Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto-Shutterstock

Iebilst arī iedzīvotāji 8

Itin bieži paši iedzīvotāji vides aizsardzības vārdā ir nospieduši jebkādu ieceri viņu tuvumā būvēt riepu pārstrādes uzņēmumus. Piemēram, uzņēmums SIA “C12 TECH Latvia” centās rūpnīcu uzbūvēt gan Cēsīs, gan Garkalnes novadā, taču saskārās ar apjomīgu iedzīvotāju pretestību. Jāuzsver gan, ka Cēsīs cilvēki neiebilda pret rūpnīcas nepieciešamību, bet gan pret tās izvietošanu tuvu pilsētai – bijusi prasība par vismaz trīs kilometru attālumu no ūdenstilpēm un cilvēku mājām. Arī jau minētā “AK LRPMK” Rudbāržos saskārusies ar cilvēku neapmierinātību. Tāpat ar greiziem skatieniem savulaik saskārušies “Riepu bloki”, kas Kaibalā gribējuši būvēt vēl vienu pārstrādes ražotni, taču saņēmuši krietnu iedzīvotāju pretestību un palikuši vien ar rūpnīcu Grobiņas pagastā.

Reklāma
Reklāma
TESTS. Izpildi testu un pārliecinies, vai zini latviešu valodas gramatiku tikpat labi, cik devītklasnieks
TV24
“Kandidāts, kurš grib braukt uz Briseli, kaut ko “klārē” krieviski!” Timrots, Kampars un Upleja-Jegermane komentē debates krievu valodā
Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs 10
Lasīt citas ziņas

Savukārt ar valsti un pašvaldību šobrīd vēl cīnās SIA “Eco Stock”, kuri grib riepas pārstrādāt Olainē. Uzņēmuma pārstāvis Andris Gādmanis man pastāstīja, ka uzņēmums jau otro gadu cenšas saņemt visas nepieciešamās atļaujas riepu pārstrādes sākšanai. “Esam birokrātiskā procesā un kārtojam visas atļaujas, ko prasa valsts un pašvaldības institūcijas. Prasības ir iespaidīgas, ir pārsūdzības un citi šķēršļi. Brīžiem arī “piegriežas” – ja līdz gada beigām mūs nomocīs ar jaunām prasībām, tad arī liksimies mierā un investīcijas neveiksim. Ja valstij nevajag, tad nevajag. Nedod Dievs, ja atkārtosies Jūrmalas scenārijs vai no riepām tiks vaļā citos nelegālos veidos. Plānojam rūpnīcā pārstrādāt apmēram 1000 tonnas nolietotu riepu gadā. Pēc tam nākotnē jau varēsim domāt par paplašināšanos,” pastāstīja A. Gādmanis.

Eiropā riepu kalni mazāki

Eiropā ik gadu par braukšanai nederīgām paliek vairāk nekā trīs miljoni tonnu riepu. Pēc Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācijas datiem, 2015. gadā, apmēram 78% riepu tiek pārstrādātas, tomēr joprojām gana daudz nolietoto riepu guļ milzu riepu kalnos. Tiesa, vecajās Rietumeiropas valstīs tikai 5% nonāk riepu laukos.

CITI ŠOBRĪD LASA

ES noteikusi, ka no riepām nedrīkst veidot milzīgus riepu krāvumus nenorobežotā apvidū, taču tas neliedz neapstrādātās riepas lielākoties glabāt milzīgos riepu laukos. Riepu utilizācijai ierobežojumu īsti nav – var gan dedzināt, gan veidot granulas, gan izmantot pirolīzes tehniku.

Lai riepu problēmu risinātu, pirms vairākiem gadiem ES 3,3 miljonus eiro novirzīja pašdibinātajam “TyGRE” projektam ar mērķi beidzot izdomāt, kā veiksmīgi un dabai draudzīgi no lietotajām riepām atbrīvoties, īpaši – kā izvairīties no t. s. gaistošajām gāzēm – ūdeņraža, oglekļa monoksīda un dioksīda, metāna savienojumiem. Diemžēl projekts 2013. gadā noslēdzās bez kādiem īpašiem rezultātiem.

Ko iegūst no pārstrādātajām riepām?
* Rotaļu laukumu segumus
* Celtniecības materiālus
* Alternatīvo kurināmo 
(cementa, tērauda 
ražošanā)
* Dobju apmales
* Jaunas riepas
* Jāšanas aksesuārus
* Asfalta piedevu
* Auto detaļas
* Puķu podus
* Jumta dakstiņus
* Gumijas granulas
* Gumijas mulču
* Gāzi
* Mākslīgos rifus
* Apavus
* Dažādu veidu 
(skaņu slāpējošas u. c.) 
barjeras

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.