Jaunaudzes jāsāk sargāt no meža dzīvniekiem 0
“Pašlaik ir īstais laiks veikt aizsardzības pasākumus jaunaudzēs pret meža dzīvnieku bojājumiem. Ķīmiskie aizsardzības līdzekļi uz kociņiem jāuzklāj sausā laikā, tos ieteicams katru gadu mainīt, jo meža dzīvnieki instinktīvi izturas piesardzīgi un izvairās no lietām, kas tiem nav pierastas,” teic LLU Meža fakultātes lektore Baiba Jansone.
9 metodes, kā pasargāt kociņu galotnes
Repelents Cervacol Extra ir kvarca smilšu pasta, ko smērē uz koku galotnītēm. Pasta sākotnēji ir gaiši zilā krāsā, bet izžūstot kļūst balta. Līdzeklis nav toksisks dzīvniekiem, vien rada nepatīkamas sajūtas – nokožot galotnīti, mutē paliek smilšu garša. Repelentu uzklāj ar roku, lietojot aizsargcimdu – uzsmērējot uz skujkoka dzinuma galotnes virzienā no lejas uz augšu. Pēc pareizas apstrādes baltā smēre uz galotnītēm saglabājas līdz nākamās veģetācijas sezonas sākumam. Līdzīgs sastāvs ir repelentam Wam extra, kas arī ir kvarca smilšu pasta, tikai sākotnēji ir rozā krāsā.
Izsmidzināmais līdzeklis Trico satur aitu taukus (lanolīnu). Meža dzīvniekiem nepatīk šis specifiskais aromāts. Līdzekli var izsmidzināt ar parasto muguras smidzinātāju. Aizsardzības iedarbība ir līdz 8 mēnešiem.
Izsmidzināmajam līdzeklim Planskyd darbīgā viela ir asiņu proteīns, ko sajūt tikai dzīvnieki. Ar šo līdzekli kociņus apstrādā divas reizes sezonā, jo iedarbības laiks ir līdz 6 mēnešiem. Līdzīgi kā ar minētajiem līdzekļiem apstrāde jāveic sausā laikā, kad gaisa temperatūra ir virs 0 °C. Planskyd var uzklāt gan ar rokām, gan izmantojot smidzinātāju.
Nemazgāta aitu vilna. Dzīvniekiem nepatīk ne aromāts, ne garša, ja vilna nonāk mutē. Taču tās uzklāšana ir piņķerīga – vilnas kumšķītis jāaptin ap katru galotnes dzinumu tā, lai vējš to neaizpūš. Atšķirībā no ķīmiskajiem aizsardzības līdzekļiem aitu vilnu var uzklāt jebkuros laika apstākļos.
Plastmasas aizsargklipši lietojami vairākas sezonas. Tos uz galotnītēm uzliek jau pirmajā gadā pēc kociņu iestādīšanas un turpmākos gadus tikai pārliek uz augšu. To dara tik ilgi, līdz koki izauguši līdz 2 metrus gari. Klipši ir dažādās krāsās, līdz ar to labi saskatāmi audzes kopšanas laikā. Labi noder aizsardzībai pret putniem, lai tie neuzsēstos uz galotnes un neizknābtu galotnes pumpuru vai to nenolauztu. Plastmasas klipši izmantojami 10–15 gadus.
Elastīgs aizsargtīkls galotnes dzinumu aizsardzībai. Lai tīklu ērtāk uzlikt kociņam, vispirms galotnei uzliek plastmasas pudeli vai PVC cauruli, kam pārvelk aizsargtīklu, pēc tam pudeli noņem. Tīkls pareizi jāuzliek (tā gals jānogriež 3–5 cm virs kociņa galotnes). Ja tīkls būs nogriezts par īsu un galotne sprauksies ārā, tā būs apēdama meža dzīvniekiem. Savukārt, ja par garu, var noliekt un deformēt galotnes dzinumu. Pavasarī aizsargtīkls noteikti jānoņem.
Dažādu tautas līdzekļu izmantošana var būt labs risinājums nelielām piemājas platībām, kuru īpašnieki savas teritorijas var apraudzīt biežāk nekā reizi sezonā. Viena no tādām ir galotnīšu nosmērēšana ar augļukoku balsināšanai lietoto kaļķu maisījumu, kam piejauktas smiltis.
