Latvieši gadu dzīvo ar jaunajiem alkohola ierobežojumiem: veikalnieki atklāj, kas patiesībā ir mainījies
0
1. augustā aprit gads kopš brīža, kad Latvijā stājās spēkā stingrāki alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Tie mainīja gan veikalu darba ikdienu, gan pircēju paradumus – alkoholu vairs nedrīkst pārdot tik ilgi kā iepriekš, bet tirdzniecībā tika ierobežotas arī dažādas akcijas un mārketinga paņēmieni.
No pērnā gada 1. augusta alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai Latvijā darba dienās un sestdienās atļauta no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00. Iepriekš alkoholu veikalos varēja iegādāties līdz plkst. 22.00. Ierobežojumi neattiecas uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem.
Līdz ar tirdzniecības laika saīsināšanu spēkā stājās arī reklāmas un mārketinga ierobežojumi. No 1. augusta tika aizliegts reklamēt alkoholisko dzērienu atlaides un īpašas akcijas, kā arī ierobežoti vairāku dzērienu vienību komplekti, ja to cena veicina lētāku alkohola iegādi.
Veselības ministrija šos ierobežojumus pamatoja ar mērķi mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka tirdzniecības laika saīsināšana, reklāmas un mārketinga ierobežošana balstās starptautiskos pierādījumos un citās valstīs jau izmantotā praksē.
Gada laikā izmaiņas pamanījuši arī tirgotāji. Daļa pircēju pielāgojušies jaunajiem laikiem, savukārt veikalu tīklu dati rāda vēl kādu tendenci – pieaug interese par bezalkoholiskām alternatīvām.
LA.LV aptaujāja vairākus veikalu tīklus, lai noskaidrotu, vai gada laikā pēc alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas mainījušies pircēju paradumi un dzērienu izvēle.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda, ka uzņēmuma dati rāda – alkohola patēriņš gadu no gada turpina kristies, tostarp arī kopš pērnā gada augusta. Vienlaikus pieaugot bezalkoholisko dzērienu iegādes apjomi.
“Priecē, ka pieaug bezalkoholisko dzērienu iegādes apjomi un redzam, ka klienti biežāk izvēlas bezalkoholisko alu, atspirdzinošos dzērienus, tostarp funkcionālos ūdeņus, kas bagātināti ar vitamīniem,” norāda Dupate-Ugule.
Līdzīgu tendenci novēro arī “Lidl Latvija”. Uzņēmuma Komunikācijas projektu vadītāja Ieva Terēze Gašpuite skaidro, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, audzis pieprasījums pēc bezalkoholiskām alternatīvām, piemēram, bezalkoholiskā alus un sidra.
“Arvien vairāk klientu izvēlas dažādu dzērienu bezalkoholiskās versijas gan no “Lidl” privāto preču zīmolu, gan ražotāju zīmolu sortimenta,” norāda Gašpuite.
Ņemot vērā šo tendenci, “Lidl” turpina paplašināt piedāvājumu. Šobrīd veikalos pieejami gan tradicionālie bezalkoholiskie ali un sidri, gan bezalkoholiskie alus kokteiļi ar dažādām augļu garšām.
Tādējādi gads kopš ierobežojumu ieviešanas iezīmējis ne tikai īsāku alkohola tirdzniecības laiku, bet arī plašāku diskusiju par patēriņa paradumu maiņu – vai cilvēki dzer mazāk, vai vienkārši pērk citādi, un cik liela loma šajā pārmaiņā ir bezalkoholisko alternatīvu pieejamībai.
“Rimi” pārstāvji norāda: “Saistībā ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem novērojam, ka pircēji ir pielāgojušies un nereti plāno savus pirkumus atbilstoši atļautajam tirdzniecības laikam, taču būtiskas izmaiņas kopējā iepirkšanās plūsmā nenovērojam. Rimi sortimentā lielākās un svarīgākās kategorijas vienmēr ir bijušas svaigā pārtika, augļi un dārzeņi, pirmās nepieciešamības ikdienas preces. Savukārt alkoholiskie dzērieni atšķirībā no citiem mazumtirgotājiem veido mazāku sortimenta daļu, tāpēc būtiskas izmaiņas veikalu darbībā netiek novērotas.
Izmaiņas alkohola kategorijā ir atšķirīgas atkarībā no preču grupas, ko visticamāk var saistīt gan ar ierobežojumu ieviešanu, gan sabiedrības paradumu maiņu un pievēršanos veselīgākam dzīvesveidam. Kopumā jau labu laiku redzama tendence, ka alkoholisko dzērienu patēriņš samazinās, savukārt pieprasījums pēc bezalkoholiskajām alternatīvām turpina pieaugt.
Kopumā pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem, salīdzinot šī gada jūniju ar attiecīgo periodu pērn, kritums ir 6%, savukārt visu bezalkoholisko dzērienu pieprasījums ir audzis par 150%. Piemēram, pieprasījums arī pēc alkoholiskā alus turpina sarukt. Šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdoto alkoholiskā alus vienību skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 8 %. Toties bezalkoholiskā alus pārdošanas apjomi palielinājušies par 26 %.
Visizteiktākais alkohola patēriņa kritums vērojams jaunāko pieaugušo grupā vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Vienlaikus šajā auditorijā pieaug interese par dzērieniem ar zemāku alkohola saturu un saldākām garšām, piemēram, gatavajiem kokteiļiem, liķieriem un augļu vīniem. Tas liecina, ka daļa patērētāju izvēlas mērenāku alkohola lietošanu, nevis pilnīgu atteikšanos no šiem dzērieniem.”
Protams, ka, tikko ieviešot ierobežojumus, satraukums bija daudziem. Vieni minēja, kas mainīsies, citi slavēja šo ideju. Lūk, pāris viedokļi, kas izskanēja visu pagājušo gadu TV24 ēterā. Par to, kā šie ierobežojumi ietekmē sabiedrību un uzņēmējdarbību, TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja Ēriks Lingebērziņš, BA “Turība” docents un Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Savukārt, Andrejs Klementjevs, Rīgas domes LPV frakcijas vadītāja vietnieks un deputāts TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja, ka līdz ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem Latvijā pieaug pieprasījums pēc lētajiem odekoloniem.
Klementjevs norādīja, ka represīvas metodes alkohola patēriņa ierobežošanai nav efektīvas un var radīt negaidītas sekas. “Tuvākajā laikā slodze uz slimnīcām ar saindēšanās gadījumiem būtiski pieaugs,” toreiz brīdināja deputāts.
Vai tu kopš jaunajiem ierobežojumiem lieto mazāk alkoholu?
