“Šobrīd lakmusa papīrs krāsojas gana sarkans, jo ļoti daudz sūdzību.” Slokenberga atklāj, par ko pacienti sūdzējušies visvairāk 25
Veselības inspekcija (VI) pagājušajā gadā saņēmusi 640 iesniegumu par veselības aprūpes kvalitāti, intervijā aģentūrai LETA atzina iestādes vadītāja Anita Slokenberga.
Viņa VI salīdzināja ar lakmusa papīru, jo visi iesniegumi, zvani no iedzīvotājiem raksturo to, kas kopumā notiek veselības aprūpes sistēmā.
Pēc viņas teiktā, šobrīd lakmusa papīrs krāsojas gana sarkans, jo ļoti daudz sūdzību ir par nelaipnu attieksmi, par sliktu komunikāciju, par to, ka pacientam nav izskaidrots kaut kas par viņa saslimšanu un līdz ar to nav ievērots Pacientu tiesību likums.
Slokenberga atzina, ka lūzuma punkts bija 2022.gads, kad imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lieta izgaismoja virkni problēmu, kas bija VI krājušās daudzu gadu garumā. Tas savukārt deva grūdienu izvētīt un sakārtot savus rutīnas procesus, lai būtu sistēmiska pieeja.
Pagājušajā gadā VI saņēma 640 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti. Tā gan ir tikai redzamā daļa – pacienti vai viņu tuvinieki, kuri ar savu problēmu ir uzdrošinājušies vērsties VI, sacīja Slokenberga. Viņa gan arī pieļāva, ka ir liela daļa, kas šīs problēmas noklusē un līdz VI neatnāk.
Tāpat viņa uzsvēra, ka pagājušajā gadā VI saņēma 104 sūdzības tieši par Pacientu tiesību likuma tā saucamajiem nemateriālajiem aizskārumiem, proti, cieņpilnu attieksmi, pilnvērtīgu komunikāciju, ar to saprotot, ka ir sniegta un izskaidrota informācija tā, lai pacients to saprastu. Sūdzību apjoms liecina, ka šis jautājums ir aktuāls.
Vienlaikus Slokenberga piebilda, ka šobrīd situācija, kas krājās Covid-19 pandēmijas saspringtajā laikā, nāk uz āru. Piemēram, veselības aprūpē pandēmijas laikā bija attālinātās konsultācijas, tagad ģimenes ārsts aicina pacientu pie sevis uz praksi, bet pacientam, kuram nepieciešama recepte, šķiet, ka to kā agrāk varēs nokārtot telefonintervijas veidā, un tādēļ rodas neapmierinātība.
VI vadītāja gan atzīmēja, ka pacienta tiesības nesākas VI – tā sākas ārstniecības iestādē. Tādēļ viņa aicināja ikvienu pacientu vai viņa piederīgo, ja ir noticis tiesību aizskārums, risināt šo jautājumu uzreiz ārstniecības iestādē. Pēc tam “post factum” to izdarīt jau ir daudz grūtāk.
Piemēram, pašlaik aktuāls ir jautājums par emocionālo aizskārumu dzemdību laikā. Pērn tika saņemts arī pirmais iesniegums, kurā konkrēti minēta emocionālā vardarbība dzemdībās. Slokenberga stāstīja, ka ginekologs, dzemdību speciālists komunikācijā ar pacienti nebija ievērojis pacientes tiesības uz laipnu komunikāciju. Speciālistam ir izteikts aizrādījums par minēto gadījumu, kā arī pacientes iesniegums nosūtīts izvērtēšanai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai.
“No šī aizskāruma līdz iesniegumam VI pagāja pusotrs gads. Protams, ka pēc šī laika, aptaujājot konkrētā ārsta kolēģus, kuri arī tajā laikā bija tajā pašā telpā, viņi informāciju neapstiprina, jo neatceras faktus. Līdz ar to es ikvienu cilvēku aicinu šos jautājumus risināt nekavējoties uz vietas. Pēc tam to ir ļoti grūti pierādīt, ja vien tas nav fiksēts medicīniskajā dokumentācijā,” sacīja Slokenberga.
Pagājušajā gadā inspekcijā ginekoloģijā un dzemdniecībā kopumā izskatīti 33 iesniegumi. No tiem 17 izskatīti Ārstniecības riska fondā, un septiņos gadījumos pieņemts lēmums par kaitējuma atlīdzības izmaksu. Šo konkrēto septiņu kaitējumu ginekoloģijā un dzemdniecībā atlīdzību kopējās izmaksas ir 354 589,6 eiro. Savukārt 2021.gada laikā tika izskatītas 36 sūdzības.
Runājot par epidurālo anestēziju, kas ir aktuāla problēma, Slokenberga atzīmēja, ka līdz 2022.gada 1.augustam to valsts apmaksāja tikai, ja bija noteiktas indikācijas, kuras var iedalīt četros blokos. Pirmā bloka indikācijas, kuras saistītas ar sievietes veselību, otrā bloka indikācijas, saistītas ar dzemdību procesu, trešā bloka indikācijas, saistītas ar augļa veselību. Ceturtais bloks paredzēja tā sauktās “citas” indikācijas, tostarp stipru dzemdību sāpju dēļ izraisīta panika.
Viņas ieskatā šis regulējums ļāva šķirot pacientus, jo ne jau vienmēr stipras sāpes rezultējas ar paniku. Rezultātā, ja pacientei bija nauda, tad viņa varēja saņemt atsāpināšanu, bet ja nē – turklāt nebija panikas izpausmju -, tad nē. Taču no 1.augusta šī kārtība ir mainījusies.
“Pagājušajā gadā bija divi iesniegumi, kuros bija jautājums arī par epidurālo anestēziju, – viens bija kopumā par dzemdību pakalpojuma kvalitāti, otrs, vai pamatoti tika ņemta nauda par epidurālo anestēziju, jo, iespējams, tā pienācās arī indikāciju dēļ. Diemžēl abos gadījumos bija tā, ka nebija regulējumā noteikto indikāciju, lai pielietotu epidurālo anestēziju,” informēja Slokenberga.
