Putins izvirzījis ultimātu, un, ja tas netiks izpildīts, viņš turpinās karu ar pilnu jaudu 148
Kremlis uzskata, ka ārvalstu karaspēks Ukrainā ir drauds Krievijai. Pirms dažām dienām Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ja viņš ieradīsies Maskavā.
Ārvalstu medijs vēsta, ka ārpus Krievijas Putina priekšlikums tika noraidīts kā vieglprātīgs un pilnīgi nereāls. Kā savā analīzē atzīmēja “BBC” žurnālists Stīvs Rozenbergs, tas ir tikai politisks trollings.
Taču daudzos aspektos tas atspoguļo pašreizējo Kremļa pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā: “Jā, mēs gribam mieru, bet tikai pēc mūsu noteikumiem. Vai jūs noraidāt mūsu prasības? Tad miera nebūs.”
Putins draudēja, ka Krievija sasniegs visus savus militāros mērķus, ja Ukraina nepieņems vienošanos. Rozenbergs norādīja, ka šī kompromisa neesamība tiek pastiprināta ar vairākiem faktoriem: Pirmkārt, Kremļa pārliecību, ka Krievijas spēki kontrolē situāciju Ukrainas kaujas laukā.
Otrkārt, diplomātisko panākumu. Šonedēļ Ķīnā Putins rokasspiedienā satikās ar vairākiem pasaules līderiem. “Viss šis tika darīts, lai demonstrētu, ka Krievijai ir ietekmīgi draugi, piemēram, Ķīna, Indija un Ziemeļkoreja,” norādīja žurnālists.
Un vēl ir ASV. Pagājušajā mēnesī Amerikas prezidents Donalds Tramps sirsnīgi uzņēma Krievijas diktatoru Aļaskā. Krievijas Federācijā šo notikumu prezentēja kā pierādījumu tam, ka Rietumu centieni izolēt Krieviju kara dēļ Ukrainā nav guvuši panākumus.
Turklāt Tramps vairākkārt izvirzīja ultimātus un termiņus, kā arī draudēja ar sankcijām, ja Krievija neslēgs mieru.
“Bet Tramps neizpildīja savas draudus – un tas ir vēl viens iemesls Krievijas pārliecībai,” teica Rozenbergs.
“Un kur tad ir miera perspektīvas?” žurnālists uzdeva retorisku jautājumu, atgādinot, ka Putins nesen teica, ka saskata “gaismu tuneļa galā”.
“Man šķiet, ka tagad Krievija, no vienas puses, un Ukraina un Eiropa (un līdz zināmam līmenim arī Amerika), no otras puses, atrodas dažādos tuneļos, dažādos ceļos, ar dažādiem mērķiem,” savu viedokli izteica Rozenbergs.
Viņš paskaidroja, ka Ukraina un Eiropa koncentrējas uz ieroču pārtraukšanu, Kijevas drošības garantiju izveidi un pietiekamas kara spēku kapacitātes nodrošināšanu pēc kara, lai novērstu jaunu iebrukumu.
Kad Putins runā par “gaismu tuneļa galā”, žurnālists uzskata, ka viņš iedomājas ceļu, kas ved uz Krievijas uzvaru Ukrainā un plašākā nozīmē uz jaunas pasaules kārtības izveidi, kas izdevīga Krievijai.
“No pasaules viedokļa ir grūti saprast, kur un kad šie divi pilnīgi atšķirīgie ceļi krustosies,” sacīja novērotājs.
