Foto: Edijs Pālens/LETA

“RNP” aicina Saeimu rīkoties, lai rīdziniekiem rudenī nebūtu jāsalst 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) mudina Saeimu, Ekonomikas ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes steidzami rīkoties, lai šoruden dzīvokļos rīdziniekiem nebūtu jāsalst.

Ka tā var notikt, par to “RNP” brīdinājis jau maijā, norādot uz šoruden sagaidāmo siltuma tarifu, kas, pēc siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums” prognozēm, varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks, nekā bijis līdz šim, un kuru kāda rīdzinieku daļa nespēs samaksāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai apkures krasā sadārdzinājuma dēļ mazinātu briestošo krīzi, “RNP” ieskatā nepieciešami grozījumi vairākos likumos. “Rīgas siltums” nedrīkstētu atteikties pieslēgt apkuri, ja dzīvojamā namā parādi nepārsniedz 10% un nav bijuši ilgāki par sešiem mēnešiem. Tāpat būtu jānovērš iespēja, ka dažu dzīvokļu īpašnieku parādu dēļ siltuma piegādātājs drīkst nepieslēgt vai atslēgt apkuri visam namam. Savukārt “RNP” spiests maksāt apkures parādus uz godprātīgo maksātāju rēķina, kas tam nemaz nebūtu jādara.

“RNP” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis vakar preses konferencē teica, ka uzņēmuma apsaimniekotajos namos iedzīvotāju parādi, šopavasar beidzot apkures sezonu, bija 3,9 miljoni eiro. Bet no iepriekšējām sezonām vēsturiski iekrātais ir ap 13 miljoniem eiro. Savukārt par visiem komunālajiem pakalpojumiem kopējais parāds “RNP” apsaimniekotajos ap 4000 dzīvojamos namos sasniedzot 39 miljonus eiro.

Runājot arī par parādu piedziņu tiesā un nodošanu tiesu izpildītājiem, Ronaldam Neimanim preses konferencē jautāja, vai nevar atkārtoties tas pats, kas notika ar 89 gadus veco rīdzinieci Eleonoru Ļaksu, kurai piederošo dzīvokli Lugažu ielā zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs pārdeva izsolē 1000 eiro parāda dēļ. Kā izmeklēšanā atklājās vēlāk, Rolanda Veinberga rokās bija aptuveni 6500 jeb divas trešdaļas no tiesu izpildītājiem nodoto parādu piedziņas lietu aptuveni 20 miljonu eiro kopsummā. Ronalds Neimanis teica, ka tā nevarot notikt, tāpēc ka parādu piedziņa vairs neesot viena tiesu izpildītāja rokās. Tiesu izpildrakstus nodod tiesu izpildītājiem pēc viņu prakses vietām un pēc parādnieku dzīvesvietām Rīgā.

Līdzīgi, kā to jau darījuši uzņēmumi “Latvenergo”, TET, bankas un citi, arī “RNP” ar parādu piedziņu pats vairs nenodarbojas. Tā nodota divām parādu piedziņas firmām – SIA “Paus Konsults” un “Intrum”.

R. Neimanis arī uzskata, ka nelaime esot tā, ka komunālo pakalpojumu parādi piesaistīti parādniekam. Viņaprāt, vajadzētu tos piesaistīt parādnieka dzīvoklim.

Uz jautājumu, vai, strauji augot dzīves dārdzībai, iedzīvotāju parādi par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem nekļūs vēl lielāki, Ronalds Neimanis atbild, ka nevarot atbildēt par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem, kuriem “RNP” ir tikai maksājumu starpnieks. Pērn namu apsaimniekošanas maksu, kas veido aptuveni trešdaļu no iedzīvotājiem izrakstīto rēķinu kopsummas, “RNP” pat izdevies samazināt 70% klientu. “RNP” plānojot necelt apsaimniekošanas maksu arī turpmāk.

Lai mazinātu apkures parādu veidošanos, cita starpā “RNP” varētu piedāvāt iedzīvotājiem samaksāt kādu daļu par siltumu jau līdz jaunās apkures sezonas sākumam.

Jautāts, vai, piemēram daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji var prasīt apsaimniekotājam nedaudz pazemināt siltuma temperatūru namā zem ieteicamās temperatūras, kas tādējādi ļautu nedaudz samazināt rēķinus, Ronalds Neimanis atbild, ka to varot. Bet par to jāizlemj šī nama iedzīvotāju vairākumam.

Reklāma
Reklāma

Uz jautājumu, vai pašvaldībā tiek apsvērta iespēja privatizēt vai pārdot “RNP”, Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange atbild, ka pašvaldība lēmusi piecus turpmākos gadus paturēt uzņēmumu savā īpašumā.

SAISTĪTIE RAKSTI