SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 29


ASV republikāņu viceprezidenta amata kandidāts Ohaio senators Džei Dī Venss, runājot podkāstā “Shawn Ryan Show”, iepazīstinājis ar potenciālo Donalda Trampa administrācijas pieeju, lai izbeigtu karu Ukrainā, norādot, ka tā varētu ietvert “demilitarizētas zonas” izveidi Ukrainas teritorijā un Ukrainas atteikšanos no dalības NATO.

Reklāma
Reklāma
Pieci pārtikas produkti, kuri var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni 5
Kokteilis
FOTO. 10 leģendāri latviešu aktieri un aktrises, kuru daile lika sirdij pukstēt straujāk
“Saņēmu algas lapiņu, esmu šokā. Es starpbrīžos raudu!” Skolotāja sociālajos tīklos dalās ar realitāti, kas jāpacieš pedagogiem 197
Lasīt citas ziņas

“Es uzskatu, ka tas izskatītos tā, ka Tramps apsēžas pie galda un saka krieviem, ukraiņiem, eiropiešiem: “Jums, puiši, ir jāsaprot kā izskatās noregulējums miera panākšanai”,” pārraidē sacīja Venss.

“Un tas, iespējams, izskatās tā, ka pašreizējā nošķīruma līnija starp Krieviju un Ukrainu kļūst par demilitarizētu zonu,” klāstīja Ohaio senators.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī demilitarizētā zona būtu “pamatīgi nocietināta, lai krievi nevar atkal iebrukt”, viņš piebilda.

Ukraina miera plāna ietvaros saglabās neatkarību apmaiņā pret neitralitāti, tas nozīmē, ka Ukraina nepievienotos NATO vai citām “alianšu institūcijām”.

Venss nekonkretizēja, kas kontrolēs “demilitarizēto zonu”, bet norādīja, ka pašreizējā nošķīruma līnija saglabāsies, un tas šajā variantā nozīmētu, ka Ukraina neatgūs teritoriju, ko tagad okupējusi Krievija.

“Donalda Trampa politika ir – jā, esiet spēcīgi, bet arī gudri. Vediet sarunas,” sacīja republikāņu viceprezidenta amata kandidāts.

Ukraina un Krievija apmainījušies ar gūstekņiem

Gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukraina no Krievijas gūsta atguvusi 49 savus pilsoņus, arī Krimas tatārieti Leniji Umerovu, kas Krievijā bija apsūdzēta spiegošanā, piektdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

No gūsta atbrīvoto vidū ir armijas un nacionālās gvardes karavīri, policisti un robežsargi, kā arī Lenije Umerova – “meitene, kuru krievi sagrāba gūstā, kad viņa bija atbraukusi rūpēties par savu slimo tēvu”, pavēstīja Zelenskis.

Atbrīvoto vidū ir arī karavīri, kas Mariupolē cīnījās rūpnīcā “Azovstaļ”, un kara ārsts Viktors Ivčuks, kam piešķirts Ukrainas varoņa nosaukums.

Krievija gūstekņu apmaiņas ietvaros saņēmusi 49 karavīrus.

Reklāma
Reklāma

Lielākā daļa ir armijā iesauktie karavīri, kas tika sagūstīti Kurskas apgabalā, vēsta Ukrainas projekts “Gribu dzīvot”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopā ar Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku – aizsardzības ministra pirmo vietnieku Valēriju Gerasimovu un Krievijas aizsardzības ministra Sergeju Šoigu Maskavā, Krievijā 2023.gada 19. decembrī.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Šoigu Ziemeļkorejā ticies ar Kimu

Krievijas nesenais aizsardzības ministrs un patlabanējais Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu, piektdien Phenjanā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, vēsta Maskava.

Vizīte notiek laikā, kad Maskava meklē munīciju, lai turpinātu pret Ukrainu uzsākto karu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā devās uz Ziemeļkoreju un parakstīja savstarpējās aizsardzības paktu ar šo izolēto valsti.

Šoigu tikšanās ar Kimu “sniegs nozīmīgu ieguldījumu” aizsardzības pakta īstenošanā, norādījusi Krievijas Drošības padome.

Šoigu līdz maijam bija Krievijas aizsardzības ministrs.

Rietumvalstis un Dienvidkoreja nosodījušas Krievijas un Ziemeļkorejas paktu, bet Ukraina paziņojusi, ka tā kaujas laukā atradusi Ziemeļkorejas munīciju.

Krievija un Ziemeļkoreja ir valstu vidū, kam piemērots visvairāk starptautisko sankciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.