Lētāk salabot nekā nojaukt 2


Kad 1966. gadā Viesturs atgriezās no obligātā dienesta padomju armijā, saimniecībā pavērās bēdīga aina. Abas mājas, kur dzīvoja tante un vecmamma, bija uz sabrukšanas robežas. Jumti tecēja, lietus laikā uz grīdas stāvēja bļodu rinda.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Lasīt citas ziņas

Ko darīt? Saimnieka gēns lika rēķināt un nenolaist rokas. Tolaik viena šīfera loksne maksāja 50 kapeikas. Mājas jumtam vajag 200 loksnes, tātad – 100 rubļus. Viesturs sarēķināja, ka tas ir lētāk nekā ēkas nojaukt un novākt drupas. Un tā jaunais puisis katru vasaru kādai no ēkām uzlika jumtu. Pēc tam ķērās pie iekšdarbiem. Arī vēlāk, dzīvojot Rīgā, brīvdienās brauca uz “Kalna Spāriņiem”, strādāja lauku darbus un katru gadu izremontēja pa istabai. Ievilka ūdensvadu, kanalizāciju, ierīkoja visas labierīcības.

Tepat blakus ir dolomīta atradnes, tāpēc ēkas celtas uz skaistiem, aug­stiem dolomīta pamatiem. Tagad “Kalna Spāriņi Pēteri” lepojas ar elegantu stiklotu divstāvu verandu, no kuras paveras fantastisks skats uz plašajiem Vidzemes laukiem. Vidzemnieku mājām ir apjomīgi bēniņi. Tur ielika jumta logus un izbūvēja istabas ar visām ērtībām. Saimnieks rēķina, ka māju sakopšana prasījusi kādus 30 gadus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labiekārtotas arī saimniecības ēkas. Plašajā šķūnī uz otro stāvu ved lepnas koka kāpnes. Jumtā ieliktas caurspīdīgā šīfera joslas un plašā bēniņu telpa tagad ir saulaina. Te ieklāta gaiša koka grīda, var balles rīkot!

Zeme jākopj!

Pēc aiziešanas pensijā Viesturs pārcēlās uz dzimtas mājām uz pastāvīgu dzīvi. Abi ar brāli bija atguvuši senču zemi, katrs ap 20 hektāriem. Diemžēl tas, kurš pats zemi nav iekopis, neapzinās zemes vērtību. Deviņdesmitajos gados daudzi mantinieki, tostarp trūkuma spiesti, atgūto senču zemi pārdeva par 200 latiem hekt­ārā, liela daļa nonāca ārzemnieku rokās. Viesturs rēķina, ka kolhozu laikos, veicot meliorāciju, vienā hektārā ieguldīts ap 1000 rubļu!

– Un tagad mēs auglīgus, meliorētus laukus atdodam gandrīz par velti! Cik viegli atsakāmies no savas lielākās vērtības! – saimnieks ir sarūgtināts.

Terasi rotā krāšņi ziedošas vasaras puķes. Tās uzdāvinātas uz dzimšanas un vārda dienām. Tomēr saimniecībā, kur darbs dzen darbu, ar puķu audzēšanu neizraujas, bet skaisto kopiespaidu rada ēku un teritorijas sakoptība. Pagalma stūrī ierīkots liels dekoratīvs baseins. Kad atbrauc ciemiņi, var ieslēgt arī strūklaku! Celiņi izlikti ar betona bruģi. Pie baseina un gar celiņu koši dzelteniem ziediem zied klinšrozītes. Liela ainaviska vērtība ir atklātās skatu līnijas.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.