Sistēma apdala čempionus 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopējais naudas apjoms palielinājies un atbalsts tiek sniegts plašākam sportistu lokam, tikmēr labākajiem jārēķinās ar pabalsta ievērojamu samazinājumu – jaunā finansējuma sadales sistēma olimpiskajā saimē vieniem rada iespējas, kamēr citiem ņem nost. Piemēram, 3×3 basketbola izlases spēlētājiem, neraugoties uz Tokijā iegūto olimpisko spēļu zelta medaļu, ienākumi sarukuši par 40 procentiem.
Izplūduši kritēriji
Ilgus gadus olimpisko sporta veidu atlētiem atbalsts pienācās, ja bija izpildīti Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) apstiprināti kritēriji – sistēma nebija ideāla, bet labi saprotama un puslīdz objektīva. Politisku motīvu dēļ sākās reformas, pērn jau kārtība bija mazliet citāda, bet šogad izveidota kvotu sistēma, kurā saplūdušas robežas starp objektivitāti un subjektivitāti, paverot iespējas pie atbalsta tikt arī sportistiem bez sasniegumiem un pieaugot federāciju lomai savējo izcelšanā. Vienīgā, kas nemēģināja uzsēsties valsts naudas zirga mugurā, bija Latvijas Sērfošanas un SUP federācija.
Šogad būtiski palielināts atbalstīto sportistu skaits – no 101 uz vairāk nekā 140 (faktiski būs vairāk, jo gadu mijā izziņotais saraksts vēl nav galīgais), un par aptuveni ceturtdaļu audzis arī finansējums, taču uz vienu sportistu sanāk mazāka summa. Spilgtākais piemērs ir 3×3 basketbola kvartets, kam pērn ikmēneša pabalsts bija 2000 eiro katram, tika izcīnīts olimpiskais zelts, bet no šī gada kontā ienāks 1200.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis “Latvijas Avīzei” norāda, ka 3×3 basketbolam šim gadam piešķirti 224 tūkstoši eiro un Latvijas Basketbola savienība (LBS) no šīs summas var noteikt izmaksājamos pabalstus robežās no 150 līdz 2500 eiro. “Šādu pabalstu jebkurā no minētajiem apjomiem kopējā pieejamā finansējuma robežās var noteikt jebkuram no LOV sastāvos (zelta, sudraba vai bronzas) iekļautajiem sportistiem vai to atbalsta personālam. Kopējo naudas apmēru treniņu–sacensību darba finansējuma un pabalstu izmaksai sporta veidā nosaka, balstoties uz sportistu skaitu LOV sastāvos, proti, saskaitot sporta veida kvotām atbilstošo kopsummu. Treniņu–sacensību darba finansēšanai izmantojams ne mazāk kā 40 procenti, bet pabalstu izmaksai ne vairāk kā 60 procenti.”
Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss: “LBS nemaksā finansējumu, tas nāk no LOK, to var prasīt viņiem. Uz katru (zelta sastāva) sportistu ir 32 tūkstoši eiro kopā ar dalību turnīros. Cik valsts iedod un LOK pārskaita, tik mums ir. Federācija dod naudu vairāk cilvēkiem, jāsaprot, ka nevaram atstāt novārtā arī citus, piemēram, bronzas sastāvu.”
Raitis Keselis piebilst, ka LOV sastāvos iekļautajiem sportistiem katram nav piesaistīta konkrēti tikai viņa vajadzībām izlietojama naudas summa. Uzstādījums ir atbalstīt plašāku sportistu loku, pieejamais līdzekļu apjoms ir audzis, bet prioritātes sporta veida ietvaros nosaka attiecīgā federācija.
Var rotēt
Pagājušajā gadā LOV B jeb sudraba sastāvā bija 3×3 pirmās komandas rezervists Artūrs Strēlnieks un arī otrās komandas četri spēlētāji, bet šī kvinteta tur vairs nav, savukārt, ir trīs citi spēlētāji bronzas sastāvā – Rendijs Feikners, Agris Stankevičs un lielajā basketbolā labi zināmais Arnolds Helmanis.
