Izejviela, kuru nemākam novērtēt. Plašās salmu izmantošanas iespējas 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai līdzsvarotu katastrofisko zemes resursu noplicināšanu, kas saistīta ar iedzīvotāju skaita straujas pieaugšanas un augošā labklājības līmeņa izraisīto patēriņa pieaugumu, aktuāla kļūst atjaunojamo dabas resursu izmantošana un it īpaši dažādas izcelsmes biomasas pārpalikumu efektīga izmantošana.
Tādi ir arī salmi. Pēc graudaugu novākšanas salmus vai nu izkliedē uz lauka, vai sapresē ķīpās tālākai izmantošanai. Kur? Kurināšanai, pakaišiem, būvniecībai un bioķīmiskajai pārstrādei. Teorētiski no salmiem varētu gatavot arī papīru.
Vēl nenovērtēti
“Salmi ir izejviela, kuru nemākam novērtēt!” pārliecināts Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, arī Codes pagasta zemnieku saimniecības “Vaidelotes” īpašnieks.
“Graudaugu kultūru salmi ir vislielākais lauksaimniecības atlieku veids ES. Kvieši ir populārākā graudaugu kultūra ES, no kuras vien ik gadu akumulējas vairāk nekā 140 miljoni tonnu salmu, bet kopā ar citām graudaugu kultūrām šis skaitlis varētu būt ap 300 miljoniem tonnu, Latvijā rodas ap 700 tūkstoši tonnu, iespējams, pat vairāk.”
Salmu izmantošanas iespējas ir daudz plašākas, nekā tas sākotnēji varētu šķist.
Salmus lieto lopkopībā kā pakaišus, salmu substrātā audzē sēnes, no salmiem ražo kompostu un vēl, un vēl, uzskaita Jātnieks.
Samazinoties koksnes apjomam, tiek meklētas iespējas izmatot salmus alternatīvas papīra, šķiedru plākšņu, kompozītmateriālu un citu produktu ražošanā, kas nākotnē varētu aizstāt esošos materiālus ar lētākiem un pēc iespējas dabai draudzīgākiem risinājumiem.
Jātnieks saredz salmu izmantošanas nākotni bioķīmiskajā rūpniecībā. Jo cukurus, kas atrodami salmos, fermentē un pārvērš par gāzi biorafinēšanas rūpnīcā, kur pēc tam var iegūt bioizobutēnu, kuru savukārt var izmantot bioķīmisko vielu radīšanai.
Pēc tam tās var aizstāt uz fosilā kurināmā bāzes ražotas ķīmiskas vielas, kuras tiek izmantotas daudzu plastmasu, krāsu, riepu, smērvielu, līmju un hermētiķu ražošanai.
Iespējams, tieši Jātnieka skatījums uz nākotni mudināja viņu pirms diviem gadiem Bauskas novada domes vārdā parakstīt sadarbības memorandu ar Igaunijā reģistrēto kompāniju ”Baltic Bioethanol” par bioetanola rūpnīcas būvēšanu Bauskā.
Viņš arī viens no pirmajiem noslēdza līgumu par salmu piegādi, taču ar to rūpnīcas izveide nobremzējās. Iepērkamo salmu apjomu – ap 300 000 tonnas gadā – par piedāvāto cenu no nedaudz tālākas apkaimes vairs neapmaksājās vest.
Turklāt rūpnieki vēlējās līgumā fiksētu iepirkuma cenu, kas klimata pārmaiņu nomocītajiem lauksaimniekiem nav pa prātam.
Salmu ķīpu kurināšana
Salmus var kurināt tīrā veidā, irdenus, kā no lauka. Tad kurinātājam ir daudz darba, salmi sadeg ātri, un visu laiku liesmas ir jāuztur. Labāk, ja salmi ir sapresēti ruļļos vai pakās, vislabāk granulās vai briketēs.
Granulu izmantošanas veids un tehniskie parametri sevišķi neatšķiras no pārējā šāda veida biomasas kurināmā, tikai pelnu vairāk. Bet galu galā visu izšķir cena.
Salmu dedzināšanu ruļļos un ķīpās ir izmēģinājusi katlumāja Grobiņas novada Dubeņos. Apkures sistēma bija noskatīta Polijā, kur katlā kurināja salmus un niedres, vietējos enerģijas resursus, kuri regulāri atjaunojas.
Apkures katls tika iegādāts Lietuvā un darbojas atbilstoši projektā paredzētajam, to var kurināt gan ar salmiem un niedrēm, gan ar skaidām, šķeldu un malku.
Tika izmēģināts arī siens, bet tā siltumatdeve ir ļoti maza. Tomēr, arī kurinot tikai ar salmiem, 15 grādu salā katlumāja varēja nodrošināt pietiekamu siltumu skolā, bērnudārzā un ciema daudzdzīvokļu mājās.
Sākumā šis kurināmais bija par brīvu, izmaksas radīja vien pļaušana un sagatavošana likšanai apkures katlā. Līdz ar to siltuma pašizmaksa bija neliela, lētāka nekā koka skaidām vai šķeldai, kurām strauji pieauga cenas.
Pagasta trijās lielākajās apdzīvotajās vietās izmanto dažādu kurināmo: gāzi Robežniekos, koksni Cimdeniekos, salmus Dubeņos. Pēdējā katlumāja bija par 25% ekonomiskāka. Nu jau apkures katls nostrādājis 12 gadus un var apkopot pieredzi.
“Ar laiku ir parādījušies salmu ķīpu dedzināšanas mīnusi. Pārliecinājāmies, ka kurināmā – salmu – pašizmaksa gadu gaitā ir stipri augusi kopā ar darbaspēka izmaksām. Pēc salmu sadegšanas paliek pāri daudz pelnu. Kurināmā krājuma uzglabāšanai nepieciešamas lielas telpas. Ja kurināmais ir mitrs un ārā zems atmosfēras spiediens, dūmi var nosēsties un izraisīt iedzīvotājiem diskomfortu. Šobrīd apsveram jauna kurināmā izvēli. Iespējams, tās būs granulas, kuras ļaus apkures procesu automatizēt,” stāsta “Grobiņas namservisa” tehniskais direktors Raivis Ļaudams.
Granulu pakaiši
“No salmiem ražojam pakaišu granulas, kuras izmantot mājdzīvniekiem,” stāsta Mareks Bērziņš, zemnieku saimniecības “Loja” īpašnieks. “Mūsu tirgus bija galvenokārt Somijā, un krīzes rezultātā tirdzniecība sašaurinājusies. Varbūt pēc laika atjaunosies… Arī lietuvieši sektorā spēcīgi konkurē. Tiem ir lielākas rūpnīcas un labāka loģistika, kas rada mazākas transporta izmaksas.
Granulu ražošanai ir noderīgi garie salmi, tādi kā rudziem, un pēdējā laikā arī kviešiem. Mazus un īsus salmus, tāpat arī nopļautu sienu, nerentējas vākt. Siena granulām ir tumši zaļa krāsa, un tās pēc ES standarta nedrīkst eksportēt. Piedevām, Latvijas klimatiskajos apstākļos tam visam daba atvēlējusi tikai 15 dienas augustā. Pēc tam sāk līņāt un salmi samirkst.
Apskatot visus par un pret, esmu nonācis pie slēdziena, ka visperspektīvākā ir salmu tradicionālā izmantošana – iestrādāt zemē, daļu izmantot par lopu pakaišiem.
Vēlāk izmantotos pakaišus kopā ar kūtsmēsliem varēs atgriezt uz lauka, kur tie veidos ļoti vērtīgu mēslojumu.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
