1929. gada 23. decembrī. Sudraba pieclatnieki pirms Ziemassvētkiem 1
Pirms 90 gadiem, dienu pirms Ziemassvētkiem, Latvijas Banka apgrozībā laida leģendāros sudraba pieclatniekus, kam pēckara padomju okupācijas gados bija lemts kļūt par vienu no neatkarīgās Latvijas simboliem.
Monētas kala Londonā. Kuģis ar tām kravā Rīgas ostā ieradās 21. decembrī. Pirmajā sūtījumā bija viens miljons pieclatnieku, sapakoti 500 metāla stīpām sastīpotās kastēs pa 2000 gabaliem katrā. Sūtījuma kopējais svars – 27 tonnas.
Avīzes apgalvoja, ka kuģa ļaudis nemaz nav zinājuši, ko ved, tādēļ reisa laikā nekādas apsardzes nav bijis. Tikai krastā Rīgā kuģi sagaidīja bruņotu sargu pulks un smagie ormaņi, kas atvestās kastes pēc izkraušanas ar celtni Finanšu ministrijas ierēdņu uzraudzībā sakrāva ratos un nogādāja bankas ēkā.
Pieclatniekus vispirms laida apgrozībā galvaspilsētā. Pirmajā izplatīšanas dienā bija vērojama liela ažiotāža. Pie Latvijas Bankas naudas maiņas kasēm sastājās garas rindas, kas nenoplaka līdz pat bankas slēgšanai.
Katra persona drīkstēja iemainīt ne vairāk kā 50 latu. Kopumā 1929. gadā un 30. gadu sākumā trijos izlaidumos nokala 3,6 miljonus pieclatnieku.
Sudraba naudai bija liela piekrišana, bet cilvēki, pie pieclatniekiem tikuši, nesteidzās tos izlaist no rokām. Liela daļa pirmo monētu uzreiz nogūla atvilktnēs un krājkasītēs.