Kaspars Cipruss uzsver, ka sastāva komplektēšanā zaļā gaisma dota olimpisko čempionu trenerim Raimondam Feldmanim, kurš skaidro, ka pēc normatīviem uz sudraba sastāvu 3×3 basketbolisti vairs nevarēja pretendēt, bet ir vietas bronzas sastāvā: “Esam uzrunājuši vairākus spēlētājus, bija arī atteikumi, bet šobrīd iekļauti tādi, kas grib spēlēt, ir nomināls talanta līmenis un iederas treniņu procesā ar pirmo komandu. Vēl ir spēlētāji, kas pēc sezonas gatavi iesaistīties. Bronzas sastāvs ir kustīgs un var rotēt. Helmanis atsaucās, tāda prototipa spēlētājs ir vajadzīgs, lai ir sparings Agnim (Čavaram), gribētu, lai viņš Arnoldam būtu kā mentors.”
Kaspars Cipruss norāda, ka vēl rit pārrunas, lai bronzas sastāvā iekļautu Artūru Strēlnieku: “Viņš nav ne Eiropas, ne pasaules čempions. Saprotam, ka ir labs komandas partneris, bet noteikumi, lai iekļūtu LOV, ir pavisam citādi. Jāizpilda kritēriji. Valsts nevar maksāt tikai par to, ka ir foršs džeks.”
Tikmēr bez jebkādiem kritērijiem sudraba sastāvā iekļautas četras meitenes no klasiskā basketbola, no kurām Latvijas izlasē gaisu apostījusi Ketija Vihmane. Sievietēm finansējums nāk no atsevišķas sadaļas, proti, olimpiskās solidaritātes.
“Meitenēm bija konkurss, pieteicās vairākas kandidātes un diskusiju veidā tika uzrunātas 3×3 komisijā, izvērtēja arī Treneru komisija un deva iespēju Andai Eibelei. Ļoti labi saprotam, ka vīriešu un sieviešu 3×3 atšķiras, vīriešiem klasiskā basketbola spēlētājiem ļoti grūti apbružāties tajā vidē un daudzi arī netic, ka tur var ielēkt un iegūt finansiālu stabilitāti,” saka Cipruss. “Savukārt sievietēm olimpiskajās spēlēs dominēja klasiskā basketbola spēlētājas. Šī vasara ir tukša (pieaugušo izlasei), koordinators uzrunās spēcīgākās no klasiskā basketbola, tāpēc rotācija ir iespējama – tiklīdz beidzas sezona klasiskajā basketbolā, paplašinām vārtus un dodam iespēju, ceram nokomplektēt vislabāko sastāvu, ko sūtīt uz Eiropas tūrēm.”
Treneriem samazinājums
2022. gada LOV vasaras zelta sastāvā iekļauti 19 sportisti. Tajā atgriezies smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš pagājušajā gadā pasaules čempionātā divniekā kopā ar Aldi Vildi izcīnīja astoto vietu 500 metros. Panākuma līdzautoram Vildem gan atradusies vieta tikai B sastāvā. Latvijas Kanoe federācijas (LKF) prezidente Lelde Laure teic, ka atšķirība ir tikai uz papīra, dzīvē abi saņems vienādu finansējumu.
LKF ir lielākā ieguvēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – finansējums pieaudzis no nepilniem 50 uz teju 130 tūkstošiem eiro. “Jaunā sistēma ir diezgan laba. Būtiski, lai kvotas saglabājas uz olimpisko ciklu, jo sportists šogad var parādīt rezultātu, nākamajā – ne, bet aiznākamajā atkal būtu,” sprieda Laure.
Smaiļošanā jāņem vērā tas, ka Parīzes olimpisko spēļu programmā vairs nebūs 200 metru vieninieka distances, kur uzmirdzējis Roberts Akmens. Federācija vēl neesot informēta par sportistu vīziju, kādos sastāvos un uz kurām distancēm likt akcentu jaunajā olimpiskajā ciklā.
Pludmales volejbolā Tokijas olimpiādē pusfinālu sasniedza divi Latvijas pāri. Tīnai Graudiņai un Anastasijai Kravčenokai pabalsts būtiski krities (iepriekš bija virs 2000), tikmēr Edgaram Točam tas palielinājies. “Man ir vairāk, lai gan nav tik labi kā citiem iepriekšējos gados. Mums (ar Mārtiņu Pļaviņu) bija viens no mazākajiem līdz šim – 930 eiro mēnesī, citas komandas, kas nebija kvalificējušās olimpiskajām spēlēm, saņēma vairāk. Ne vienmēr nauda atbilst rezultātam,” viņš saka. “Šogad treneru pozīcijai samazinājies. Parasti bija ierēķināta alga trenerim, šogad tā ir spēlētāja izvēle – atvēlēt daļu no sava budžeta.”
