Kulbergs ir noskaities uz Latvijas Bankas ekspertiem: “Es vispār biju mēms, es neticēju, ka Latvijas Banka spēj kaut ko tādu iedomāties” 0
Vakar Andris Kulbergs, jau tradicionāli publicējot ikdienas aktuālo notikumu kopsavilkumu, atļāvās “uzbraukt” Latvijas Bankai par tās attieksmi pret lauksaimniekiem.
“Paskatieties, ko ir izdarījusi Latvijas Banka!” Lauksaimnieki pievērsuši premjera uzmanību lēmumiem, ko banka jau izveidojusi pat vadlīnijas.
“Latvijas Banka sāk mācīt zemniekus, kā turēt pareizi lopus. Šeit ir izstrādāts un Latvijas Bankas mājaslapā publicēts dokuments, kā pareizi veikt lauksaimniekiem darbību. Šo dokumentu ir paņēmušas bankas, kā vērtēt lauksaimniekus, kas nāk pakaļ kredītam, un kas ir labi, kas ir slikti. Paskatieties, ko viņi ir izdarījuši. Es vispār biju mēms, es neticēju, ka Latvijas Banka spēj kaut ko tādu iedomāties. Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus,” pārsteigts ir Kulbergs.
Minētais dokuments neesot pat bijis saskaņots ar nozari. Piemēram, bankai esot jānoskaidro, kā zemnieks tur lopus. Ja tie tiek turēti kūtī, tas varot likt bankām negatīvi skatīties uz saimniecību. Esot arī daudzi citi absurdi punkti.
Vēlāk arī Latvijas Bankas pārstāvji soctīklos reaģējuši uz šo premjera ierakstu un ievietojuši skaidrojumu.
“Bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citi riski ietekmē ekonomiku, tāpēc bankas vērtē ilgtspējas riskus. Bet nav tā, kā izskanējis. Vadlīnijas nenosaka, kā lauksaimniekiem strādāt, ko un kādā apmērā bankām kreditēt. Šo vadlīniju piemērošana
Šīs vadlīnijas ir zinātniski pamatota metodoloģija, kā šo risku vērtēt atbilstoši Latvijas apstākļiem. Salīdzinot ar citām metodoloģijām, kas radītu lielāku slogu uz Latvijas ekonomiku, šīs samazina dabas riskiem pakļauto nozaru riska tvērumu. Metodikas izvēle ir katras bankas ziņā. Vadlīnijas nav kāda Latvijas Bankas eksperta autordarbs, tās izstrādājis plašs Latvijas dabaszinātnieku kolektīvs, un tās regulāri tiks pilnveidotas.”
Premjers bijis gatavs šo diskusiju turpināt: “Jūs laikam neesat izlasījuši savu dokumentu? Es to izlasīju, tā ir precīza instrukcija, kā bankām vērtēt lauksaimniekus kā bankas klientus un kādu informāciju lauksaimniekiem pieprasīt, lai lemtu vai tas ir “ilgtspējīgs” vai tas nav. Ja nav, tad tas ir nelabvēlīgs un nav labs bankas “zaļajam” portfelim. Tur tieši ir rakstīts “Nelabvēlīgs” un “Labvēlīgs” klients. LB nav kaut kāds ziņu portāls, tur publicētās instrukcijas banku sektors ņem kā pamatu vērtēt klientus, jo tā LB arī vērtēs pašas bankas. Tas tiešā veidā ietekmē klentus. Tur ir sarakstīti totāli suņa murgi, tas ir kaitniecisks dokuments, kas paģēr zemu produktivitāti, bezjēdzīgus ieguldījumus un liek zaļumu pāri pār valsts, cilvēku un lauksaimnieku interesēm.”
Arī komentāros Kulberga paustais izraisīja plašas diskusijas. Daļa cilvēku politiķa sašutumam piekrita, tomēr izskanēja arī viedoklis, ka viss Latvijas Bankas dokumentā rakstītais nebūt neesot saucams par absurdiem “suņa murgiem”.
“Ne viss tur ir ‘totāli suņa murgi’,” raksta Andris Pauls-Pāvuls, gan vienlaikus visai asi kritizējot līdzšinējo Latvijas agrārpolitiku. Viņa ieskatā dokumentā aprakstītais faktiski var kļūt par instrukciju, kā lauksaimniekiem “piegriezt skrūves”.
Citi komentētāji uz dokumentā aplūkotajiem kritērijiem reaģēja ar ironiju. “Vai tās govis kūtī dabū zāli vai tikai graudus, vai viņām ir pietiekams D vitamīna līmenis. Tie ir būtiskākie jautājumi,” raksta kāds komentētājs. Savukārt cits diskusijas dalībnieks pauda vēlmi noskaidrot, kas konkrēti ir atbildīgs par dokumenta tapšanu: “Katram dokumentam ir autors ar vārdu un uzvārdu. Lūgums nosaukt autoru šim šedevram!”
Diskusijā tika pieminēti arī citi Latvijas Bankas ekspertu iepriekš publiskotie materiāli par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Kāds komentētājs apgalvoja, ka Latvijas Bankas analīzē jau iepriekš lauksaimniekiem un mežsaimniekiem tikusi veltīta, viņaprāt, nepamatoti liela kritika.
Tikmēr Latvijas Bankas skaidrojums būtiski atšķiras no Kulberga interpretācijas. Banka uzsver, ka vadlīnijas nenosaka zemniekiem, kā saimniekot, un bankām – ko vai cik lielā apjomā kreditēt. Tās esot metodoloģija, kas palīdz finanšu sektoram novērtēt ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un citiem dabas faktoriem saistītos ekonomiskos riskus. Turklāt konkrētās metodikas izmantošana esot katras komercbankas izvēle.
Latvijas Banka arī norādījusi, ka vadlīnijas nav viena tās darbinieka radīts dokuments – to izstrādājis plašs Latvijas dabaszinātnieku kolektīvs, un metodoloģiju paredzēts regulāri pilnveidot.
Kulbergu šis skaidrojums gan nepārliecināja. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka dokumentā bankām esot dots pamats pieprasīt no lauksaimniekiem informāciju un pēc tās vērtēt klienta ilgtspēju. Politiķis īpaši izcēla dokumentā izmantotos apzīmējumus “labvēlīgs” un “nelabvēlīgs”, uzskatot, ka šāds vērtējums praksē var ietekmēt zemnieku iespējas saņemt finansējumu.
