Naftas cenām drudzis. Eksperti paredz jaunus satricinājumus 0
Globālie naftas tirgi šobrīd atrodas jaunā turbulences zonā. Saspīlējums Tuvajos Austrumos sakritis ar laiku, kad pieprasījums pēc degvielas sezonāli mazinās, un tas var izraisīt straujas, neparedzamas cenu svārstības, ziņo Financial Times.
Enerģētikas nozares milža “Gunvor” tirdzniecības vadītājs Gerijs Pedersens komentārā brīdina, ka periods no aprīļa līdz jūnijam būs kritisks. Tas ir laiks starp ziemas apkures sezonas beigām un vasaras aktīvo ceļojumu posmu.
Šādā “pārejas periodā” cenas bieži vien diktē nevis ekonomikas loģika, bet gan satraucoši virsraksti ziņu portālos.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka šī gada otrajā ceturksnī naftas pieprasījums saruks par 1,5 miljoniem barelu dienā – tas ir nopietnākais kritums kopš COVID-19 pandēmijas laikiem. Tikmēr naftas eksportētāju organizācija OPEC ir optimistiskāka, prognozējot vien 500 000 barelu samazinājumu.
Nav pārsteigums, ka par spīti ģeopolitikai un ekonomiskajai neskaidrībai tirgotājiem šis ir peļņas laiks.
“Gunvor” ziņo, ka jau pirmajā ceturksnī nopelnījis tikpat, cik visā 2025. gadā kopā – 1,6 miljardus ASV dolāru. Uzņēmums norāda, ka ir guvis mācību no 2022. gada enerģētikas šoka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tagad vairāk paļaujas uz fiziskām naftas piegādēm, lai pasargātu sevi no biržas cenu lēcieniem.
Lielāko spriedzi tirgū šobrīd rada notikumi pie vienas no pasaules svarīgākajām “maģistrālēm” – Hormuza šauruma:
17. aprīlis:
Naftas cenas īslaicīgi nokritās, kad Irāna paziņoja par šauruma “atvēršanu”, radot cerību uz piegāžu atjaunošanos.
18. aprīlis:
Situācija krasi mainījās. Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss ieviesa tā dēvēto “hibrīdblokādi”. Brīva kuģošana tika pārtraukta, un tagad katram kuģim šķērsošanai nepieciešama īpaša atļauja.
Tajā pašā dienā:
Tika saņemtas ziņas par uzbrukumiem vismaz diviem tirdzniecības kuģiem, kas mēģināja šķērsot šaurumu.
Naftas cenas
20. aprīļa rītā
piedzīvojušas strauju lēcienu. Tirgus dalībnieki asi reaģēja uz ziņām par kārtējo Hormuza šauruma slēgšanu un ASV veikto Irānas kuģa sagrābšanu, ziņo The Guardian.
Šāda notikumu attīstība liek pircējiem mēģināt par katru cenu atrast alternatīvas Persijas līča naftai. Pedersens arī medijam skaidrojis, ka
cenu dinamiku šobrīd ietekmē ne tikai karadarbība, bet arī ASV prezidenta Donalda Trampa asā politiskā retorika.
Finanšu analītiķis Kails Rodda norāda, ka investoru iepriekšējā pārliecība par drīzu miera līgumu starp Irānu un ASV ir sagrauta. Cerības uz situācijas deeskalāciju šobrīd ir maz ticamas.
Līdztekus naftai sadārdzinājusies arī dabasgāze Eiropā – nākamā mēneša piegāžu cenas pieauga par 5,7%, sasniedzot aptuveni 41 eiro par megavatstundu.
Aviokompānijas “sarkanajā zonā”, enerģētikas milži – plusos
Vissmagāk situācija skārusi aviācijas nozari, jo tirgū parādījušās bažas par aviācijas degvielas trūkumu tuvākajās nedēļās. Wizz Air akcijas nokritās par 4,2%, EasyJet par 3,5%, bet Lufthansa un Air France zaudēja ap 3,5–3,6% vērtības.
Turpretī enerģētikas uzņēmumiem šis brīdis ir ienesīgs – naftas cenu kāpuma dēļ BP un Shell akciju vērtība pieauga attiecīgi par 2,7% un 2,4%.
Kā medijam norāda IG galvenais analītiķis Kriss Bošamps, pagājušās nedēļas optimisms ir izgaisis, un to nomainījis apjukums. Lai gan tirgi joprojām cenšas saglabāt mieru, situācija Hormuza šaurumā diktē jaunus, skarbus noteikumus.