Dažādi biedēkļi, kuru tapšanai izmantoti veci krekli, CD diski, plastmasas iepirkumu maisiņi u.tml.
Pielūžņojums. Veicot kopšanu, lapukokus nevis nogāž, bet aizzāģē (aizlauž) jaunaudzē pa perimetru. Aizzāģētais koks nedzen sakņu vai stumbra atvases, bet tērē resursus stumbra glābšanai, un dzīvniekiem tiek apgrūtināta ieiešana audzē. Tiesa, ja dzīvniekiem gribēsies ēst, tie vienalga ies uzmanīgi cauri pielūžņojumam.
Mazie postītāji
Nopietns drauds jaunajiem kokiem ir ne vien briežu dzimtas dzīvnieki, bet arī zaķi un peļveidīgie grauzēji, īpaši apmežojot lauksaimniecības zemes.
Grauzēji barojas ar graudzāļu nezālēm, kā arī ļoti bieži apgrauž koku mizu zem sniega (ja rudenī apmežotajā platībā palikusi gara zāle, ziemā tā ar sniegu tiek noliekta, bet nav noblietēta, un apakšā veidojas vesela peļu metropole).
Kā pasargāt koku stumbrus
• Lai cīnītos ar peļveidīgajiem grauzējiem, brīdī, kad sāk sasalt zeme un zāle kļūst kraukšķīga, ap katru kociņu kājas pēdas attālumā piemīda zāli. Tad grauzēji nevarēs tikt klāt kociņiem.
• Rada labvēlīgus apstākļus peļu dabiskiem ienaidniekiem, piemēram, peļu klijānam, izveidojot vanagu mietu – 2 metrus augstu T veida kārti, kur putnam nosēsties. Arī lapsas jaunaudzēs nomedī daudz peļu.
• Plastmasas aizsargi.
Ir dažādu veidu stumbra aizsardzības līdzekļi. Piemēram, plastmasas aizsargspirāles ir no sabrūkoša materiāla, tātad īpašniekam nevajadzēs tās noņemt. Šīs spirāles lieto stumbru aizsardzībai galvenokārt priežu jaunaudzēs, kas pārsniegušas 1,5 m augstumu. Spirāles sagriež posmos, kas atbilst koka mieturiem un izvieto tikai mērķa kokiem – kuri potenciāli jaunaudzē varētu sasniegt ciršanas vecumu. Ir arī dažādi aizsargsieti un aizsargcaurules, kuras iespējams izmantot arī lapukokiem, taču katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē, vai aizsarglīdzeklis pats nenodarīs bojājumus kociņam. Ja kociņš mazs, bet aizsargsiets vai caurule salīdzinoši smaga, sniega, lietus, vēja ietekmē tā var noliekties un saudzējamo kociņu noliekt vai nolauzt. Caur sietveida aizsargmateriāliem dažkārt izaug cauri zari vai centrālais dzinums, tā radot deformāciju kokam. Tāpat bieži šādi aizsarglīdzekļi lietojami tikai ar atbalsta mietu, bet tas nozīmē papildu darbu un papildu izmaksas aizsardzības pasākumu īstenošanā.
UZZIŅA
• Latgalē un Vidzemē galvenie jaunaudžu postītāji ir aļņi, Kurzemē un Zemgalē – staltbrieži, bet stirnas – visā valsts teritorijā.
• Visvairāk meža dzīvnieki bojā priedes un egles, no lapukokiem – apses. Bērzu stādījumos postījumus nodara stirnāži, kas gar stumbriem trin jaunos ragus.
• Meža dzīvnieki kokus bojā savas mutes augstumā: stirnām tie ir ap 50 cm, briežiem intereses zona ir 0,5–1,5 m augstumā. Alnim raksturīgais ēšanas paņēmiens ir nolauzt kokus, kas izauguši pāri par 2 metriem, lai sulīgie dzinumi atrastos aizsniedzamā augstumā. Bieži tiek bojāts stumbrs arī lielākiem kokiem.
