Sji Dzjiņpins ceļā uz trešo termiņu – kādu Covid-19 apkarošanas politiku viņš rosinās? 16
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīnā svētdien sākās valdošās Komunistiskās partijas 20. kongress, kurā pašreizējais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins nobruģēs ceļu uz pēdējās desmitgadēs nepieredzēto trešo pilnvaru termiņu. Ķīnas Komunistiskās partijas kongress tiek rīkots reizi piecos gados, un uz nedēļu ilgo saietu Pekinā pulcējušies aptuveni 2300 delegātu.
Sji saglabās varu
Sji, kurš pie varas nāca 2012. gadā, šobrīd ieņem trīs augstākos amatus: viņš ir Ķīnas prezidents, Ķīnas kompartijas ģenerālsekretārs un Ķīnas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs.
Kā ģenerālsekretārs viņš kontrolē partiju, kā Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs – bruņotos spēkus, bet kā prezidents Sji pārstāv valsti ārzemēs. Gaidāms, ka Sji saglabās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatu uz trešo termiņu.
Savukārt prezidenta amatu Sji varētu saglabāt ikgadējā Nacionālā tautas kongresa laikā nākamā gada pavasarī, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Ķīnas kompartijas ģenerālsekretāra amatam termiņu ierobežojumu nav, tomēr pēdējās desmitgadēs Ķīnas līderi ievēroja tradīciju, ka pēc diviem piecu gadu termiņiem viņi varu nodod jaunākiem kolēģiem.
Tiek uzskatīts, ka 69 gadus vecais Sji to nedarīs. Dena Sjaopina laikā ieviestā norma, ka ģenerālsekretārs uz vairāk par diviem termiņiem nekandidē, darbojās divu Ķīnas līderu – Dzjana Dzemiņa un Hu Dzjiņtao – valdīšanas laikā. Šāda tradīcija tika ieviesta, lai neatkārtotos Mao Dzeduna laikā piedzīvotais personības kults.
Sji konsolidēja varu savās rokās, atbrīvojoties no sāncenšiem antikorupcijas kampaņu ceļā. Iepriekšējā kongresā 2017. gadā netika izvirzīts acīmredzams Sji pēctecis, turklāt 2018. gadā no Ķīnas konstitūcijas tika izņemts divu termiņu ierobežojums attiecībā uz prezidenta amatu. Šie notikumi jau tolaik liecināja, ka Sji negrasās doties pensijā, norāda ASV telekanāls CNN.
Lai arī Sji loma un amati netiek apšaubīti, tiek gaidītas izmaiņas citos posteņos. Droši vien, ka jaunajā politbirojā būs vēl vairāk Sji protežē. Turklāt maz ticams, ka Pastāvīgajā komitejā tiks iekļauts kāds jaunāks politiķis, kuru gatavotu varas grožu pārņemšanai pēc pieciem gadiem, prognozē britu laikraksts “Economist”.
Kompartijas amatpersonas jau ir atklājušas, ka kongresā Sji loma tiks nostiprināta kompartijas konstitūcijā. Analītiķi ir izteikuši minējumu, ka Sji varētu pat tikt piešķirts partijas priekšsēdētāja tituls, ko izmantoja Mao un kas tika likvidēts pēc viņa nāves.
Vai gaidāmas pārmaiņas
Kongresa pirmajā dienā Sji uzrunāja delegātus, ļaujot noprast turpmāko Ķīnas politiku nozīmīgākajos jautājumos. Ķīnas līderu runās kongresa ievadā parasti tiek apkopots pēdējos piecos gados paveiktais un izvirzītas prioritātes nākotnei.
Ķīnā ar nepacietību tika gaidīti Sji izteikumi par Covid-19 apkarošanu. Reaģējot uz koronavīrusa izraisīto pandēmiju, Sji izvēlējās tā saukto nulles kovida politiku. Varasiestādes centušās apkarot pat nelielus vīrusa uzliesmojumus ar ļoti stingriem ierobežojumiem, kas ievērojami apgrūtinājuši iedzīvotāju dzīvi un kaitējuši ekonomikai.
Daudzi Ķīnas iedzīvotāji pauduši cerību, ka kongresā Sji paziņos par šīs politikas izbeigšanu. Kongresā Sji uzsvēra, ka cīņā pret vīrusu “prioritāte ir cilvēki un to dzīvība” un stingrie ierobežojumi esot bijuši kā “tautas karš, lai apturētu vīrusa uzliesmojumu”. Šie Sji izteikumi liecina, ka stingrie vīrusa ierobežošanas pasākumi varētu turpināties.
Sji arī pieminēja pēdējā laikā starptautiskajā politikā aktuālo Taivānas jautājumu. Ķīnas līderis paziņoja, ka Pekina centīsies panākt apvienošanos mierīgā ceļā, tomēr “nekad neapsolīs atteikties no spēka lietošanas” un uzsvēra, ka “pilnīgai mūsu valsts apvienošanai ir jānotiek un tā notiks”.
Viņš norādīja, ka “Taivānas jautājums ir Ķīnas tautas darīšana”, nevis ārpolitikas jautājums. Sji jau iepriekš ir paziņojis, ka līdz Ķīnas Tautas Republikas simtgadei – 2049. gadam – jānotiek Ķīnas un Taivānas “apvienošanai”. Sji arī pieminēja Honkongu, pār kuru pēdējos piecos gados Ķīna ir nostiprinājusi savu kontroli.
Sji norādīja, ka Honkongā Ķīnas varasiestādes esot izbeigušas “haosu”. Kopumā Sji teiktais par lielām izmaiņām politikā neliecina. Sji uzruna šoreiz ilga nepilnas divas stundas. 19. partijas kongresā pirms pieciem gadiem Sji delegātus uzrunāja vairāk nekā trīs stundas.
Sji pārvaldīto Ķīnu skar daudzas problēmas, piemēram, jauniešu bezdarbs, ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās, nekustamo īpašumu krīze un kovids. Sji centieni palielināt Ķīnas ietekmi ārzemēs ar iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš”, teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā un militārās mācības Taivānas tuvumā ir pastiprinājušas spriedzi attiecībās ar ASV un citām valstīm, atzīmē BBC. Daļa analītiķu uzskata, ka dažos jautājumos Sji tomēr varētu mīkstināt Ķīnas politiku, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības ar ASV un citām valstīm.
“Ķīnas Komunistiskās partijas politiskā leģitimitāte ir atkarīga no sociāli ekonomiskiem sasniegumiem,” intervijā BBC norādīja Singapūras Starptautisko pētījumu skolas pētnieks Kolins Kohs. “Parastais Ķīnas pilsonis jutīs, ka lietas vairs neiet ļoti labi, tādēļ ir vajadzība atjaunot tādu izaugsmi, pie kuras Ķīna aizvadītajās desmitgadēs ir pieradusi,” piebilda eksperts.
