā ir makroekonomiskās prognozes par IKP pieaugumu 3,7% apmērā šogad un 5% IKP pieaugumu 2022.gadā.

2022.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.