7
Uz augstskolu – kā uz teātri
– Ir cilvēki, kuriem vakaros patīk iet uz teātri, man ir abonements uz augstskolu, – par savām ikvakara studijām Latvijas Universitātes (LU) Tiesību zinātnes fakultātē pajoko 3. kursa studente Ilona Skangale. Viņa ir viena no 47 studējošajiem, kas vecumā pēc 40 gadiem LU nepilna laika klātienē apgūst jurisprudenci.
Nākamās populārākās programmas ar 26 studējošajiem katrā ir psiholoģija un māszinības, ar 20 studentiem seko optometrija angļu valodā un 15 – latviešu valodā, 17 – speciālās izglītības skolotājs un skolotājs logopēds, pa 15 studentiem katrā programmā mācās vadības zinības, par mājturības un tehnoloģiju, mājsaimniecības skolotāju, kā arī vēsturi. Kopumā LU studē 515 studenti seniori.
Līdzīgi kā LLU liela daļa izvēlas studijas otrā specialitātē, ņemot vērā to, kas vajadzīgs darbā, novērojis Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis. Kopumā gados vecāku studentu skaits universitātē pieaug, taču popularitāti zaudē neklātienes jeb nepilna laika studiju forma.
– Studentiem svarīga iespēja aprunāties ar profesoru aci pret aci, uzdot jautājumus, diskutēt par tiem – tā ir lielākā pievienotā vērtība klasiskai studiju formai, – norāda J. Saulītis.
Šo iespēju novērtē arī Ilona.
– Kā pasniedzējus redzu tuvumā gan Saeimas politiķus, gan ievērojamus advokātus, dažādas personības, ko citādi nesatiktu. Uzzinu, kāda ir viņu attieksme pret dzīvi, ko viņi domā, un tas ir ļoti interesanti, – spriež studente. Tiesa, ne vienmēr pasniedzēju priekšnesums esot produktīvs – mēdzot būt tādi, kas atnāk un tikai kaut ko papļāpā, citiem patīk izrādīt savu gudrību un nepamatoti kritizēt studentus par viņu nezināšanu. Ilonai savos 50 gados pietiekot pašapziņas, lai uzskatītu, ka šādi “uzbraucieni” uz viņu neattiecas.
Ilonai ieguvusi divus maģistra grādus – bioloģijā un vides zinātnē un pārvaldībā, studijas tieslietās uzsākusi pati pēc savas vēlmes. Strādājot Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kur nodarbojas ar Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanu, nonākusi pie atziņas, ka pietrūkst zināšanu, lai pilnībā izprastu tiesiskos jautājumus, kā tos izklāsta profesionāli juristi. Tā sakritis, ka abi dēli jau lieli, tāpēc laiku starp bērnu un mazbērnu audzināšanu Ilona nolēma veltīt izglītībai.
Mācības notiek katru vakaru no pulksten 18.15 līdz 21.30. Kad jāgatavojas lielākiem kontroldarbiem vai sesijai, ņemot atvaļinājumu. Par studijām maksājot pati – vairāk nekā 800 eiro par vienu semestri.
– Visu gribu izdarīt kārtīgi, lai uz eksāmeniem nav jāiet ar domu, ka kaut ko nezinu, – stāsta studente.
Par katru labu atzīmi esot prieks, arī no vīra savām studijām saņemot atbalstu. Vecākais dēls vien noteicis, ka izglītība ir pacietības jautājums, un mamma studente viņam pilnībā piekrīt.
Students ar Karlsona optimismu
Ne tikai LLU var lepoties ar gados vecākiem studentiem – arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir viens septiņdesmitgadnieks, tiesa, jau rūdīts gan studijās, gan arī direktora un pasniedzēja darbā Siltuma, gāzes un ūdenstehnoloģijas institūtā, divu maģistra grādu un viena zinātniskā grāda īpašnieks Egīls Dzelzītis. 71 gada vecumā viņš uzsācis doktorantūras studijas elektrotehnoloģijas datorvadībā, lai, kā pats saka, sekotu pilnvērtīgāk līdzi tehnoloģijām, kas mūsdienās tik strauji mainās.
RTU populārāko studiju vidū ar 55 studentiem vecumā pēc 40 izvirzījusies uzņēmumu un organizāciju vadīšanas studiju maģistrantūras programma angļu valodā, 37 izvēlējušies dzelzceļa transporta studijas, 36 – būvniecību, 27 – enerģētiku un elektrotehniku, 20 – vadībzinātnes un ekonomiku doktorantūrā. Kā stāsta Studiju departamenta direktora vietnieks izglītības jomā Uģis Citskovskis, lielais studentu skaits dzelzceļa transporta un enerģētikas programmās izskaidrojams arī ar divu valsts akciju sabiedrību – “Latvijas dzelzceļš” un “Latvenergo” – atbalstu, kas saviem darbiniekiem finansē studijas augstskolā. Tas tomēr nav palīdzējis novērst gados vecāku studentu skaita sarukumu pēdējos trīs gados no 608 līdz 428 studējošajiem.
– Lai mācītos, gadiem nav nozīmes, – E. Dzelzītis to saka kā students un pasniedzējs. Jaunākam cilvēkam ir vieglāk fiziski un garīgi apgūt jaunas zināšanas, vecākam tas ir grūtāk, prasa vairāk laika un tieši tāpēc svarīgas studijas ar labu mentoru, kouču un ko tik vēl ne, ņemot talkā modernās personālvadības teorijas, spriež doktorants. Tomēr pats svarīgākais, lai cilvēks studējot labi jūtas. Jokojot Dzelzītis par savu ideālu nosauc literāro tēlu Karlsonu – kungu labākajos gados, vienmēr optimistu, bez sevišķiem mazvērtības kompleksiem un labāko tvaika mašīnu meistaru pasaulē. Runājot nopietni, viņš piemin kādreizējā ANO ģenerālsekretāra, zviedru diplomāta, ekonomista un rakstnieka Dāga Hammaršelda* dzejoli par katra cilvēka dzīves ceļu – ja ceļš tevi ir izvēlējies, ej pa to un nesūdzies, dari, ko vari izdarīt, un tad visam vajadzētu būt kārtībā.
