Valsts kanceleja, izsludinot vakanci, visticamāk, pārkāpj likumu. Vai Latvijā darbojas princips “viena taisnība visiem”? 2
Raksta autors: Jānis Riņķis, “Wall Media Group” žurnālists
Kamēr uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas lasāms princips “Viens likums — viena taisnība visiem”, pašas Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā pretendentiem, iespējams, nav nodrošināts likumā noteiktais minimālais pieteikšanās termiņš.
Runa nav par kādu mazpazīstamu uzņēmumu, kas steigā ievietojis neveikli sagatavotu darba sludinājumu. Tā ir par tiešās valsts pārvaldes iestādi, kura nodrošina Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbu un kurai būtu jārāda priekšzīme visai pārējai valsts pārvaldei.
Vakance izsludināta uz Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultanta amatu. Darbinieka uzdevums būtu veidot valdības digitālo saturu, sagatavot video scenārijus, filmēt un montēt videomateriālus, koordinēt infografiku izstrādi un fotografēt Ministru prezidenta, Ministru kabineta un Valsts kancelejas amatpersonu pasākumus.
Pretendentam nepieciešama augstākā izglītība, pieredze digitālajā komunikācijā, video veidošanā, fotografēšanā un profesionālā attēlu apstrādē, kā arī angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī. Piedāvātā mēnešalga ir no 1899 līdz 2327 eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī piemaksas un sociālās garantijas.
No sludinājuma noprotams, ka Valsts kanceleja meklē nevis tehnisku palīgstrādnieku, bet profesionāli, kurš palīdzēs veidot valdības publisko tēlu.
Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā Valsts kancelejas vakance publicēta 2026. gada 27. jūlijā. Savukārt Valsts kancelejas jeb Ministru kabineta tīmekļvietnē sludinājums publicēts dienu vēlāk — 28. jūlijā.
Abos sludinājumos noteikts viens un tas pats pieteikšanās beigu datums — 2026. gada 3. augusts. Valsts kancelejas mājaslapā nepārprotami rakstīts, ka tā izsludina konkursu uz Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultanta darbinieka amatu uz nenoteiktu laiku. No 27. jūlija līdz 3. augustam ir septiņu dienu starpība. Pat dāsni ieskaitot gan sludinājuma publicēšanas, gan pieteikšanās beigu dienu, pretendentiem dotas tikai astoņas kalendāra dienas. Tiesa, likumā rakstīts kas pavisam cits.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 8.^1 pants paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijām informācija par atklātiem konkursiem uz brīvajām darba vietām jāpublicē NVA vakanču portālā. Turpat skaidri noteikts, ka
konkursa pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par desmit dienām un garāks par 30 dienām, skaitot no konkursa izsludināšanas dienas.
Tātad publiski redzamā aina ir visai nepatīkama: likums prasa vismaz desmit dienas, bet Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā redzamas tikai astoņas.
Ja vien Valsts kancelejas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka tieši šis pats konkurss ticis oficiāli izsludināts jau agrāk, publiski pieejamie datumi rada nopietnu pamatu jautājumam: vai iestāde, kurai būtu jāuzrauga kvalitatīva un tiesiska valsts pārvalde, pati nav paklupusi uz elementāras likuma prasības?
Papildu neizpratni radīja sludinājums profesionālajā platformā “LinkedIn”. Valsts kancelejas sludinājuma identifikācijas numurs ir 4443255900, un jau aptuveni diennakti pēc tā publicēšanas tajā parādījās atzīme “No longer accepting applications” — pieteikumi vairs netiek pieņemti.
Tas varēja radīt iespaidu, ka kandidāts uz salīdzinoši labi atalgotu valsts pārvaldes amatu atrasts gandrīz zibenīgā ātrumā.
“LinkedIn” sludinājumā gan bija norādīts, ka dokumenti Valsts kancelejai iesniedzami līdz 3. augustam.
Atbildot uz “Wall Media Group” jautājumiem, Ministru kabineta preses sekretāre Laura Krastiņa skaidroja, ka konkurss joprojām ir aktuāls. Pēc viņas rakstītā, vakanci automātiski atslēdzis pats “LinkedIn”, jo bijis “lielāks pieteikumu skaits, nekā atļauts bezmaksas vakanču sludinājumiem”.
Tādējādi pašlaik nav pamata apgalvot, ka Valsts kanceleja vienas diennakts laikā jau būtu izraudzījusies kandidātu. Taču preses sekretāres skaidrojums neatbild uz daudz būtiskāku jautājumu: kāpēc pašā konkursā noteikts termiņš, kas, spriežot pēc publiski redzamajiem datumiem, ir īsāks par likumā atļauto minimumu.
Cerams, ka pēc šīs neatbilstības publiskošanas Valsts kanceleja rīkosies nekavējoties — pagarinās pieteikšanās termiņu tā, lai pretendentiem kopumā būtu nodrošinātas vismaz desmit likumā paredzētās dienas, vai arī izsludinās konkursu no jauna.
Tomēr raksta autors Jānis Riņķis uzskata, ka ar klusu datuma pārlabošanu vien gluži vis nepietiktu. Ja neatbilstošais termiņš noteikts par personāla atlasi un sludinājuma sagatavošanu atbildīgo darbinieku kļūdas dēļ, sabiedrībai būtu pamats sagaidīt arī iekšēju situācijas izvērtējumu. Cerams, ka par pieļauto kļūdu atbildīgās personas saņems vismaz aizrādījumu, lai turpmāk likuma prasības tiktu pārbaudītas pirms, nevis tikai pēc tam, kad uz tām norāda žurnālisti.
