Sieviete pavasarī iegādājusies gurķu sēklas, taču tas, kas no tām izaudzis, liek brīnīties ne tikai viņai pašai 0
Gaidot ierastos, garenos un zaļos gurķus, kāda dārza saimniece piedzīvojusi pamatīgu pārsteigumu. Dobē sākuši augt apaļi, gaiši zaļi bumbuļi, kas vairāk atgādinājuši nelielus ķirbjus, ābolus vai pat citronus.
Neizpratnē par neparasto ražu sieviete vērsusies pie citiem dārzkopjiem sociālajā tīklā “Facebook”. “Labdien, vai kāda saimniecīte varētu padalīties ar pieredzi? Man tādi bumbuļi! Pirku gurķus,” viņa rakstīja, pievienojot neparasto augļu fotogrāfiju.
Komentētāji ātri vien steidza mierināt – tirgotājs, visticamāk, nav iesmērējis ķirbju vai kabaču sēklas. Dobē patiešām augot gurķi, tikai ne tādi, kādus Latvijā ierasts redzēt visbiežāk.
Vairāki pieredzējuši dārzkopji neparastajos augļos atpazina citrongurķi, kas pazīstams arī ar angļu nosaukumiem “Lemon Cucumber” un “Crystal Lemon”.
“Tā ir eksotiskā gurķu šķirne – citrongurķis,” skaidroja Vēsma, jautājot, vai sieviete gurķus iegādājusies kā stādus un pārdevējs nav brīdinājis, ka tie nebūs klasiskās formas.
Citrongurķis ir īsts gurķis, lai gan pēc izskata nobriedis auglis vairāk atgādina nelielu dzeltenu citronu. Sākumā tas parasti ir zaļgans, bet nogatavojoties kļūst arvien gaišāks un dzeltenāks.
Daļai diskusijas dalībnieku šāds gurķis nebija nekāds jaunums. Vairākas sievietes atklāja, ka citrongurķus audzē jau vairākus gadus.
Spriežot pēc komentāriem, viedokļi par citrongurķu garšu atšķiras. Vieniem tie šķituši saldāki un kraukšķīgāki par parastajiem gurķiem, bet citi atzinuši, ka ierastās šķirnes tomēr garšo labāk. “Ābolgurķis, supergaršīgs. Graužam kā ābolus mājās,” pieredzē dalījās Gunita.
Vēl kāda dārzkopības entuziaste norādīja, ka citrongurķi bijuši ļoti kraukšķīgi un īpaši iepatikušies bērnam.
Cita komentētāja tos ieteica izmantot marinēšanai: apaļie gurķīši labi izskatoties burkās un vēlāk arī uz svētku galda.
“Garša mazliet pēc gurķa. Vairāk esmu likusi marinādēs – labi izskatās burkā un servējot,” viņa rakstīja.
Savukārt dažiem raža sagādājusi vilšanos. “Dzeltenie gurķi, diezgan bezgaršīgi. Vienu gadu iesēju, raža bija ļoti liela, bet nepatika, tāpēc vairs nesēju,” atzina Lāsma.
Pieredzējušas audzētājas norādīja, ka citrongurķu miza mēdz būt nedaudz cietāka nekā parastajiem gurķiem. Tādēļ augļus ieteicams novākt, kamēr tie vēl ir salīdzinoši jauni un zaļgani.
Pāraudzis citrongurķis var kļūt cietāks, tajā veidojas lielākas sēklas, bet garša vairs nav tik maiga. Optimāli tos novākt, kad auglis sasniedzis neliela ābola izmēru un tikai sāk iekrāsoties gaiši dzeltens.
Neraugoties uz nosaukumu, citrongurķim nav izteiktas citrona vai citas citrusaugļu garšas. Nosaukums radies galvenokārt tā apaļās formas un dzeltenīgās krāsas dēļ. Pēc garšas tas joprojām ir gurķis – svaigs, sulīgs un reizēm nedaudz saldenāks.
Sievietes ieraksts rosināja arī citus dārzkopjus pastāstīt par reizēm, kad no nopirktajām sēklām izaudzis pavisam kas cits, nekā gaidīts. Kāda sieviete stāstīja, ka iesējusi standarta garos siltumnīcas gurķus, bet izauguši milzīgi, pumpaini augļi kabaču izmērā. Citai dārza kaimiņiene esot iegādājusies salātu sēklas, taču dobē parādījušās skābenes. Vēl kāda pircēja sešās paciņās iegādājusies puķu zirnīšus, bet izauguši tikai divi kārotie stādi – pārējās bijušas nezāles.
