1912. gada 29. decembrī. Pirmā latviešu uzvestā opera 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem avīze “Dzimtenes Vēstnesis” atzīmēja: “Jau sen gadus vārīgais jautājums latviešu mākslas uzņēmumos ir – opera. Bija laiki, kad latviešu teātri Rīgā mēģināja no savas dramatiskās trupas spēkiem izaudzināt dziedātājus un nodarbināt tos operā.
Ar gandarījumu var atskatīties uz centīgo Rīgas Latviešu teātra kapelmeistaru, nelaiķa Ozola un vēlāk Nikolaja Alunāna darbības laikiem, kuru sirsnīgām pūlēm pateicoties tika redzētas uz šīs skatuves tanīs apstākļos daža apzinīgi iestudēta un rūpīgi gatavota opera. Pēc šo kapelmeistaru darbības latviešu operu izrādes tālāk dziļumā negāja.
Tagad, kad mūsu teātri operai galīgi atmetuši ar roku, apsveicams ar prieku Pāvula Jurjāna jaunais uzņēmums, pulcināt kopā latviešu dziedātājus, kuri vairāk vai mazāk gatavojušies operas uzdevumam, sastādīt no tiem latviešu operas trupu, kuras mērķis ķerties pie nopietnu operu iestudēšanas un uzvešanas.
27. decembrī šis jaunais uzņēmums rādījās atklātībā Rīgas Latviešu biedrības zālē ar Čaikovska skaistās operas “Jevgeņijs Oņegins” uzvedumu.”
Izrādi, kas pēc jaunā stila notika 1913. gada 10. janvārī, uzskata par vēsturē pirmo latviešu uzvesto operu. Teksts bija iztulkots un ārijas dziedāja latviešu valodā. Gan uz šo, gan sekojošajām RLB operas trupas izrādēm zāle bija “stāvu pārpildīta”.
Kritiķi atzina, ka no orķestra un kora vēl nevarēts sagaidīt vajadzīgo saskaņu, arī grims un dekorācijas nav bijuši līmenī, taču vienlaikus bija prieks, ka latviešu dziedātājiem radušās iespējas “atrast pienācīgu nodarbošanos dzimtenē, savu ļaužu vidū”.
Latviešu opera P. Jurjāna vadībā RLB turpināja darboties līdz 1915. gadam, kad Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Pēterburgu.
Kaut ienākumi no biļetēm bija labi, tie nesedza visus izdevumus, jo operas uzvedumi izmaksāja ļoti dārgi, tādēļ daudz kas balstījās tikai entuziasmā. P. Jurjāns kā operas direktors algu nesaņēma. Tās sākumā nebija arī koristiem, bet solistu un orķestrantu honorāri bija epizodiski.
