Rungainis: Latvijā nevari kļūt par latvieti – mēs neesam imigrantu zeme 151

“Latvijā nevari kļūt par latvieti – mēs neesam imigrantu zeme,” diskutējot par darbaspēka piesaisti no citām valstīm, TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” pauda uzņēmējs Ģirts Rungainis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
RAKSTA REDAKTORS
“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 25
Lasīt citas ziņas

Viņš pieļauj, ka tas ir bijis pagātnes pieredzes dēļ, piemēram, ar problēmām, kas saistītas ar Krieviju, tāpēc nav izstrādājies mehānisms: “Mēs faktiski nevienu neakceptējam.”

Tomēr politologs Filips Rajevskis tam nepiekrīt, norādot, ka Latvijā par latvieti ir daudz vieglāk kļūt nekā Anglijā par angli.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijā par latvieti tu kļūsti tajā mirklī, kad iemācies latviešu valodu,” politologs akcentē. Kā piemēru viņš min Veselības ministru Hosamu Abu Meri, kuru latvieši ir pieņēmuši. Rajevskis uzskata, ja cilvēks runā latviešu valodā, pamatā viņu pieņem kā latvieti.

Viņš norāda, ka viena no pasaulē vismazāk pieejamajām valstīm imigrantiem, ir Japāna, taču kaut kā viņi tiek galā.

Rajevskis pastāsta, ka tur tā saucamos melnos darbus dara paši japāņi – gan slauka ielas, gan uzkopj tualetes utt.

“Japāna ir ļoti slēgta valsts, kas vispār nevienu nelaiž iekšā,” viņš uzsver.

Jau vēstīts, ka 15. novembrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē ekonomikas ministrs Viktors Valainis, labklājības ministrs Uldis Augulis un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša konceptuāli vienojās par pasākumiem administratīvo šķēršļu mazināšanai trešo valstu darba spēka piesaistei un atbalstīja sagatavoto normatīvo aktu tālāku virzību starpinstitūciju saskaņošanai un tālāk iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.

“Grozījumu pakotnes mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem nezaudēt produktivitāti darba roku trūkuma dēļ. Īpaši jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija rosina palielināt kontroles mehānismus trešo valstu pilsoņu piesaistē. Sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos samazinās nekontrolēto un neuzskaitīto “darbinieku īres pakalpojumu” izmantošanu, kas savukārt šajos izaicinošajos ģeopolitiskajos apstākļos sekmēs atbildīgu darbaspēka migrāciju,” norāda Cilvēkkapitāla attīstības padomes vadītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Reklāma
Reklāma

Grozījumu Imigrācijas likumā mērķis ir ierobežot negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darba spēka uzaicinātājus, paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemnieku. Līdz ar to tiks samazināts negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, PMLP būs tiesības ierobežot uzaicinātājus, kas neievēro ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības, kā arī samazināta nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēkam tiek noteikta ne mazāk par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksa nozarē (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu, ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību (LDDK). Līdz ar to ar šiem grozījumiem tiks novērsta situācija, kad vietējam darba spēkam tiek maksāts būtiski mazāk nekā ārzemniekiem, mazināta darbaspēka trūkuma negatīvā ietekme uz ekonomisko izaugsmi, kā arī samazināts darbaspēka iztrūkums nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums.

Sadarbīībā ar Labklājības ministriju sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” paredz, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā, sniedzot pilnvērtīgu informāciju par darba piedāvājumu, un sadarbojies ar NVA ne mazāk kā 10 darbdienas piemērotu pretendentu atlases procesā, izvērtējot aģentūras piedāvātos kandidātus. Ja atlases rezultātā vakanci nebūs izdevies aizpildīt, tad darba devējam, saņemot aģentūras izsniegtu atļauju, būs tiesības 30 dienu laikā iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ielūguma vai izsaukuma pieteikumu.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība” tiks noņemti nevajadzīgi administratīvie šķēršļi ārvalstu darbaspēka sākotnējās nodarbināšanas nosacījumos, atsakoties no prasības iesniegt izglītību/pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju. Līdz ar to tiks novērsta situācija, kurā uzaicinātāji (darba devēji) mākslīgi pazemina amatu grupas, lai izvairītos no prasības iesniegt izglītību vai triju gadu pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju, kā arī samazināti Latvijas reputācijas riski, kas saistīti ar darbinieku tranzītu caur Latviju uz citām Eiropas valstīm, par atbilstīgāku tika izvēlēts risinājums saglabāt disciplinējošu normu, kas paredz uzaicinātājam pienākumu pārliecināties par uzaicināmo kandidātu kvalifikāciju un piemērotību nepieciešamo darbu.

Tāpat sēdes laikā Cilvēkkapitāla attīstības padome uzklausīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikumus cilvēkkapitāla jautājumu uzlabošanas jomā. Gan LTRK, gan LDDK pārstāvji uzsvēra, ka pārdomāta imigrācijas politika ir viens no prioritāri risināmiem jautājumiem – ja darba devējs nevar atrast darbaspēku tepat Latvijā, nepieciešams nodrošināt ātru un vienkāršu trešo valstu darbaspēka pieejamību, vienlaikus kontrolējot drošības riskus. Cilvēkkapitāla attīstības padome vienojās turpmākajās sēdēs detalizētāk izdiskutēt LDDK un LTRK priekšlikumus, lai rastu efektīvākos risinājumus uzņēmēju organizāciju identificēto problēmu risināšanai.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija piedāvā turpmāk diskutēt par Zaļā koridora politikas izstrādi ar mērķi samazināt komersantiem administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, vienlaicīgi veicinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistes jomā. Tāpat būtu nepieciešams pilnveidot kontroles pasākumus nekontrolētas imigrācijas novēršanai, kā arī vienkāršot administratīvās procedūras ārvalstu komersantiem.

Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.