Kauns. Piemineklis kara noziedzniekam? 10
2018. gadu katrs pošas atzīmēt atbilstoši pārliecībai. Vieni atzīmēs Latvijas simtgadi, bet tādi kā promaskaviskais aktīvists Jānis Kuzins un vēl dažas “sabiedriskās organizācijas” grib attiecīgajā gadā uzstādīt pieminekli kara noziedzniekam, Mazo Batu sādžas slaktiņa sarīkotājam Vasīlijam Kononovam. 2011. gadā mirušajam Krievijas pilsonim, bijušajam sarkanajam partizānam nākamgad apritētu 95. Kā Krievijas laikrakstam “Izvestija” paudis Kuzins, Latvijā pēdējā laikā visādos veidos tiekot godināti tikai tie, kas cīnījušies “Hitlera pusē”. “Mums ir citi varoņi,” tā Kuzins. Kononova vadītie sarkanie diversanti 1944. gada 27. maijā Vasarsvētkos, it kā atriebjoties par līdzdalību padomju armijas izlūkgrupas iznīcināšanā, iebruka Goliševas pagasta Mazajos Batos un nogalināja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot kopā ar viņu mājām. Starp noslepkavotajiem bija trīs sievietes, viena no kurām devītajā grūtniecības mēnesī.
Tomēr dažiem Kononovs ir “leģendārs partizāns” un “cīņas pret nacismu simbols”. Pieminekli likšot Rīgā, Kārsavā vai Zilupē. Rīgas variants gan esot maz iespējams, taču ar reģionu vadībām problēmas neesot gaidāmas. Sliktākajā gadījumā pieminekli uzstādīšot uz privātas zemes. Kad informācija jau bija izskanējusi, Kuzins masu informācijas līdzekļiem steidza skaidrot, ka neesot runa par pieminekli tikai konkrēti Kononovam, bet ziedojumu vākšanu krūšutēlu vai cita veida pieminekļu uzstādīšanu sarkanajiem partizāniem vispār, arī “Samsonam vai Oškalnam”. Abām rokām “par” ir Kremlim uzticīgais Latvijas “krievvalodīgo aizstāvis” Aleksandrs Gapoņenko, kurš “Izvestija” paudis: “Šādu pieminekļu uzstādīšana ir svarīgs instruments sociālās kopības “krievu pasaule” veidošanā.” Tiesa, pieredze liecina, ka līdz šim Kuzins vairāk spējis provocēt, ne īstenot savas idejas. Un arī Latvijas varas iestādēm vajadzētu teikt savu vārdu, ja notiek kara noziegumu publiska slavināšana un attaisnošana.
