Foto: Karīna Miezāja

“Spēlmaņu nakts” Lielā balva – izrādei “Pūt, vējiņi!” 0

Naktī uz svētdienu noslēdzā tradicionālā teātra balvu pasniegšanas ceremonija “Spēlmaņu nakts”, kurā Grand Prix un arī balvu par labāko lielās formas izrādi saņēma režisora Elmāra Seņkova Latvijas Nacionālajā teātrī uzvestais Raiņa traģēdijas “Pūt, vējiņi!” iestudējums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Balvu pasniedza kultūras ministrs Nauris Puntulis, pateikdamies par teātru ieguldījumu latviešu kultūrtelpas kopšanā un atgādinādams, ka tieši teātrī dzīvo latviešu valoda, un teātrī proklamēta Latvijas valsts.

Pateicības runā režisors Elmārs Seņkovs novēlēja, lai “katram Latvijas teātrim būtu black box, un valstī darbotos vismaz 20 neatkarīgie teātri”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Balvas “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā” 2019. gada ceremonijā saņēma Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.

Kā pirmos nosauca “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” balvu ieguvējus – Jēkabu Reini par Ulda lomu izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) un Klāvu Melli par režiju izrādēm “Mārtins Īdens” (Valmieras Drāmas teātris), “Himna” (trupa “Kvadrifrons”).

Par gada kostīmu mākslinieci šogad atzīta Kristīne Pasternaka, kura veidoja kostīmus izrādēm “Mana skaistā lēdija” (M. Čehova Rīgas Krievu teātris) un “Pajaci” (Latvijas Nacionālā opera un balets).

Gada kustību mākslinieka titulu ieguva Jānis Purviņš un Agate Bankava par darbu izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris).

Savukārt par gada muzikālās partitūras autoru atzīts Jēkabs Nīmanis par mūziku izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” (Latvijas Nacionālais teātris) un “Kliedzēji” (Daugavpils teātris).

Šogad par gada video māksliniekiem kļuva Krišs Salmanis, Toms Zeļģis un Linda Ģībiete par darbu izrādē “Ceļojums uz Ziemeļiem” (Latvijas Nacionālais teātris).

Par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Jaunajā Rīgas teātrī Oskars Pauliņš ieguva balvu kā gada gaismu mākslinieks.

Par gada scenogrāfi šogad atzīta Monika Pormale par scenogrāfiju izrādei “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris).

Balvai par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā tekstu, lugu vai scenāriju žūrija izvirzīja kopā ar Laikmetīgo lugu autoru, scenāristu un dramaturgu apvienību. Balvu ieguva Artūrs Dīcis par darbu “Randiņš ar 50 gramiem balzama” (izrāde “Viņi melo labāk”, Pannas teātris).

Reklāma
Reklāma

Bērnu žūrijas balvu saņēma izrāde, kas nebija nominantu sarakstā – “Planēta Nr. 85” (režisors Dimitrijs Petrenko, Dailes teātris).

Jauniešu žūrijas balvu saņēma trupas “Kvadrifrons” izrāde “Pavasaris” (Valmieras vasaras teātra festivāls, režisore Alisja Goigelina).

Žūrijas specbalvu žūrijas pārstāvji Ieva Rodiņa un Atis Rozentāls piešķīra notikumam, kas iet ārpus ierastajiem teātra rāmjiem – Valmieras vasaras teātra festivālam par radošu un novatorisku teātra integrēšanu pilsētvidē. Festivāls noticis jau četrus gadus un, kā žūrija uzsvēra – pārvērš pilsētu, kurā tas notiek, jo izrādes notiek visdažādākajās vietās pilsētā.

Skatītāju balsojumā par labāko aktieri atzīts Andris Keišs par Vīlera lomu izrādē “Linda Vista” (Jaunais Rīgas teātris).

Savukārt labākās aktrises titulu skatītāji piešķīra Inesei Kučinskai par Bernardas Albas lomu izrādē “Bernardas Albas nams” (Liepājas teātris).

Skatītāju simpātiju balvu par labāko izrādi ieguva režisora Elmāra Seņkova izrāde “Pūt, vējiņi!” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šogad balvu par aktierdarbu otrā plāna lomā ieguva Vilis Daudziņš par Bosa Finlija lomu izrādē “Jaunības putns ar saldo balsi”, lomām izrādē “Latviešu laupītāji” un lomām izrādē “Vēstures izpētes komisija” (Jaunais Rīgas teātris).

Par labāko aktrisi otrā plāna lomā atzīta Lolita Cauka par Ortas lomu izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris).

Gada režisora titulu ieguva Elmārs Seņkovs par izrādi “Pūt, vējiņi!” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Par gada labāko aktrisi atzīta Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Solanžas lomu izrādē “Kalpones”, Abigailas Viljamsas lomu izrādē “Salemas raganas” un Lulū lomu izrādē “Lulū” (Dailes teātris).

Par gada labāko aktieri kļuvi Mārtiņš Meiers par Hamleta lomu izrādē “Hamlets” (Valmieras Drāmas teātris).

Balvu par gada labāko izrādi bērniem ieguva režisora Dž. Dž. Džilindžera izrāde “Polianna” Liepājas teātrī.

Par gada labāko izrādi pusaudžiem atzīta režisora Valtera Sīļa izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šogad par labāko mazās formas izrādi atzīta režisora Viestura Roziņa izrāde “Kliedzēji” Daugavpils teātrī.

Par mūža ieguldījumu teātra mākslā tika godināti Rihards Rudāks un Jānis Dreiblats. Tās pasniedza Nacionālā teātra aktieri, Riharda Rudāka un Jāņa Dreiblata kursabiedri, Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs, kuri balvu par mūža ieguldījumu saņēma 2015. gadā.

"Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšana

Žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rodiņa Latvijas Radio pastāstīja, ka lēmums par laureātiem dienu pirms apbalvošanas ceremonijas ticis pieņemts ātri un harmoniski, vien 2,5 stundās. Kā pati Rodiņa uzskata – tas varētu būt ātruma rekords balvas vēsturē.

Vairāk nekā simt sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisijas piecu cilvēku sastāvā: teātra kritiķe Ieva Rodiņa, teātra kritiķe Maija Svarinska, teātra kritiķis Normunds Akots, teātra kritiķis, Laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists un dramaturgs Uģis Segliņš.

2019. gada ceremoniju veido režisore un aktrise Marija Bērziņa, scenārija autors – Artūrs Dīcis, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, video mākslinieks – Artis Dzērve, ceremonijas producente – Asnate Siliņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.