Šis jautājums jau sen bija jāatrisina! Viedokļi par plānu pēc četriem gadiem liegt skolās apgūt krievu valodu 47
“Tas vienkārši ir jāveic. Es domāju, ka tur nav jautājumu,” tā par plānu pēc četriem gadiem liegt skolās apgūt krievu valodu TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes locekle
Kristīne Saulīte.
Tam piekrīt arī Valsts Policijas koledžas tiesību zinātņu docents Artis Velšs. Viņaprāt, šis ir jautājums bija jau sen jāatrisina. Tagad Krievijas sāktais karš Ukrainā devis stimulu.
Viņš norāda, ka ir pilnīgi skaidrs, ka mēs kā valsts virzāmies Eiropas virzienā, tāpēc ir tikai normāli, ja skolās apgūst kādu no Eiropas Savienības dalībvalsts valodām.
Velšs uzskata, ka valsts valoda ir kods, kas cilvēkus vieno.
“Subjektīvā līmenī man joprojām liekas, ka mēs dzīvojam divās dažādas valstīs, kur runā divās dažādās valodās,” viņš atzīst, piebilstot, ka diemžēl Latvijā vēl ir cilvēki, kas apzināti, ar nodomu nerunā un nesaprot latviešu valodu.
“Ir tik daudz vēl darāmā šajā integrācijā,” Velšs norāda.
Tam piekrīt arī Saulīte, piebilstot, ka, piemēram, pārdevējas veikalos ļoti bieži pāriet uz krievu valodu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka risinājumam ir jābūt kompleksam: “Ir jānāk ar plānu, kā sagatavot šos skolotājus. Tam jābūt kompleksam pasākumam.”
Viņš piebilst, ka tas nav normāli, ka cilvēks, kas pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir beidzis skolu, neprot runāt latviski.
“Tas nozīmē, ka sistēmā ir problēmas. Tas nozīmē, ka ne tikai krievu valoda jāņem nost, bet arī jāstiprina latviešu valoda,” Kaminskis uzsvēra.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026./2027.mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.
Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Projektu “Preses klubs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma “Preses klubs” saturu atbild AS “TV Latvija”.
