– Vai var uzskatīt, ka Krimā ir atgriezusies PSRS vara Krievijas veidolā? 11
M. Džemiļevs: – Pēc nesenās okupācijas aktivizējās radikālas grupas, piemēram, kazaki, kas solīja izmest tatārus no Krimas. Apstiprinājās, ka šī okupācija būs līdzīga Krievijas impērijas īstenotajai pirmajai Krimas okupācijai 1783. gadā Katrīnas II valdīšanas laikā. Toreiz notika tatāru inteliģences un līderu iznīcināšana, kā arī tika radīti apstākļi, lai cilvēki pamestu dzimteni. Tagad notiek apmēram tas pats – tatāriem draud ar kriminālatbildību, obligāti jābūt Krievijas pasei. Saglabāt Ukrainas pilsonību nav iespējams, jo iesniegumā par tās saglabāšanu ir minēti divi punkti – pirmkārt, parakstītājs atzīst, ka Krima ir Krievijas sastāvdaļa, un, otrkārt, saglabājot Ukrainas pilsonību, cilvēks atzīst, ka ir ārzemnieks. Taču mēs esam pamatnācija Krimā, kā mēs varam būt ārzemnieki?
R. Čubarovs: – Kad 1991. gadā sabruka PSRS, cilvēki sāka veidot savas valstis un tajās radās cita tiesiskā telpa. Pēc 23 gadiem mūs no šīs tiesiskās telpas izrauj un rodas “deja vu” sajūta. PSRS ir atgriezusies daudz ciniskākā formā, vairs nepaliek vietas, kur cilvēks var būt brīvs. PSRS bija iespējams princips: “Es tevi neaiztieku.” Valsts varēja sekot kādiem intelektuāļiem un neiejaukties. Šobrīd šī valsts – Krievija – ik brīdi prasa lojalitātes apstiprināšanu. Valsts drošības jautājums ir uzcelts “Olimpā”. Ja jūs dzīvosiet Krimā un lasīsiet kādu grāmatu, nebrīnieties, ja pie jums atnāks ciemos drošības iestādes un pārbaudīs, vai tā nav aizliegto sarakstā. Ja esat blogeris, tiks pētīts jūsu interneta blogs un lūgts, lai jūs to reģistrētu. Interneta pakalpojumus piegādā kompānijas, pār kurām ir totāla kontrole no valsts puses. Jūtama arī totāla pazemošanas stratēģija līdzās totālai kontrolei. Tie, kas ierodas Krimā no Krievijas, intuitīvi jūt Krimu kā jaunu koloniālo teritoriju un pret vietējiem izturas kā pret otrās vai trešās šķiras cilvēkiem.
– Kā, jūsuprāt, klājas Krimā dzīvojošajiem krieviem un kāda ir attieksme pret valodas jautājumiem?
