Valsts svētku koncertā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā.
Valsts svētku koncertā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā.
Publicitātes foto

Sveicot Latviju 103. dzimšanas dienā 3

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Lasīt citas ziņas

Vakardien plkst. 19 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” klātienē skanēja valsts svētku koncerts “Latvijai 103” un šodien, Latvijas svētku dienā, 18. novembrī, plkst. 17 to varēs piedzīvot televīzijas kanālā “ReTV”, kā arī koncertzāles “Facebook” un “YouTube” kontos.

Koncerta programmas mākslinieciskā koncepta autors, diriģents Māris Sirmais to veidojis, balstoties uz triju izcilu komponistu darbiem:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirmais – Raimonda Tigula monumentālais skaņdarbs “Jūras grāmata”, kas ietver gan vēlējumu, gan atskatu uz pagātni, gan vēstījumu uz nākotni. Otrais – simboliskākie un skaistākie piemēri no Imanta Kalniņa simfoniskās un kormūzikas viņa nenosvinētās 80. jubilejas gadā. Trešais – ļoti interesanta, bet Latvijā maz zināma muzikālā personība, kas arodu slīpējis pasaules augstskolās, – Rihards Fedotovs un viņa radītie mūsdienu mūzikas piemēri.”

Programmā pirmoreiz uz “Lielā dzintara” skatuves mirdz Eiropā pieprasītā pašmāju ērģelniece Iveta Apkalna, kas vakaru iezvana ar šī gada jubilāra Aivara Kalēja radīto ērģeļu repertuāra pīlāru – tokātu par korāli ”Gods Dievam augstībā”.

Vakara otro daļu atklās komponista un perkusionista Riharda Fedotova inovatīvie jaundarbi, ko papildinās Jura Matuzeļa radītās videoprojekcijas.

Kulminācijā – Imanta Kalniņa kanoniskās 4. simfonijas 1. daļa, 6. simfonijas 3. daļa, Pētera Endzeļa izpildītais obojas koncerts un kormūzikas repertuāra pērles — “Dziesma dzimtenei” un “Lūgšana”.

Uz Liepājas koncertzāles skatuves vienojies arī sitam­instrumentālists Rihards Fedotovs, obojists Pēteris Endzelis, komponists un pianists Raimonds Tiguls, bet pilnskanību piešķir Baltijā lielākais profesionālais koris “Latvija” vienotā skanējumā ar koncertzāles mājiniekiem – Liepājas Simfonisko orķestri.

LNSO, Goran Gora un simfoniskie hiti. No pirmdienas, 22. novembra, digitāli kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros būs pieejams multimediālais koncerts “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Sibēliusa Sestā un Dārziņa “Melanholiskais valsis””, kurā satikušies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, somu diriģents Tāvi Oramo un stāstnieks Goran Gora.

Līdzīgi kā popmūzikā vai rokmūzikā, arī klasiskajā mūzikā ir hiti un ievērojamākie komponisti. Šoreiz klausītāji tiks iepazīstināti ar Emīla Dārziņa un Žana Sibēliusa skaņdarbiem, kā arī viņu savstarpēji savītajiem dzīves stāstiem.

Reklāma
Reklāma

Pirmizrāde “Princesei uz zirņa”. Sestdien, 20. novembrī, Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos Vijas Blūzmas iestudētā Hansa Kristiana Andersena pasaka “Princese uz zirņa”, ko režisore veidojusi muzikāla marionešu iestudējuma tehnikā.

Izrādes radošo komandu veido arī māksliniece Anita Znutiņa-Šēve, komponists un dziesmu tekstu autors Mikus Frišfelds, videomāksliniece Ineta Sipunova, kā arī aktieri Lienīte Osipova, Santa Didžus un Anrijs Sirmais.

“Princese uz zirņa” ir muzikāla un multimediāla klasiskās pasakas interpretācija. Karaļpāris ir nopietni nobažījies par sava neprecētā dēla likteni un nevar sagaidīt, kad princis atradīs sev piemērotu līgavu, bet – kā pārbaudīt, vai iecerētā meitene tiešām ir princeses titula cienīga?

Visas izrādes šobrīd notiek Rīgas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā 13. Teātra apmeklējuma laikā visiem skatītājiem no septiņu gadu vecuma jālieto sejas aizsargmaskas un ārpus zāles jāievēro 2 m distance.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.