STOPkadri: Latgalei nereti atvēl trešā tēva dēla lomu, taču pamazām šis priekšstats sāk mainīties 70
Ja uzticēties stereotipiem, tad, visticamāk, tie, kas nekad nav bijuši Latgalē un ir dzirdējuši tikai nostāstus, varētu padomāt, ka tur izskatās “kā mežā”, nekas nenotiek. Taču patiesībā tā nav tik atšķirīga vieta no visas citas pasaules. Arī te viss notiek un attīstās.
Par to, kāda šodienas Latgale ir nostāstos un kāda – patiesībā, plašāks stāsts šonedēļ TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienas vakaru plkst.19.00.
Pirms 106 gadiem, 1917.gadā Rēzeknē notika Latgales kongress, kurā tika panākts, ka Latgale ir daļa no Latvijas un Latvijas robežas iezīmējās tajā veidolā, ko zinām šodien. Lai gan vēstures kūleņi likuši Latgalei nereti atvēlēt trešā tēva dēla lomu, laikam ejot, šis priekšstats sācis mainīties. Kopš 2019.gada, 27.aprīlis ir noteikts kā Latgales kongresa atceres diena un šogad pirmo reizi par godu tam notika arī Saeimas svinīgā sēde, kur ne vien tika akcentēts kongresa vēsturiskais nozīmīgums, bet arī valstsvīru atbalsta vēstījumi Latgalei un tās iedzīvotājiem.
“Godātie deputāti! Jo sekmīgāk Latvijā norit vai noritēs vēl nepabeigtie dekolonizācijas procesi, padomju okupācijas seku un zīmju likvidēšana, arī mūsu prātos, jo spēcīgākas atjaunosies kultūrvēsturisko novadu identitātes, nostiprinās mūsu kopīgā latviskā identitāte. Un tieši piederības apziņa Latgalei un Latvijas valstij latgaliešos uzturēja dzīvu nacionālās pretošanās garu arī padomju okupācijas gados.”
Edvards Smiltēns, Saeimas priekšsēdētājs: “Cik stipra ir Latgale, tik stipra arī ir Latvijas valsts. Lai šī svinīgā sēde par godu Latgales kongresa dienai nav tikai pieklājīgs, simbolisks pieklājības žests. Lai tā iezīmē mūsu apņēmību un nopietnību. Lai Latvija visos novados, visos reģionos plaukst un zeļ.”
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgajā uzrunā no Saeimas tribīnes arī sacīja, ka jāciena pagātne un jāstrādā nākotnei. To, kāda ir Latgales tagadne un nākotne, raidījums vaicāja arī pašiem tās iedzīvotājiem. Amanda un Marta ir jaunietes, kas savu ikdienu pavada Rēzeknē un darbojas gan latgaliešu kultūras ziņu portālā LaKuga, gan arī latgaliešu kultūras kustībā “Volūda”. Abas jaunietes stāsta, ka dzīve Latgalē ne ar ko neatšķiras no tā, kāda tā ir citos novados – arī šeit ir tādas pašas problēmas, tādi paši cilvēki, viņas arī uzsver, ka fokusā nebūtu jābūt vien Latgalei, bet reģioniem kopumā.
Amanda Anusāne, Lakuga žurnāliste: “Es negribētu izcelt Latgali, es gribētu izcelt visus reģionus. Saka, ka Latgalē ir daudz problēmu un tā. Protams, tās ir, bet tās ir visur, un, protams, daudzi politiķi arī to ir sacījuši, ka koncentrējas uz galvaspilsētu, tad nu reģioni, ne tikai Latgale, arī visi pārējie, paliek otrā plānā.”
Marta Puzāka, Lakuga žurnāliste: “Latgale, liekas, pēdējā laikā aug un paliek tuvāka visai Latvijai, piemēram, es to jūtu, jo pēdējo gadu laikā vairāk sāku strādāt tieši latgaliskajā vidē, kur es iepriekš nebiju, un tagad, kad es strādāju, es pati vairāk jūtu, ka valstiskā līmenī vairāk sāk runāt par Latgali, vairāk sāk izcelt šos jautājumus. Tas ir arī patīkami, ka mums pievērš uzmanību, bet Latgali nevajadzētu izcelt starp visiem pārējiem reģioniem. Mēs visi esam Latvija.”
Viena no lietām, kas Latgali tik tiešām atšķir no pārējiem novadiem ir valoda, kuru, kā saka Amanda ir būtiski izkopt tikpat ļoti, cik latviešu valodu, lai nepazaudētu nedz pašu valodu, nedz savu kultūru un tradīcijas.
A.Anusāne: “Mēs nevaram pazaudēt ne latgaliešu valodu, ne latviešu valodu, un es ieteiktu arī citiem jauniešiem, ne tikai latgaliešiem, arī vairāk runāt latviski, jo tas ir mūsdienās ļoti svarīgi, mūsu ir ļoti maz.”
Lai gan kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un lielākā mājsaimniecību koncentrācija ir galvaspilsētas tuvumā, tomēr ne visu ceļi tur aizved. Edgars, Mafalda un mazā Madara savu ģimene dzīvi, kurā savijas latgaļu un portugāļu saknes, būvē tepat Latgalē. Vietu, ko saukt par mājām atraduši pirms diviem gadiem un šobrīd atjauno un veido to tā, lai ne vien pašiem būtu labi, bet varētu arī uzņemt domubiedrus, ceļotājus un citus, kurus pilsētas steiga nogurdinājusi un kuri vēlas iepazīt nezināmo novadu.
Mafalda, dzīvo Latgalē: “Es tiešām domāju, ka šis ir ļoti skaists reģions, kurā dzīvot. Te var atrast daudz iespēju būt pie dabas. Es, protams, labprāt gribētu, ka meži būtu drošāki, bet tie ir arī liels nodarbinātības avots šeit. Manuprāt Latgalē ir daudz iespēju radīt apstākļus, lai patiešām šeit paliktu un attīstītu šo reģionu, parādītu kultūru un veidotu dialogu.”
Edgars, dzīvo Latgalē: “Mēs veidojam šo vietu pieejamāku mums pašiem un citiem, kas šeit ierodas. Mēs gribētu iedvesmot cilvēkus dzīvot laukos un Latgalē ir daudz labu īpašumu, daudz īpašumu, par kuriem parūpēties.”
Latgalē ir teiciens, ka “mums ir joubīt stiprin kai zoudža zūbim”. Gan politiķu balsis, gan Latgales iedzīvotāju uzņēmība vieš ticību, ka ar kopēju darbību reģions turpinās augt un attīstīties, lai Latvija varētu būt tikpat stipra, cik Latgale un otrādāk.
