Stiprina NATO austrumu flangu: Baidens tiekas ar “Bukarestes deviņnieka” līderiem 5
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Savas Eiropas vizītes nobeigumā ASV prezidents Džo Baidens vakar Varšavā tikās ar NATO austrumu flanga tā dēvētā Bukarestes deviņnieka valstu – Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Rumānijas – līderiem, no jauna apliecinot atbalstu šo valstu drošībai, ko apdraud Krievijas barbariskais iebrukums Ukrainā.
Krievijai nav izdevies īstenot savu mērķi
Bukarestes deviņnieks pirmo reizi sapulcējās 2014. gadā, reaģējot uz Krievijas veikto Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksiju un Kremļa lienošo okupāciju Donbasā. Krievijas izraisītajam agresīvajam karam pret Ukrainu turpinoties jau gadu, ir pieaugušas kaimiņvalstu bažas par Kremļa nodomiem.
Pateicoties Ukrainas armijas un ukraiņu tautas apņēmībai aizstāvēt savu zemi un sabiedroto palīdzībai, Krievijai nav izdevies īstenot savu mērķi ātri ieņemt Kijivu. Vairākums Bukarestes deviņnieka valstu vadītāju visstingrākajā formā atbalsta militāro palīdzību Ukrainai un mudina nodrošināt Kijivai papildu resursus, tajā skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas un smago bruņojumu. Bukarestes deviņnieka valstis paaudušas vēlmi pēc lielākas ASV iesaistes NATO austrumu flangā, īpaši stiprinot pretgaisa aizsardzību.
Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu Baidens īpaši atzīmēja Polijas ieguldījumu Ukrainas atbalstā. Polija ir uzņēmusi aptuveni 1,5 miljonus Ukrainas bēgļu un sniegusi Kijivai militāro un ekonomisko palīdzību 3,8 miljardu dolāru apmērā. “Patiesība ir tāda, ka ASV vajag Poliju un NATO tikpat daudz, kā NATO vajag ASV,” atzina Baidens.
ASV prezidents Varšavā tikās arī ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu, kura pagājušā nedēļā paziņoja par Maskavas plānu gāzt viņas valsts valdību, izmantojot ārvalstu aģentus. Kremlis ir saniknots, ka līdz ar Ukrainu arī Moldova pagājušā gada jūnijā saņēma Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Pārbaudījums Ukrainai un pasaulei
“Kad pirms gada sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums, tas nebija pārbaudījums tikai Ukrainai. Tas bija pārbaudījums Eiropai, Amerikai, NATO, tas bija pārbaudījums visām demokrātijām, visai pasaulei,” Varšavā paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, kurš dienu iepriekš bija apmeklējis Kijivu.
Tuvojoties gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Baidens apliecināja: “Mūsu atbalsts Ukrainai neatslābs, NATO netiks sašķelta, un mēs nepagursim.” ASV prezidents uzsvēra, ka Krievija karā pret Ukrainu nekad negūs uzvaru, jo diktators, kas apsēsts ar impērijas atjaunošanu, nekad nespēs salauzt tautas gribu būt brīvai.
Viņš arī pavēstīja, ka šonedēļ pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas, jo krievi turpina izrādīt ārkārtīgu nežēlību un pastrādā noziegumus pret cilvēcību.
Iesaistoties netiešā polemikā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš pirms tam Maskavā uzstājās ar runu par stāvokli valstī, Baidens norādīja, ka Rietumi nav sazvērējušies uzbrukt Krievijai, kā to apgalvo Kremļa saimnieks. “Miljoniem Krievijas pilsoņu, kas tikai vēlas dzīvot mierā ar saviem kaimiņiem, nav ienaidnieki,” uzsvēra ASV prezidents.
Putins aptur dalību START līgumā
Dažas stundas pirms Baidena runas Varšavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins teica runu Kremlī, asi uzbrūkot Ukrainai un tās sabiedrotajiem Rietumos. Saniknots par militārajām neveiksmēm Ukrainā un sabiedroto stingro atbalstu Kijivai, Putins paziņoja, ka Krievija aptur dalību savulaik ar ASV noslēgtajā stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START).
Viņš atzīmēja, ka Krievija neizstājas no līguma, bet gan aptur dalību. “Ja ASV veiks izmēģinājumus, tad arī mēs to darīsim,” teica Putins. Krievija pagājušā gada novembrī uz nenoteiktu laiku atlika līgumā paredzētās sarunas par līguma kontroles pasākumiem. 2010. gadā parakstītais tā dēvētais jaunais START līgums paredz, ka abu pušu kodolarsenāli tiek ierobežoti ar 1550 stratēģiskajām kaujas galviņām, kas ir gandrīz par 30% mazāk nekā 2002. gadā noteiktais maksimums. 2021. gadā īsi pirms līguma termiņa beigām ASV un Krievija vienojās to pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Prezidents Baidens paziņojis, ka Krievijas lēmums apturēt dalību Krievijas un ASV noslēgtajā stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā ir liela kļūda.
Jāsniedz drošības garantijas Ukrainai
Latvijas prezidents Egils Levits, kurš vakar Varšavā piedalījās ASV prezidenta Džo Baidena, NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un NATO austrumu flanga (B9) valstu vadītāju sanāksmē, paziņojis, ka šogad paredzētajā NATO Viļņas samitā ir jāsniedz Ukrainai ticamas pēckara drošības garantijas.
“Mēs visi saprotam, ka Ukrainai ir jāuzvar un Krievijai ir jāzaudē. Mums no savas puses jāturpina nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo, lai sekmētu tās uzvaru. Tas nav tikai jautājums par kaujas lidmašīnām, bet arī par mūsu apņēmību aizstāvēt mūsu vērtības ilgtermiņā,” teica Levits. Viņš uzsvēra nepieciešamību Krieviju saukt pie atbildības par nodarītajiem noziegumiem karā Ukrainā, jo valsts nākotne un pasaules kārtība tiks nodrošinātas tikai tad, ja Krievija tiks saukta pie atbildības starptautiskā tribunālā. Latvijas prezidents sanāksmē norādīja uz nepieciešamību sniegt Ukrainai skaidras nākotnes perspektīvas par iespējām pievienoties aliansei un par pēckara drošības garantijām.
Prezidents Levits atzīmēja, ka Viļņā ir jāvienojas par tālāko NATO austrumu flanga stiprināšanu, ieskaitot Baltijas valstis.
