Ilze Indriksone par Latvijas darba tirgu: “Esam kļuvuši par darbinieku tranzītvalsti” 68

“Mums Latvijā ir uzsākts jauns bizness – ir daudzas firmas, kas ir izņēmušas licenci darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumam, kas faktiski šo pakalpojumu piedāvā arī citām Eiropas valstīm, citiem uzņēmējiem, mēs lielā mērā esam kļuvuši par tādu darbinieku tranzītvalsti,” tā TV24 raidījumā “Naudas cena” sacīja 14. Saeimas deputāte (NA), ekonomikas ministre (2022-2023) Ilze Indriksone, diskutējot par Latvijas darba tirgu un tā atvēršanu viesstrādniekiem.

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
“Jūs aizbraucāt, bet kaut ko šeit uz ēdamgalda aizmirsāt!” – kempingā paviesojušies “sivēni”? 78
Lasīt citas ziņas

“Tas ir liels risks, ko es saskatu, kas apgrūtina mūsu dienestus ar lieku darbu. Un mūsu uzņēmēji, kam patiesi īstermiņā vajadzētu papildus darbiniekus, ir spiesti gaidīt garākās rindās. Es neteikšu, ka tie seši mēneši, kas ir tās bīstamās valstis valstis vērtē Valsts drošības dienests, es domāju, ka šajā gadījumā no tām vispār nevajadzētu nevienu aicināt, jo tās ir tās bīstamās valstis,” uzskata Indriksone.

Savukārt tās valstis, no kurām varētu aicināt viesstrādniekus uz Latviju, termiņš ir garš. “Tāpēc, ka ir ļoti daudz, kas nevis savām vajadzībām šos darbiniekus aicina, bet kādam citam,” bažīgi uzsvēra bijusī ekonomikas ministre Indriksone.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ceturtdien, 12.oktobrī, notikušajās sarunās ar Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem turpinājusi piedāvāt risinājumus mērķētai un kontrolētai viesstrādnieku piesaistei.

Latvijas ekonomikas izaugsmes viens no kavēkļiem ir darbaspēka trūkums, norāda LDDK.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsver, ka darbaspēka pieejamības faktors ir būtisks valsts un uzņēmējdarbības konkurētspējai. Darba devēji saredz trīs galvenos risinājumu virzienus – darbinieku pārkvalifikācija, remigrācija, kā arī regulēta un atbilstoši uzraudzīta ārvalstu darbaspēka piesaiste nozarēm, kur darbinieku trūkums ir kritisks.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati rāda, ka nozares, kurās pēdējo piecu gadu laikā tiek piesaistīts visvairāk trešo valstu pilsoņu, ir transports – izsniegto darba atļauju skaits svārstās no 36% līdz 41%, un ēku būvniecība – ik gadu tiek izsniegti 9-10% no kopējā darba atļauju skaita. Tomēr darbinieku trūkst praktiski visās nozarēs, un, bezdarba līmenim valstī turpinot samazināties, joprojām NVA portālā reģistrētas vairāk nekā 10 000 ilgstošo vakanču.

Pēdējos gados Latvijā izsniegtas aptuveni 15 000 darba atļaujas visbiežāk viesstrādniekiem no Uzbekistānas, Ukrainas, Baltkrievijas, Indijas un Krievijas. Taču nosacījumi, kas jāizpilda darba devējam, lai nodrošinātu ārvalstu darbaspēka piesaisti, nebūt nav vienkāršs administratīvo pasākumu kopums – vismaz 10 dienas jābūt brīvai darba vakancei NVA portālā, darba devējam jāsagādā izsaukums, vīza un uzturēšanās atļauja, savukārt atalgojumam jābūt ne mazākam kā vidējai mēneša bruto algai valstī.

Respektīvi, esošais regulējums bieži nevis atrisina uzņēmēju darbaspēka piesaistes problēmu, bet tieši pretēji – apgrūtina to milzīga birokrātiskā sloga dēļ, norāda LDDK.

Reklāma
Reklāma

LDDK uzskata, ka, pirmkārt, jānovērš nepilnības, kā rezultātā ārvalstu strādnieks nereti saņem vairāk par tajā pat nozarē nodarbinātu Latvijas pilsoni. Būtu jāveic grozījumi noteikumos par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu, lai noteiktais finanšu līdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos noteiktās minimālās algas apmērā.

Šobrīd minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir piesaistīts vidējai algai valstī, kas ir 1373 eiro, kas jāmaksā viesstrādniekam, kuram nereti darba devējs nodrošina arī dzīvošanu.

Otrkārt, LDDK norāda, ka ir jārisina pašlaik ierobežotā konsulārā dienesta kapacitāte, kas turpina samazināties sakarā ar arvien pieaugošo izskatāmo dokumentu apjomu.

Latvijas vēstniecībās ir jāgaida rindā divus līdz trīs mēnešus termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai. Līdzīgas problēmas ir ar PLMP kapacitāti apstrādāt dokumentus. Kā viens no LDDK priekšlikumiem, lai risinātu ilgo dokumentu izskatīšanu, ir veidot sociāli atbildīgu uzņēmumu “balto sarakstu”, kuri, kvalificējoties noteiktiem kritērijiem, varētu saņemt iespēju ātrāk izskatīt nepieciešamā darbaspēka piesaistes dokumentus gan PLMP, gan vēstniecībās. Vienlaikus arī mazinot birokrātiskās prasības, kas paildzina dokumentu izskatīšanas termiņus.

Visbeidzot, LDDK ieskatā darbaspēka pieejamība ir saistīta arī ar normatīvo regulējumu darbinieku kvalifikācijas pielīdzināšanā.

Jo mazāk birokratizēts būs process, kādā ārvalstu speciālisti var saņemt darba atļauju konkrēta darba veikšanai, jo efektīvāk un ātrāk darba devēji varēs piesaistīt un nodarbināt, kā arī pēc termiņa beigām atbrīvot viesstrādniekus no darba saistībām.

Un, ja darbaspēka piesaistes politika ir mērķēta un ir iepriekš identificētas nozares, kurās darbinieku trūkst visvairāk, ir iespējams pavisam precīzi un efektīvi tikt galā ar pastāvošajiem izaicinājumiem.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.