Salīdzinām cenas! Visdārgākās olas ir Šveicē – 6,58 eiro. “Nav pamata domāt, ka Latvijā tās kļūs lētākas”
0
Kā jau katru ceturtdienu, arī šodien turpinām sēriju “Salīdzinām cenas!” Nav noslēpums, ka latvieši ir olu ēdāji, tāpēc šajā reizē aplūkosim kādā pozīcijā atrodamies uz citu valstu fona, salīdzinot olu cenas Latvijā un pasaulē.
Kā norādīts aktuālākajos datos, Latvijā vidējā cena olām (statistikas rīkā norādīts 12 gabali) ir 2,59 eiro.
No 98 pasaules valstīm, kuru cenas tiek salīdzinātas, Latvija atrodas 41. pozīcijā. Visdārgākās olas ir Šveicē – 6,58 eiro. Tālāk seko Jaunzēlande, kur vidējā cena olām (12) ir 6,02 eiro, bet trešajā vietā ir Dānija – 4,29 eiro.
Lietuvā un Igaunijā olas lētākas. Lietuva topā ierindota 45. vietā ar cenu 2,50 eiro, bet Igaunija – 47. pozīcija un cena 2,46 eiro.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā datubāzē pieejamā informācija, tad 2024. gada oktobrī vidējā mazumtirdzniecības cena olām (10 gab.) bija 2,48 eiro. Pirms gada, 2023. gada oktobrī, cena bija 2,51 eiro. Bet pirms pieciem gadiem, 2019. gada oktobrī, 1,78 eiro.
Cenu salīdzinājums 98 pasaules valstīs
“Arvien būtiskāku daļu olas cenā sastāda vistu turēšanas metode”
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) Valdes locekle un izpilddirektore Anna Ērliha stāsta: “Olu cenu veido ražošanas izmaksas (barības cena, enerģijas izmaksas, darbinieku algas un tml.) un izmaksas, kas veidojas, lai ievērotu labākās ražošanas un labturības prakses, ko nosaka ES normatīvie akti. Tā kā ES ir augstākie dzīvnieku labturības standarti/prasības pasaulē, tad Latvijā un ES ražotās olas ir dārgākas nekā no trešajām valstīm ievestās, kur šie labturības standarti nav jāievēro.
Papildus, jāņem vērā, ka olu ražotāji pamazām virzās prom no olu ražošanas sprostos, līdz ar to arvien būtiskāku daļu olas cenā sastāda vistu turēšanas metode.
LAPNA ir iepazinusies ar Konkurences padomes ziņojumu par Latvijā ražoto produktu uzcenojumiem veikalos un piekrīt, ka Latvijā ražotajiem produktiem piemērot augstāku uzcenojumu ir nekrietni.”
Vai tuvākajā nākotnē olu cenām ir pamats paaugstināties? Kā norāda LAPNA izpilddirektore, “tā kā olu cenu ietekmē graudu un citu barības sastāvdaļu un elektroenerģijas cenas, kā arī valstī noteiktais nodokļu slogs, tad olu cena ir tieši atkarīga no izmaiņām šajās “sadaļās”. Latvijas lielos ražotājus interesē strādāt paaugstinot efektivitāti, lai samazinātu izmaksas un saglabātu konkurētspēju. Ņemot vērā, ka sabiedrība virzās prom no ražošanas sprostos, nav pamata domāt, ka olas kļūs lētākas.”
Anna Ērliha atklāj, cik gadā vidēji olas apēd viens iedzīvotājs. “Latvieši ir labi olu ēdāji, taču mums vēl ir milzīgs potenciāls augt. 2013. gadā vidēji Latvijas iedzīvotājs apēda 188 olas, šobrīd apmēram 210. Galvenā problēma, ko LAPNA ir pamanījusi – nav vienprātības olu patēriņa noteikšanā/aprēķinos. Vieni skaita vidēji katra indivīda apēstās olas čaumalās, bet citi rēķina arī olas, ko apēdam pankūkās, kūkās un citos produktos. Pēc CSP olu patēriņa bilances, vidēji Latvijas iedzīvotājs apēd 244 olas. Olu patēriņa bilance pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē.”
Vai šī brīža olu cena Latvijā, tavuprāt, ir adekvāta?