LOV ir pieci taekvondo sportisti, starp trim bronzas sastāvā esošajiem arī 2005. gadā dzimusī Latvijas Taekvondo federācijas prezidenta Hermaņa Močaļina meita Anastasija. Kopš 2019. gada viņa piedalījusies vien dažās starptautiskās sacensībās, pērn augustā Eiropas U–21 čempionātā Tallinā pārliecinošs zaudējums pirmajā kārtā. Močaļins uzskata, ka viņa cīnīsies par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Pasaules līmenī konkurētspējīgajām Inesei un Jolantai Tarvidai, ar kurām federācijai konflikts samilza tiktāl, ka uzraudzību nācās pārņemt LOK, uz Tokiju gan neizdevās aizbraukt.
Līdz depresijai
Latvijas labākajai cīkstonei Anastasijai Grigorjevai jārēķinās ar būtiski mazākiem ienākumiem, lai gan sporta veidam kopumā finansējums pieaudzis par trešdaļu.
“Iepriekšējā gadā LOV mums bija trīs cilvēki, šogad – septiņi,” galveno iemeslu norāda Latvijas Cīņas sporta federācijas prezidents Armands Zvirbulis, kurš jauno kvotu sistēmu vērtē divējādi – kā organizācijas vadītājs redz plusus, bet kā treneris nav apmierināts, līdzīgi kā virkne kolēģu.
“Iepriekš piektā vieta olimpiskajās spēlēs deva 2300 eiro pabalstu sportistam un trenerim – 2100. Anastasijai līdz šim bija 2150, trenerim – 1000. Pēc piektās vietas Tokijā viņai vajadzēja būt mazliet vairāk, trenerim – divkārt, bet pēc provizoriskajiem cipariem salikām, ka Grigorjevai būs 1500, trenerim paliek 1000. Mēs varētu viņai nesamazināt, finanses atļauj, tikai tad jānoņem kādam no sudraba sastāva. Ilgi sēdēju, biju aizgājis līdz depresijai,” grūtības lēmuma pieņemšanā neslēpj Zvirbulis.
“Treneri zvanīja un man pārmeta, viņi ilgus gadus bijuši LOV sastāvos un zina, kāda ir sportistam, trenerim alga par trešo vietu Eiropas čempionātā. Padzird, ka tagad varbūt vispār nebūs vai būs pieci simti, pārmet man. Nokāru degunu un teicu – viss, nevaru izturēt. Tad mums iedeva Ivaram Samušonokam vietu sudraba sastāvā un papildu bronzas sastāvu. Piezvanīju Anastasijai – ja piekrīti uz 1500, tad viss tālāk saklājas, viņa piekrita.” Sudraba sastāvā esošajiem diviem cīkstoņiem pabalsts ir 1000 eiro katram un treneri, pašiem izlemjot, kādās proporcijās sadalīt.
Armands Zvirbulis uzskata, ka laiks pierādīs, vai jaunā sistēma ir pareiza, bet vajadzīgi vismaz trīs olimpiskie cikli. “No vienas puses, domu gājiens ir pareizs. Lūzuma punkts cīņā ir pēc vidusskolas, un pamats, lai paliktu sportā, ir tikšana LOV. Es savulaik paliku tikai tāpēc, ka man tas izdevās īstajā brīdī. Tagad dod kvotas un paplašina sportistu skaitu – jā, tas palielina iespējas. Mums nepaveicās, ka reformas ir tieši tagad, kad mums lielākie panākumi. Ja nebūtu rezultātu, būtu viena no priecīgākajām federācijām, mums būtu iedots pa kvotai katrā sastāvā, lai varētu sportistus pastutēt.”
Viņš atzinīgi vērtē to, ka federācijai ir tiesības vairākas reizes gadā ar valdes lēmumu rotēt sportistu, jo mēdz būt, ka izpilda normatīvu, bet tad aiziet spuras pa gaisu, konflikti – īsti netrenējas, bet finansējumu saņem līdz gada beigām, un federācija neko nevar iesākt. Līdzīgi bija ar svarcēlāju Rebeku Kohu. “Šī sistēma ir ideāla bobslejam, jo tur sastāvu ir diezgan viegli rotēt un trenējas pieauguši veči, nav jāaudzina sportists no septiņu gadu vecuma,” uzskata Zvirbulis. “Ir sportisti, kas teic, ka viņiem nevajag naudu, galvenais, lai ir medicīna. Citi – ka nevajag medicīnu, galvenais, lai vispār ir sastāvā, jo pašvaldības papildus atbalsta LOV sportistus – LOV iedod tūkstoti, pilsēta palīdzēs ar pieciem, desmit tūkstošiem.”
