Komunikācija 2
Jūs varat lieliski izskatīties, jums var būt ilggadēja darba pieredze un vienreizējas profesionālās prasmes, taču vienlaikus jūs varat būt absolūti nekomunikabls vai, tieši otrādi, pārāk runīgs cilvēks. Īstam profesionālim jāsaprot, kā jūtas klients un jāpielāgojas viņa vajadzībām.
“Nerunīgie frizieri”;
“Nepatīk, ka aizmirst un pašai jāatgādina par pierakstu. Cik reizes ir bijis tā, ka pieraksties pie friziera un uzreiz uz uzacu korekciju, bet par to tika aizmirsts”;
“Nepatīk, ka meistars uzbāžas ar sarunām un ka slikti atsaucās par citiem meistariem. Man nepatīk, ka salonos klienta (t.sk. friziera pakalpojumi, manikīrs, pedikīrs utt.) apkalpošana notiek, pārējiem redzot. Kad atnāk citi apmeklētāji un, gaidot rindā, vēro meistaru darbu, kuri ieveido matus vai, vēl ļaunāk, veic pedikīru”;
“Nepatīk, ka apkalpojošais personāls kaut ko apspriež savā starpā, vēl ļaunāk, ja aprunā citus klientus. Un, protams, diskomfortu rada meistara nevīžīgais izskats”;
“Nepatīkami, ka meistars strādā ar tevi un vienlaikus sarunājas ar kolēģiem vai novērš uzmanību uz telefona sarunām. Jūties kā uzprasījies, nesaukts ciemiņš, nevis kā kliente”;
“Nepatīk, ka speciālists vienlaikus apkalpo vairākus klientus, apspriež dažnedažādākās tēmas ar kolēģiem, klientu novērtē pēc drēbēm”;
“Nepatīk pļāpīgie frizieri”;
“Kad ir valodas barjera, īpaši mazo pilsētu salonos. Dažreiz atnāc uz salonu, bet tur tikai divas meistares un abas aizņemtas. Un nevienai nav laika ne tevi pierakstīt, ne pat pasveicināt. Rīgā, protams, šādu problēmu ir mazāk”;
“Grūti, kad meistars ar tevi nerunā tajā valodā, kurā tu pie viņa vērsies. Šādas komunikācijas rezultāts – abpusēja nesaprašanās. Man, kā klientam, vairāk negribas apmeklēt šādu salonu. Vēl nepatīk, ka meistars pēkšņi izlemj kaut ko izdarīt, neaprunājoties ar klientu. Piemēram, vienreiz tieši šī iemesla dēļ man nokrāsoja uzacis melnā krāsā. Kad es sapratu, kas tieši notika, diemžēl bija jau par vēlu, lai ko labotu. Brīžiem ļoti traucē, ka meistars bez apstājas runā. Klients varbūt nevēlas komunicēt, bet vēlas mierīgi izbaudīt procedūru”.
Dzenoties pēc diviem zaķiem…
Viens no pārbaudītiem veidiem, kā skaistumkopšanas salona klientam dāvāt psiholoģisku komfortu, ir ļaut klientam sajust viņa individualitāti un nozīmīgumu. Katrs no mums, atnākot uz skaistumkopšanas salonu, vēlas justies īpašs, taču, kad speciālists vienlaikus strādā ar vairākiem klientiem vai “nodod” klientu savam kolēģim, mēs automātiski pārstājam just personisko nozīmīgumu un nekavējoties sākam jauna salona meklējumus.
“Kad vienlaikus apkalpo vairākus klientus”;
“Kad vilcina laiku! Kad nesaprotamu iemeslu dēļ procedūra aizkavējas – te šampūns beidzies, tad telefons iezvanās vai vēl kas cits”;
“Nepatīk, ka meistars strādā ar vairākiem klientiem vienlaicīgi”;
“Visvairāk nepatīk, ka pieraksties pie konkrētā meistara, bet rezultātā tevi apkalpo cits”;
“Vairākas reizes nācu uz salonu pie viena un tā paša meistara, taču cenas par vienu un to pašu procedūru katru reizi atšķīrās. Uz šo salonu es vairāk neeju”.
Salona atmosfēra
Radīt siltuma, omulības, viesmīlības un draudzīguma gaisotni palīdzēs darbinieka smaids, aromātiskās kafijas tasīte un patīkams kompliments klientam.
“Patīkami, ka piedāvā tēju vai kafiju. Tad rindā gaidīšanas laiks kļūst omulīgāka”;
“Vienmēr pievēršu uzmanību kārtībai un tīrībai darba vietā un vispār salonā. Elementāras prasības, taču bieži vien tās neievēro. Putekļi, mati, netīri instrumenti un spoguļi, gadiem krājušās nagu lakas un cita kosmētika… Ja meistars strādā labi, it kā varētu arī nepievērst uzmanību, taču tas nav nekas patīkams”;
“Pirmkārt, nepatīk, ka es, piemēram, atnāku uz matu krāsošanu, bet procedūras laikā meistars pēkšņi izdomā, ka laiks “atjaunot” matu galus. Otrkārt, ka administrators (vai par kārtību un tīrību salonā atbildīgā persona) laikus nepamana, ka jāsavāc iepriekšēja klienta mati. Treškārt, nepatīk, ka manas vizītes laikā salona darbinieces skaļi pļāpā, viena otrai veidojot matus vai krāsojot savus nagus”.
