Žaneta Ozoliņa, LATO valdes priekšsēdētāja.
Žaneta Ozoliņa, LATO valdes priekšsēdētāja.
Foto: Lita Krone/LETA

Žaneta Ozoliņa: “Rīgas konferences 2021” pievienotā vērtība 1

Žaneta Ozoliņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
Lasīt citas ziņas

 

Sarunās ar Latvijas un ārvalstu žurnālistiem viens no apspriestajiem tematiem bija šī gada starptautiskā drošības un politikas foruma “Rīgas konference” atšķirība no iepriekšējām. Pārsteidzoši, to ir negaidīti daudz. Nākamās rindkopas varētu sākt ar “pirmo reizi”.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Pirmo reizi konference notika hibrīdā formātā, pulcējot 89 runātājus un 560 dalībniekus no 26 valstīm klātienē un tiešsaistē. Jaunais formāts ļāva konferencei pievienoties 150 000 skatītāju no 56 valstīm, kā arī Latvijas iedzīvotājiem sekot sarunām latviešu valodā kanālā “TV4”.

Pirmo reizi Rīgas konferences programmā iekļauti aktuāli jautājumi par drošības situācijas attīstību Indijas un Klusā okeāna reģionā, par konkurenci un sadarbību Baltijas valstu starpā diskutēja trīs parlamentu ārlietu komisiju vadītāji, gatavojoties Trīs jūru samitam Rīgā, pulcējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un eksperti, lai apspriestu jauno iniciatīvu.

Konferencei bija liela pievienotā vērtība politikas veidotājiem. Tuvākajos mēnešos norisināsies asas diskusijas par diviem jautājumiem, kas svarīgi Latvijai, Eiropas Savienībai (ES) un Transatlantiskajai telpai. ES iestāžu gaiteņos jau notiek domu apmaiņa par ES Stratēģiskā kompasa izstrādi, kura mērķis ir panākt vienošanos par kopēju draudu uztveri, izaicinājumu apzināšanu un stratēģisko virzienu noteikšanu. Eiropā ieilgusī divdomīgā situācija, kuru raksturo vienlaikus ambīcijas kļūt globālai spēlētājai un politiskās gribas trūkums vienoties par kopīgu rīcību, padara to vāju un apšauba spēju ietekmēt starptautiskos procesus. Pirmā diskusija Rīgas konferences ietvaros bija veltīta tieši šai pretrunīgajai tēmai. Eksperti bija vienprātīgi, ka ilgstoša ES starptautiskās rīcībspējas jautājuma ignorēšana Eiropu padara vāju iepretī augošajai Ķīnas un Krievijas ietekmei un nepilda savu tiešo pienākumu – pilsoņu drošības garantēšanu. Savukārt NATO dalībnieces gatavo jauno stratēģisko konceptu, kas balstīsies uz ekspertu izstrādāto ziņojumu “NATO 2030”. Draudu spektra aptvere mūsdienās ir 360º, kas nozīmē arī alianses spēju apzināšanu atbilstoši šodienas un nākotnes riskiem. Taču diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka NATO nedrīkst atļauties mazināt kolektīvās aizsardzības politisko un militāro potenciālu, jo arī nākotnē svarīgākais uzdevums būs atturēšanas politikas stiprināšana. Secinājums ir samērā vienkāršs – jaunais stratēģiskais koncepts nedrīkst vājināt vai apšaubīt esošo NATO misiju. Jebkādi centieni novērst uzmanību no atturēšanas spēju stiprināšanas ietekmēs alianses spēju aizsargāt Baltijas valstis un Poliju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Par tradīciju kļuvusi Krievijas ārpolitikas tendenču apspriešana Rīgas konferencē. Iepriekšējos gados lielāka uzmanība bija vairāk vērsta uz iekšpolitisko procesu izvērtēšanu, bet pēdējos divos gados viedokļu apmaiņa koncentrējas uz Krievijas darbību starptautiskajā laukā. Klausītājiem bija iespēja uzklausīt oficiālo viedokli un opozīcijas skatījumu uz kaimiņvalsts augošajām ambīcijām un atgādinājumu, ka sodu saņems tās postpadomju valstis, kas vēlēsies pievienoties ES un NATO. Lai arī vēstījums nebija jauns, tas vairs neraisīja pārsteiguma vai samiernieciskuma reakciju lielākajā daļā auditorijas, kas ir pierādījums pēdējos gados Transatlantiskajā telpā pieaugošai izpratnei par Krievijas ārpolitikas nemainīgo un prognozējamo dabu.

Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm tuvākajiem gadiem ir kandidēšana uz ANO Drošības padomi. Tādēļ vairākas konferences pro­grammas daļas bija veltītas šai tematikai, pievēršot uzmanību jautājumiem, kurus Latvija uzskata par svarīgiem nacionālā un starptautiskā līmenī: tehnoloģiju attīstības ietekme uz ekonomiku, pētniecību, izglītību un sociālo taisnīgumu, sieviešu loma konfliktu risināšanā un atjaunošanā, kā arī ANO Drošības padomes “Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību” ieviešanā, kuru aplūkoja no Izraēlas, Kanādas un Ukrainas perspektīvas; klimata pārmaiņu radīto seku mazināšana un daudzi citi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Lasīt citas ziņas
“Ir sliktas ziņas – karavīri tika aizvesti ar mašīnām, kas pārvadā noziedzniekus” – Rajevs par aktuālo Mariupolē
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
22:22
Kijivā darbu atsāk ASV vēstniecība
22:18
Egila Līcīša feļetons: Dziļās sērās Marija laida ziņu – premjers nolēmis mani neatbalstīt, tāpēc demisionēju
22:05
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Ceturtdien vietām Latvijā līs
VIDEO. Kurzemē kādas ģimenes mājā apmetusies vāvere ar sešiem mazuļiem
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?