Jārūpējas par katru
Vieglatlētiem LOV vasaras sastāvā ir lielākā pārstāvniecība – 24 sportisti. “Mēs summas īsti nedalām pēc tā, kurš sportists ir kurā sastāvā, jo viņi saņem naudu arī no citiem avotiem, piemēram, starptautiskais finansējums no olimpiskās solidaritātes programmas,” teic Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs. “Skatījāmies visu kopumā, lai nav neloģiski, ka sportists no bronzas sastāva saņem vairāk nekā zelta sastāvā. Tagad var ik pēc pusgada pārskatīt sastāvu, un tas ir godīgi. Ir arī mums daži sportisti, kuri visu piešķirto naudu nevar iztērēt, jo praktiski nebrauc uz nometnēm, trenējas mājās. Vērtējam pēc katra sportista tāmēm un kas viņam vajadzīgs. Jaunā sistēma mūsu gadījumā ir daudz labāka.”
Labākajiem sportistiem treniņu darba nauda ir 10–11 tūkstoši, nākamajam līmenim – pieci līdz astoņi tūkstoši. Pabalsts līderiem – 800 eiro, kas ir mazāk nekā pērn, kad dažiem bija pa 2000 eiro gan sportistam, gan trenerim. “Agrāk bronzas sastāvā neviens nesaņēma pabalstu, šobrīd izvērtējam katra situāciju, jauniešiem izdevumi nav tik lieli. Galvenais skatāmies, kurš tēmē uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Skaidrs, ka nav viegli, visiem gribas vairāk. Summas, ko mēs Latvijā pārdalām, ir vienkārši smieklīgas pat salīdzinot ar kaimiņu valstīm. Arī tā nauda, ko mēs kā federācija saņemam,” secina Miļkevičs.
Vaicāts, kāpēc sudraba sastāvā ir 35 gadus vecais kārtslēcējs Mareks Ārents, kurš nav kvalificējies pēdējiem diviem lielajiem čempionātiem, Miļkevičs norāda uz viņa vietu pasaules rangā (šobrīd 52.), kas ir pirmajā pieciniekā no visiem Latvijas vieglatlētiem.
Atbalstu turpina saņemt arī iepriekšējos divus gadus traumas dēļ izlaidusī septiņcīņniece Laura Ikauniece, tiesa, ne vairs zelta, bet sudraba sastāvā. “Viņa turpinājusi ļoti mērķtiecīgi gatavoties. Šis droši vien būs izšķirošais gads finansiālajā aspektā – vai turpināt atbalstīt. Tāpat arī vēl citiem vieglatlētiem. Ja kāds nekvalificēsies Eiropas, pasaules čempionātam, valde varēs lemt par šo sportistu nomaiņu, taču jāatceras, ka neesam Krievija, ASV vai Vācija, kur simtiem sportistu pretendē uz šo vietu. Mums jārūpējas par katru. Aiz LOV sastāvā esošajiem nav lielas izvēles, katru gadu sportistu, kas var startēt zināmā līmenī, kļūst mazāk un mazāk. Pieaugušo sporta Latvijai vispār gandrīz nav, jo, saņemot 800 eiro pabalstu, nav viegli izdzīvot,” tā Dmitrijs Miļkevičs.
LOV zelta sastāvs
* Edgars Krūmiņš, Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Agnis Čavars (3×3 basketbols), Anastasija Grigorjeva (cīņa), Kristaps Neretnieks (jātnieku sports), Aleksejs Rumjancevs, Roberts Akmens (smaiļošana), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Mārtiņš Blūms (riteņbraukšana – MTB), Artūrs Plēsnieks , Ritvars Suharevs (svarcelšana), Aļona Ostapenko (teniss), Līna Mūze, Gatis Čakšs (vieglatlētika), Tīna Graudiņa, Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs (pludmales volejbols).
* Zelta sastāva sportistam paredzētā summa ir 32 tūkstoši eiro, sudraba – 16 tūkstoši, bronzas – astoņi tūkstoši. Katra federācija kopējo finansējumu var sadalīt pēc saviem ieskatiem uz visiem LOV sastāvā iekļautajiem sportistiem, nepārkāpjot principu līdz 40 (treniņiem, sacensībām) – ne vairāk par 60 (pabalstam) procentiem.
