I. Kuzmina: – Par ko tieši ir runa? 16
– Pagājušā gada otrajā pusē premjeres Laimdotas Straujumas paspārnē tika izveidota Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome. Šīs padomes lēmumus, rekomendācijas, sēdēs izteiktās domas apzināti svītroja no protokoliem un deformēja tieši Ekonomikas ministrijas ierēdņi, Ministru prezidentes padomnieki un tie cilvēki, kuri centās noairēt un padarīt par nebūtiskiem zinātnieku ieteikumus, lai turpinātu nelietderīgi izlietot zinātnei paredzēto Eiropas struktūrfondu finansējumu.
– Tātad tas, ko nolēma šajās sēdēs, netika pildīts?
– Jā, turklāt visu laiku padomes darba kārtībā tiek ievietoti nebūtiski jautājumi, bezgala garas un tukšas prezentācijas, kas patērē laiku bez jebkāda seguma. Tā tiek bremzēts ne jau tikai padomes darbs, kavēta tiek ekonomikai būtisku lēmumu pieņemšana, par kuru Briselē mūsu pārstāvji atskaitās, maldinot ES ierēdņus.
Pēc valdības maiņas vērojama zināma uzlabošanās. Kopš Dana Reizniece-Ozola kļuvusi par ekonomikas ministri, arī ministrijas personālsastāvs ir mainījies, un ceru, ka zinātnieku viedoklis beidzot nonāks līdz valsts sekretāru apspriedēm un valdības sēdēm. Arī premjere kā jau ekonomiste cenšas izprast zinātnes nozīmi, ieklausās zinātnieku priekšlikumos un mēģina virzīt cauri ierēdniecības pasivitātei loģiskus lēmumus.
Taču līdz šim struktūrfondu piešķirtie līdzekļi izmantoti ar ļoti mazu lietderības koeficientu ne tikai zinātnē, bet arī daudz kur citur. Piemēram, tā dēvēto zinātnes kompetences centru darbība! Tajos būtu jāsadarbojas uzņēmējiem ar zinātniekiem. Ir nozares kā, piemēram, mežu nozare un lauksaimniecība, kuru kompetences centri strādā lieliski, palīdzot selekcijas darbā, inovatīvu koksnes produktu izstrādes veicināšanā, dārzeņu, augļu un graudkopības kultūru pilnveidē, taču citās nozarēs, kur vajadzēja izveidot zinātnes tehnoloģiju pārnesi uz ražošanu, cerētais nav paveikts. Tikmēr kaimiņvalstīs tapušas eksperimentālas ražotnes, kas palīdz zinātnisko izgudrojumu pārvērst ražojošā produktā. Uz kaimiņu fona izskatāmies ne tikai apdalīti, bet pat pēc nerriem. Ekomomikas ministrija, pamatojot kompetences centru darba efektivitāti, norāda, ka šie centri iemācījuši uzņēmējiem sarunāties ar zinātniekiem. Taču šo kompetences centru darbībai no struktūrfondu finansējuma savulaik iztērēti 70 miljoni latu! Tātad šī sarunāšanās skola bijis ļoti dārgs eksperiments! Līdzekļi, ko Eiropas Savienība piešķir attīstībai, vienkārši nenonāk līdz tādai attīstībai, ko varētu izmērīt ar produkciju, patentiem, kaut vai zinātniskajām publikācijām.
Latvijā diemžēl dominē nespēja vai nevēlēšanās investēt atdevi nesošas infrastruktūras sakārtošanas jomās un industrijā kā, piemēram, loģistikā, ceļu būvē, politikā, zinātnē, militārās tehnoloģijās, par ko Igaunijas prezidents Ilvess var pamatoti mūs kritizēt.
