“Tā izskatās mūsu “zaļā nākotne” pēc vienas krusas?” Speciālisti skaidro, ka saules paneļus biežāk ietekmē pavisam kas cits
0
Sociālajos tīklos nesen uzvirmoja diskusija par attēlu, kurā redzami saules paneļi, kas pārcietuši krusu. Attēls mudināja cilvēkus kritiski izvērtēt “zaļās enerģijas” risinājumus un to spēju izturēt dabas kaprīzes, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien spēcīgākas.
“Tā izskatās mūsu ‘zaļā nākotne’ pēc vienas krusas? Saules paneļi – sabojāti, neglābjami. Bet vai kāds brīdina, ka šie ‘ilgtspējīgie’ risinājumi nespēj izturēt pat vienu no stihiju triecieniem?” vaicāja ieraksta autors.
Citi gan mierināja, ka no dabas stihijām nav pasargātas arī mājas – reizēm tās neiztur vētras un plūdus. Savukārt krusa nodara bojājumus arī automašīnām, un zaudējumi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Vienlaikus ieraksta komentētāji aktualizēja jautājumu par bojāto vai nolietoto paneļu utilizāciju.
Uzņēmums SIA “HR FIX”, kas specializējas saules paneļu uzstādīšanā un apkopē visā Latvijā, piekrita dalīties savā pieredzē par problēmām, ar kurām jārēķinās saules paneļu īpašniekiem.
Dabas stihijas
“Mums līdz šim nav bijis gadījumu, kad kāds sūdzētos, ka paneļus sabojājusi krusa. Ir bijušas citas problēmas,” stāsta speciālisti. Protams, lielgraudu krusa spēj sabojāt saules paneļus, taču tādu gadījumu Latvijā nav bijis daudz. Runājot par dabas stihijām, tiem spēj kaitēt arī vētras “blakusefekti” – koki, kas uzgāžas uz paneļiem, vai pa gaisu lidojoši priekšmeti.
Tomēr ir dabas parādības, kas saules paneļus nebojā, bet var ietekmēt. Piemēram, sniegs, kas, slīdot no jumta, var aizķert un izraut vadus, īpaši, ja tie nav nostiprināti pietiekami stingri, un stipras lietavas. Ja kontaktos nonāk ūdens, var sākties korozija. Pie ilgstoša mitruma tas var izraisīt pat aizdegšanos, tāpēc montāža jāveic ļoti rūpīgi. Speciālisti uzsver, ka mitrums pats par sevi panelim kaitēt nevar. Cita lieta – ja paneļi uzstādīti nekvalitatīvi.
Netīrumi, ziedputekšņi, lapas paneļus nebojā, bet ievērojami samazina to efektivitāti, tāpēc eksperti iesaka reizi gadā veikt apkopi. Protams, viss atkarīgs no atrašanās vietas. Piemēram, pie kokzāģētavas saules paneļi jātīra daudz biežāk.
Kāds risinājums?
Tāpat nereti dzirdēts, ka, pļaujot zāli, uz saules paneļiem uzlido akmeņi. Kā rīkoties?
“HR FIX” stāsta, ka Latvijas patērētājiem pieejami arī īpaši triecienizturīgi paneļi, kas paredzēti lielākām slodzēm. Protams, tie ir dārgāki. Vidēji viens panelis izmaksājot par 20% dārgāk.
Šiem paneļi tiek rūpīgi pārbaudīti un testēti, lai pārliecinātos, ka tie spēs izturēt arī lielgraudu krusu.
Parasti gan lielajos saules paneļu parkos dārgākie paneļi izmantoti netiek, tos visbiežāk izvēlas privātmāju īpašnieki.
Uz jautājumu, kā pasargāt savu maku no liekām izmaksām, ko var radīt saules paneļu bojājumi, eksperti atbild, ilgi nedomājot: “Apdrošināšana. Tikai un vienīgi apdrošināšana. Mēs visiem klientiem to stingri iesakām.”
Tā ir vienīgā garantija, lai īpašniekam nebūtu pašam jāsedz zaudējumi.
Drošības riski
Tāpat bojāti saules paneļi var radīt drošības riskus. Galvenās bažas rada tieši invertors (iekārta, kas pārveido līdzstrāvu no paneļiem uz mājām vajadzīgo maiņstrāvu). Invertors var pārkarst un aizdegties, tāpēc ļoti svarīgi ir gan pareizi uzstādīt, gan sekot līdzi, lai nav bojājumu vados.
Parasti aizdegšanās iemesls ir rūpniecisks brāķis – tas gan parasti atklājoties uzreiz pēc uzstādīšanas. “Ja panelis uzreiz darbojas, viss kārtībā. Bet ir gadījumi, kad uzstāda un jau parādās problēmas, tāpēc ļoti svarīgi strādāt ar uzticamiem ražotājiem un sertificētiem meistariem,” viņi skaidro.
Kas tos utilizē?
Saules paneļus masveidā Latvijā uzstāda tikai pēdējos trīs gadus. To paredzamais kalpošanas ilgums ir vismaz 20 gadi, tāpēc jautājums par utilizāciju vēl nav plaši aktualizēts, tomēr jau šobrīd eksistē skaidra un pārskatāma utilizācijas sistēma.
Uzņēmums, kas uzstāda saules paneļus, noslēdz līgumu un samaksā konkrētu summu par katru paneli uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbojas ar videi kaitīgu preču savākšanu un pārstrādi un uzņemas tos utilizēt. Lielajiem saules paneļu parku īpašniekiem parasti ir līgumi ar ražotājiem, kas pēc nolietošanās paneļus pieņem atpakaļ un nodod pārstrādei.
Tas nozīmē, ka par utilizāciju tiek samaksāts jau brīdī, kad iekārta nonāk tirgū. Rezultātā gala patērētājam par utilizāciju papildus nav jāmaksā. Paneļi tiek uzskaitīti un dokumentēti, tāpēc šī “ķēde” ir ļoti pārskatāma.
Speciālisti uzsver, ka ilgtermiņā saules paneļi ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, īpaši mājās, kur ir liels elektrības patēriņš, piemēram, elektriskā apkure. Ja elektrības patēriņš ir mazāks, tad būs nepieciešams mazliet ilgāks laiks, lai atgūtu ieguldīto, bet vidēji tie ir 5–10 gadi.
Saules paneļi, tāpat kā citas lietas, kas mums pieder, nav pasargāti no dabas kaprīzēm, taču tie joprojām ir viens no labākajiem veidiem, kā ilgtermiņā samazināt izmaksas. Galvenais ir izvēlēties ar prātu, vaicāt profesionāļu padomu un neaizmirst par apdrošināšanu.
